Tveras apgabals
Tveras apgabals (krievu: Тверская область) ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā. Administratīvais centrs ir Tvera. Vēsturiskās Tveras kņazistes (1246—1485), vēlāk Tveras zemes (krievu: Тверская земля, Тверской край) pamatteritorija, līdz 1929. gadam Tveras guberņa. No 1935. līdz 1990. gadam Kaļiņinas apgabals.
| Tveras apgabals | |||
| Тверская область | |||
| — apgabals — | |||
 |
|||
|
|||
 Novietojums Krievijā
|
|||
| Oficiālā valoda | krievu valoda | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Centrālais federālais apgabals | ||
| Dibināts | 1935 | ||
| Centrs | Tvera | ||
| Administratīvais iedalījums | 40
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 84 201 km² | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| - Kopā | 1 210 692 | ||
| - Blīvums | 14,4/km² | ||
| - Etniskais sastāvs (2021) | krievi (94,1 %) | ||
| ISO 3166-2 | RU-TVE | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Tveras apgabals Vikikrātuvē
| |||
Tas robežojas ar Pleskavas apgabalu ziemeļrietumos, Novgorodas apgabalu ziemeļos, Vologdas apgabalu ziemeļaustrumos, Jaroslavļas apgabalu austrumos, Maskavas un Smoļenskas apgabaliem dienvidos. Tveras apgabalā atrodas Daugavas izteka, netālu no Volgas iztekas Valdaja augstienē.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuTveras apgabals atrodas Austrumeiropas līdzenuma centrālas daļas rietumos. Tas stiepjas 260 km no ziemeļiem uz dienvidiem un 450 km no rietumiem uz austrumiem.
Reljefs
labot šo sadaļuVirsma galvenokārt līdzena, rietumos — Valdaja augstiene un Ploskošas zemiene, austrumos - Mologas-Šeksnas zemiene, centrā - Tveras morēnas klints. Visaugstākais punkts — 346,9 m (krievu: «Макушка Валдая») atrodas pie Počinokas ciema Firovas rajonā, viszemākais — 61 m — Kuņjas krasts pie Novgorodas apgabala robežas.
Derīgie izrakteņi
labot šo sadaļuDerīgo izrakteņu apgabalā maz. Līdzenumos daudz kūdras. Aprēķinātie kūdras resursi ir 2051 miljonu tonnu (aptuveni 7% no Krievijas Eiropas daļas krājumiem). Izplatīti kaļķakmens, kvarca smiltis, sapropelis, minerālūdens avoti (vispazīstamākais no tiem minerālūdens «Kašinskaja»). Lielākā brūnogļu atradne atrodas pie Nelidovas (Piemaskavas ogļu baseins).
Klimats
labot šo sadaļuJanvāra vidējā gaisa temperatūra −9 līdz −17 °C; jūlija +17...+18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 650 mm.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuApgabala teritorijā ir vairāk nekā 800 upju, kuru kopējais garums ir ap 17 000 km. Garākās apgabala upes ir Volga (685 km), Mologa (280 km), Medvedica (269 km), Daugava (krievu: Западная Двина)(262 km), Meža (Daugavas pieteka) (259 km) un Tverca (188 km). Apgabala teritorijā atrodas ūdensšķirtne starp Kaspijas un Baltijas jūras baseiniem.
Apgabalā ir 1769 ezeri (1,4% no teritorijas), tajā skaitā Seligers (259,7 km²). Visdziļākie ezeri — Brosno (41,5 m) un Dolosecs (41 m).
Ūdenskrātuves: Verhņevolgas (krievu: Верхневолжское), Ivaņkovas (krievu: Иваньковское), Ugļičas (krievu: Угличское) un Ribinskas (krievu: Рыбинское) uz Volgas upes; Vazuzas (krievu: Вазузское) un Višņevolockas (krievu: Вышневолоцкое) uz mazākām upēm. Purvi aizņem līdz 7% no apgabala platības.
Meži
labot šo sadaļuApgabals atrodas mežu zonā, dienvidu taigas apakšzonā, kas pāriet platlapu-tumšskuju mežā ziemeļrietumos un priežu masīvos ziemeļos un dienvidrietumos. Meži aizņem 4,5 milj. ha (apt. 2,0 milj. ha – skuju sugas), vai 53% no apgabala platības. Koksnes krājumi — 658 milj. m³.
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļu2002. gadā tika publicēta Tveras apgabala “Sarkanā grāmata”. Vislielākais dabas aizsardzības objekts ir Centrālmežas dabas liegums Neļidovas rajona un Andreapoles apriņķa teritorijā ar platību 46 061 ha.
Zavidovas zinātnes-eksperimentāls dabas liegums, 202 rezervāti (tajā skaitā 168 apsargajamo purvu), 252 dabas pieminekļu (ieskaitot 78 veclaiku parku); 35 meža kompleksi, 18 apsargājamie ezeri un citi objekti. Valsts dabas kompleksā «Zavidovo» atrodas Krievijas Federācijas prezidenta rezidence.
Ekoloģija
labot šo sadaļuGalvenie piesārņojuma avoti ir pilsētas ar ķīmisko rūpniecību (Toržoka un Neļidova). Militārajā zonā Migalovas teritorijā atrodas radioaktīvie atkritumi.
Vēsture
labot šo sadaļu
Tveras apgabals ir vēsturiskās Tveras kņazistes, vēlāk Tveras lielkņazistes (1246—1485) pamatteritorija. Te atradās arī Toropecas, Rževas un Kašinas dalienu kņazistes. Pēc Tveras lielkņazu sagrāves viņu zemes 15. gadsimta beigās iekļāva Maskavijas teritorijā, bet Toropecas un Belijas pilsētas atradās Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. 17. gadsimtā no Zviedrijas pakļautās Korelas apvidus ieceļoja daudz karēļu. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I Tveras provinci iekļāva jaunizveidotajā Ingermanlandes guberņā (1708—1710), Pēterburgas guberņā (1710—1727), tad Novgorodas guberņā. Katrīnas II valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Tveras vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Tveras guberņu.
1929. gadā Tveras guberņu likvidēja un iekļāva Maskavas apgabalā. 1931. gadā Tveru pārdēvēja par Kaļiņinu. 1935. gadā tika izveidots Kaļiņinas apgabals, tā sastāvā no Rietumu apgabala iekļāva Veļikoluku, Zubcovas, Kamenskas, Ļeņina, Lokņas, Lukovņikovas, Neveļas, Neļidovas, Novosokoļņiku, Oktjabrskijs, Oļeņinas, Ostaškovas, Penovas, Pustoškas, Rževas, Sebežas, Seļižarovas, Staricas, Toropecas, Holmas rajonus, no Maskavas apgabala Bežeckas, Vesjegonskas, Višņijvolockas, Jemeļjanovas, Zavidovas, Kaļiņinas, Kaljazinas, Kašinas, Ķesovogoras, Kimru, Konakovas, Krasnoholmas, Ļesnojs, Ļihoslavļas, Maksatihas, Molokovas, Nerļas, Novotoržokas, Ramešku, Sandovas, Sonkovas, Spirovas, Tolmaču, Turginovas, Udomļas, Jasenovičas rajonus, bet no Ļeņingradas apgabala Bežanicu, Bologojas, Novorževas, Opočkas, Puškinas rajonus.
1937. gada 8. jūlijā apgabala sastāvā izveidoja Karēļu nacionālo apvidu, bet Lielā terora laikā to 1939. gada 7. februārī likvidēja. Otrā pasaules kara laikā Vērmahts iekaroja Kaļiņinas apgabala rietumu daļu. 1966. gadā apgabalam tika piešķirts Ļeņina ordenis.
1990. gada 17. jūlijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu Kaļiņinas apgabals tika pārdēvēts par Tveras apgabalu.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuTveras apgabalā 2009. gadā dzīvoja 1390,4 tūkstoši cilvēku (2009) (1390,5 — 2007; 1406,6 — 2006; 1675 — 1977). Apgabala sastāvā ietilpst 23 pilsētas, 30 pilsētas tipa ciemi.
Iedzīvotāju lielākā daļa ir krievi. Ļihoslavļas, Spirovas, Ramešku un dažos citos rajonos dzīvo Tveras karēļu grupa (14,6 tūkstoši cilvēku).
| Tautība | skaits 2002. gadā[1] |
|---|---|
| Krievi | 1 361 006 (92,5 %) |
| Ukraiņi | 22 563 (1,53 %) |
| Karēļi | 14 633 (1 %) |
| Nav norādīta tautība | 13 951 (0,95 %) |
| Baltkrievi | 8 581 (0,6 %) |
| Armēņi | 7 331 |
| Tatāri | 6 717 |
| Azerbaidžāņi | 4 607 |
| Čigāni | 4 553 |
| Čuvaši | 3 057 |
| Čečeni | 2 724 |
| Moldāvi | 1 772 |
| Vācieši | 1 766 |
| Mordovieši | 1 694 |
| Gruzīni | 1 421 |
| Tadžiki | 1 175 |
| parādītas tautības ar skaitu vairāk nekā 1000 cilvēku | |
| Latvieši | 265 (0.02 %) |
Vidējais iedzīvotāju blīvums Tveras apgabalā ir 17 cilv./km² (viens no viszemākajiem Centrālajā Federālajā Apgabalā)
Administratīvais dalījums
labot šo sadaļu
Apriņķi un rajoni
labot šo sadaļu| № | Apriņķa vai rajona nosaukums |
Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2006) |
Apriņķa vai rajona centrs |
Rajona centra iedzīv. sk., tūkst. cilv. (2006) |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Andreapoles apriņķis | 15,0 | Andreapole | 9,0 |
| 2 | Bežeckas rajons | 12,8 | Bežecka | |
| 3 | Belijas apriņķis | 7,3 | Belija | 4,0 |
| 4 | Bologojas rajons | 17,1 | Bologoje | |
| 5 | Vesjegonskas apriņķis | 15,1 | Vesjegonska | 8,2 |
| 6 | Višņijvoločokas apriņķis | 27,2 | Višņijvoločoka | |
| 7 | Žarkovskas apriņķis | 6,9 | Žarkovska | 4,7 |
| 8 | Zapadnaja Dvinas apriņķis | 17,8 | Zapadnaja Dvina | 9,4 |
| 9 | Zubcovas apriņķis | 18,4 | Zubcova | 7,2 |
| 10 | Kaļininas rajons | 51,4 | Tvera | |
| 11 | Kaļazinas rajons | 22,9 | Kaļazina | 14,3 |
| 12 | Kašinas apriņķis | 12,0 | Kašina | |
| 13 | Kesova Goras apriņķis | 8,7 | Kesova Gora | 3,9 |
| 14 | Kimru apriņķis | 14,4 | Kimri | |
| 15 | Konakovas rajons | 47,5 | Konakova | |
| 16 | Krasnijholmas apriņķis | 13,5 | Krasnijholma | 6,1 |
| 17 | Kuvšinovas rajons | 16,6 | Kuvšinova | 10,6 |
| 18 | Ļesnojes apriņķis | 6,2 | Ļesnoje | 2,0 |
| 19 | Ļihoslavļas apriņķis | 28,4 | Ļihoslavļa | 12,1 |
| 20 | Maksatihas apriņķis | 19,6 | Maksatiha | 9,7 |
| 21 | Molokovas apriņķis | 6,2 | Molokova | 2,4 |
| 22 | Ņeļidovas apriņķis | 8,5 | Ņeļidova | |
| 23 | Oļeņinas apriņķis | 13,9 | Oļeņina | 5,1 |
| 24 | Ostaškovas apriņķis | 6,8 | Ostaškova | |
| 25 | Peno apriņķis | 7,9 | Peno | 4,6 |
| 26 | Ramešku apriņķis | 15,8 | Rameški | 4,3 |
| 27 | Rževas apriņķis | 13,3 | Rževa | |
| 28 | Sandovas apriņķis | 8,3 | Sandova | 3,7 |
| 29 | Seļižarovas apriņķis | 14,4 | Seļižarova | 7,2 |
| 30 | Sonkovas apriņķis | 9,7 | Sonkova | 4,3 |
| 31 | Spirovas apriņķis | 13,2 | Spirova | 6,7 |
| 32 | Staricas apriņķis | 25,5 | Starica | 9,2 |
| 33 | Toržokas rajons | 23,2 | Toržoka | |
| 34 | Toropecas rajons | 23,5 | Toropeca | 14,0 |
| 35 | Udomļas apriņķis | 9,7 | Udomļa | |
| 36 | Firovas rajons | 11,1 | Firova | 2,7 |
Pilsētas
labot šo sadaļu
Apgabala pakļautības pilsētas
labot šo sadaļu| Pilsēta | Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2021) |
|---|---|
| Tvera | 416,2 |
| Kimri | 40,9 |
| Rževa | 55,8 |
| Toržoka | 41,1 |
Apriņķa pakļautības pilsētas
labot šo sadaļu| Pilsēta | Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2021) |
|---|---|
| Andreapole | 7,0 |
| Vesjegonska | 6,3 |
| Višņijvoločoka | 45,8 |
| Zapadnaja Dvina | 7,9 |
| Kašina | 14,1 |
| Krasnijholma | 5,0 |
| Ļihoslavļa | 11,0 |
| Neļidova | 18,6 |
| Ostaškova | 16,7 |
| Udomļa | 25,9 |
Rajona pakļautības pilsētas
labot šo sadaļu| Pilsēta | Iedzīvotāju sk., tūkst. cilv. (2021) |
|---|---|
| Bežecka | 21,5 |
| Belija | 3,1 |
| Bologoje | 20,2 |
| Zubcova | 6,2 |
| Kaļazina | 12,6 |
| Konakova | 33,6 |
| Kuvšinova | 9,3 |
| Starica | 6,9 |
| Toropeca | 11,4 |
Lielākās apdzīvotās vietas
labot šo sadaļu| Apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 7 tūkst. 2010. gada 1. janvārī | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Ekonomika
labot šo sadaļuApgabala kopproduktu (125,6 miljardi rubļu 2006) veidoja apstrādes rūpniecība — 22,8%, tirdzniecība — 17,6%, transports un sakari — 14,9%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale — 8,6%, lauksaimniecība 7,6%, celtniecība — 5,9%.
Rūpniecība
labot šo sadaļuMašīnbūves daļa rūpniecībā sastāda 30 %. Tiek ražoti ekskavatori, pasažieru vagoni (Tvera), elektrovilcieni, speciālie vagoni (Toržoka), tekstilrūpniecības iekārtas, lauksaimniecības mašīnas, garāžas iekārtas (Bežecka), ugunsdrošības iekārtas (Toržoka), elektrotehniskās iekārtas (Kašina, Bologoje), mērīšanas un apgaismošanas ierīces (Rževa, Ļihoslavļa) un citi. Apgabalā izvietota Tveras vagonu rūpnīca (ОАО «Тверской вагоностроительный завод»), Ugunsdrošības tehnikas ražotne (ОАО «Пожтехника»), Toržokas vagonu rūpnīca (ОАО «Торжокский вагоностроительный завод»), Ekskavatoru rūpnīca (ОАО «Тверьэкскаватор»), Celtniecības elektroinstumentu rūpnīca (ОАО «Бологовский завод "Строммашина"»), Armatūras rūpnīca (ОАО «Бологовский арматурный завод»), rūpnīcas «Гидромолот» un «Центросвармаш»
Pārtikas ražošana: AS «Мелькомбинат» un AS «Волжский Пекарь» Fazer Tverā, AS «Ладон» piena kombināts Bologojē; kokapstrāde: finieris, koka būvmateriāli (Višņijvoločoka, Nelidova, Zemci), mēbeles (Tvera, Rževa, Toržoka), celulozes un papīra ražošana (Kuvšinova); būvmateriālu ražošana (Bologoje); stikla (Višņijvoločoka, Spirova) un porcelāna (Konakova) ražošana; kokvilnas (Višņijvoločoka), vilnas (Zavidova), zīda (Tvera) un linu (Ostaškova) audumu ražošana; ķīmiskās šķiedras, stikla šķiedras, plastmasas, tipogrāfijas krāsas ražošana un poligrāfija.
Enerģētika un energotransports
labot šo sadaļuElektroenerģētika stabili aizņem 2. vietu ražošanas struktūrā (2003. gada daļa — 30%) un, augstas rentabilitātes dēļ, 1. vietu rūpniecības nozaru starpā IKP struktūrā. Lielākās (federālās) elektrostacijas: Kaļiņinas AES ar jaudu 3 GW (21,1 mljrd. kW·h 2006.) un Konakovas gāzes elektrostacija ar jaudu 2,4 GW (8,1 mljrd. kW·h 2006.) Kaļiņinas AES šobrīd darbojas 3 energobloki ar jaudu 1 GW. 2011. gadā ieplānots nodot ekspluatācijā bloks № 4 ar jaudu 1 GW. Reģionālās elektrostācijas: Tveras TEC-1, TEC-3, TEC-4, Višņijvoločokas TEC un siltumtīkli ar jaudu: elektrisku — 275 MW, siltuma — 2187 Gkal/st (2006.).
Ogļu ieguve pārtraukta 1990. gadu vidū rentabilitātes straujās samazināšanas dēļ. Lielākā kompānija degvielas rūpniecības nozarē — kompānija «Тверьторф», apvieno 13 kūdras uzņēmumu, kurināmās kūdras ieguve 1999. gadā bija 421 tūkst. tonnu. Degizrakteņu ieguves apjoms 2001. gadā sasniedza 74,7 milj. rubļu.
Reģionu šķērso 2 maģistrālie naftas cauruļvadi: Jaroslavļa—Primorskas osta (Baltijas cauruļvadu sistēma), ar jaudu vairāk nekā 25 milj. t. gadā; Jaroslavļa—Polocka (uz Polockas naftas apstrādes rūpnīcu un eksportam caur Ventspils ostu), ar jaudu vairāk nekā 20 milj. t. gadā, taču sākot no 2006. gada, cauruļvada izmantošana ārkārtīgi samazinājusies līdz 3 milj. t. gadā. Maģistrālie gāzes cauruļvadi: Ņižņijnovgoroda — Sanktpēterburga un Tula — Sanktpēterburga, kas tika pagarināts līdz Urengojai - «Сияние Севера» («Ziemeļblāzma») (Vuktila — Uhta — Toržoka un tālāk līdz Minskai), kompresoru stacija Toržokā. Konakovas gāzes elektrostacijai dabas gāzi piegādā no Maskavas gāzesvada. Tiek projektēts eksporta naftas produktu cauruļvads Kstovas naftas apstrādes rūpnīca — Jaroslavļas naftas apstrādes rūpnīca — Kirišu naftas apstrādes rūpnīca — Primorskas osta ar jaudu 8,4 milj. t. gadā, ar sūkņu staciju Tveras apgabala teritorijā.
Reģionu šķērso maģistrālā energoapgādes līnija Maskava — Sanktpēterburga, ar atzarojumiem no Kaļiņinas AES. No Konakovas gāzes elektrostacijas energoapgādes līnijas izbūvētas uz Maskavu un caur Verhņevolžskas HES uz Čerepovecu (500 kV). Iekšējam patēriņam izmanto aptuveni 4,5 miljardus kWh (2005.), kaimiņreģioniem 2006. gadā nosūtīts ne mazāk kā 30 mljrd. kWh.
Transports un sakari
labot šo sadaļuApgabalu šķērso Oktobra dzelzceļš (ar atzarojumiem uz Rževu un Vjazmu, Kuvšinovu un Seļižarovu), Maskava—Kašina—Sanktpēterburga, Maskava—Rīga, kā arī Jaroslavļa—Bologoje—Veļikije Luki. Vislielākais Tveras apgabala dzelzceļa mezgls atrodas Bologojē. Te atzarojas dzelzceļa līnijas uz pieciem virzieniem: Maskavu, Sanktpēterburgu, Pleskavu, Jaroslavļu, Veļikije Luki.
Apgabalu šķērso 2 federālie autoceļi: E105 (M10 «Россия») un E22 (M9 «Балтия»). No pārējiem ceļiem nozīmīgie ir А111 Toržoka — Ostaškova un А112 Tvera — Rževa. Autoceļu ar cieto segumu garums apgabalā ir 16 032 km. Pie Tveras izvietotas 2 lidostas: starptautiskā UUEM (KLD) «Migalova» ar skrejceļu kravas aviācijai 2500 m; vietējā lidosta «Zmejeva» (apkalpo helikopterus). Attīstīta upes navigācija Volgā, upes osta "Tvera" ar kravas piestātni kuģiem "upju-jūras" klases ar iegrimi līdz pat četriem metriem.
Sakaru pakalpojumus Tveras apgabala teritorijā sniedz fiksēto sakaru operatori: "Евразия Телеком Ру", "Раском", "Ростелеком", "Синтерра", "Сонера", "Старт Телеком", "ТрансТелеком" un "ЦентрТелеком" (Tveras filiāle), kā arī mobilo sakaru operatori: "Sky Link", "МегаФон", "Билайн", "МТС", "TELE2".
Lauksaimniecība
labot šo sadaļuLauksaimniecības specializācija ir piena un gaļas lopkopība un linu audzēšana. Attīstīta cūkkopība un putnkopība, augļu, kartupeļu, rudzu, auzu, lopbarības kultūras audzēšana. 2002. gada sakumā lopu skaits — 348,2 tūkst., no tiem liellopu — 174,3 tūkst., cūku — 127,8 tūkst., putnu — 3374,5 tūkst. 2001. gadā ražots: gaļas — 74,8 tūkst.t., piena — 476,5 tūkst.t., olas — 484,5 milj. gab. Lauksaimniecības zemes kopējā platība 2434,6 tūkst. ha, no tiem ar augsnes apstrādi, vairāk nekā 60%. Sējumu platība pārsniedz 898,9 tūkst. ha (2001.) 2001. gadā ražots: graudu — 206,4 tūkst.t., kartupeļu — 604,5 tūkst.t., linu — 10,2 tūkst.t . 2004. gadā ražotas pārtikas produkcijas vērtība - 11 331 milj. rubļu.
Kultūra un tūrisms
labot šo sadaļuTveras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas reģioniem ar attīstītu un modernizējamu tūrisma infrastruktūru. Šobrīd Tveras apgabala teritorijā darbojas vairāk nekā 200 tūristu mītņu, tūristu skaits 2008. gadā bija 1 180 tūkstoši. Tūrisma pamatveidi Tveras apgabalā ir rekreācijas atpūta, ekskursijas, atpūta un ārstēšanās kūrortos. Tūrisma centri apgabalā ir Seligers, Volgas izteka un Augšvolgas ezeru sistēma, pilsētas Tvera, Toržoka, Starica, Višņijvoločeka, Rževa un Toropeca, Ivaņkovas ūdenskrātuve — «Maskavas jūra». Tūrisms attīstās arī Kimru, Kaļazinas rajonos, Vesjegonskā. Tūrisma ieguldījums reģiona ekonomikā 2008. gadā bija 4,5 mljrd. rubļu.
Vēstures un kultūras mantojumu veido vairāk nekā 5 tūkstoši arheoloģijas pieminekļu, aptuveni 2 tūkstoši vēstures pieminekļu un 3 tūkstoši arhitektūras pieminekļu. Vecākās pilsētas ir Toržoka, Toropeca, Bežecka, Tvera.
Apgabalā ir 5 teātri, 39 muzeji, vairāk nekā 2 tūkstoši klubu un kinoteātru, vairāk nekā tūkstotis bibliotēku. Tveras filharmonijā tradicionāli notiek Baha festivāls un «Mūzikas rudens Tverā». Pēc operdziedātājas Irinas Arhipovas ierosmes notiek "Seligera mūzikas vasara".
Glezniecība
labot šo sadaļuZinātne un izglītība
labot šo sadaļuAr pētniecību Tveras apgabalā nodarbojas Meliorētās zemes lauksaimniecības izmantošanas pētniecības institūts, Sintētisko šķiedru pētniecības institūts, Linu pētniecības institūts, Linu audzēšanas mehanizācijas institūts, Informācijas tehnoloģiju pētniecības institūts, Vagonbūves pētniecības institūta Tveras filiāle, Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas pētniecības institūta nodaļas.
Augstākās izglītības iestādes ir Tveras Valsts Universitāte (25 tūkst. studentu), Tveras Valsts tehniskā universitāte, Tveras Valsts medicīnas akadēmija, Tveras Valsts lauksaimniecības akadēmija, Militārā aerokosmiskās aizsardzības akadēmija.
Profesionālās vidējās izglītības iestādes ir Tveras A. Koņajeva koledža, Tveras Medicīnas koledža, Tveras Mašīnbūves koledža, Tveras Ķīmiskās tehnoloģijas koledža, Tveras Kooperācijas tehnikums, Veņecianova Tveras Mākslas skola, Tveras Mūzikas skola, Tveras Kultūras koledža-skola, Bologojas Lauksaimniecības koledža, Bologojas Dzelzceļa skola, Mašīnbūves un mehāniski tehnoloģiskais tehnikums (Kimri), Enerģētiskais tehnikums (Konakova), Celulozes un papīra tehnikums (Kuvšinova), Kalašņikovas Plānošanas un uzskaites tehnikums (Ļihoslavļas rajonā).
Lielākās bibliotēkas ir Tveras apgabala M. Gorkija vārdā nosauktā universālā bibliotēka, Tveras A. Hercena vārdā nosauktā Centrālā pilsētas bibliotēka, A. Puškina Tveras apgabala Bērnu un ģimenes lasīšanas centrs. Kultūras organizācijas ir Tveras Valsts akadēmiskais drāmas teātris, Tveras Valsts leļļu teātris, Tveras Valsts bērnu un jaunatnes teātris, Višņijvoločekas Valsts drāmas teātris, Kimru Valsts drāmas un komēdijas teātris, Tveras Valsts filharmonija, Tveras Valsts cirks, Tveras Valsts apvienotais muzejs, Tveras apgabala gleznu galerija, Lizas Čaikinas Tveras apgabala izstāžu komplekss.
Reliģija
labot šo sadaļuApgabalā ir daudz pareizticīgo klosteru, baznīcu un kapliču, kas pieder Tveras un Kašinas eparhijai (bīskapijai). No 2007. gada apgabala skolās māca priekšmetu "Pareizticīgās kultūras pamati”. Starp klosteriem var minēt Ņilo Stolbenas un Smolenskas Žitnijas vīriešu klosteri. Ingrijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai pieder Rževas Sv. Lūkas baznīca un Tveras Jēzus Kristus baznīca. Romas Katoļu baznīcai pieder Tveras Kunga pārveidošanās baznīca.
Tverā atrodas arī mošeja.
Cilvēki
labot šo sadaļuApgabalā dzimuši:
- Konstantīns Simeonovs (1910—1987) — diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
- Boriss Aleksandrovs (1905—1994) — komponists, diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
- Vera Vasiļjeva (1925) — teātra un kino aktrise, PSRS Tautas māksliniece
- Ivans Dmitrijevs (1915—2003) — teātra un kino aktieris, PSRS Tautas mākslinieks
- Aļeksejs Ivanovs (1904—1982) — operdziedātājs, PSRS Tautas mākslinieks
- Jekaterina Furceva (1910—1974) — padomju valsts un partijas amatpersona. PSKP Centrālās komitejas prezidija locekle (1957—1961). PSRS Kultūras ministre (1960—1974).
- Sergejs Ļemeševs (1902—1977) — operdziedātājs, PSRS Tautas mākslinieks
- Askolds Makarovs (1925—2000) — baleta aktieris, PSRS Tautas mākslinieks
- Ņina Meško (1917—2008) — komponiste, koru diriģente, PSRS Tautas māksliniece
- Viktors Popovs (1934—2008) — koru diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
- Jurijs Jurjevs (1872—1948) — teātra un kino aktieris, PSRS Tautas mākslinieks
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ *Arhivēts 2012. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tveras apgabals.