Novgorodas apgabals
Novgorodas apgabals (krievu: Новгородская область) ir Krievijas federālais subjekts. Tas robežojas ar Pleskavas apgabalu rietumos, Ļeņingradas apgabalu ziemeļos, Vologdas apgabalu austrumos un Tveras apgabalu dienvidos.
Novgorodas apgabals Новгородская область |
|||
— apgabals — | |||
Sv. Sofijas katedrāle Viļikijnovgorodā (11. gadsimts) | |||
|
|||
Novietojums Krievijā | |||
Oficiālā valoda | krievu valoda | ||
---|---|---|---|
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
Centrs | Veļikijnovgoroda | ||
Administratīvais iedalījums | 22
|
||
Platība | |||
- Kopā | 54 501 km² | ||
Iedzīvotāji (2016) | |||
- Kopā | 615 692 | ||
- Blīvums | 11,3/km² | ||
- Etniskais sastāvs | krievi (95,06 %) | ||
Mājaslapa: www | |||
Novgorodas apgabals Vikikrātuvē |
Novgorodas apgabala administratīvais centrs ir Veļikijnovgoroda.
Vēsture
labot šo sadaļuZeme ap Veļikijnovgorodu (Novgorodu) uzskatāma par vienu no Krievijas veidošanās centriem. Pilsēta, kas izvietojusies uz senā ceļa no varjagiem uz grieķiem, senajās hronikās ir vieta, kur 862. gadā, ierodoties Rurikam, tika dibināta Ruriku dinastija. Vēlāk Oļegs pārcēla rezidences pilsētu uz Kijivu, tomēr Novgoroda saglabājās kā viens no austrumslāvu centriem. Atšķirībā no pārējās Krievijas, kuras attīstība centrējās ap stiprāku vai vājāku līderu personām, ap Novgorodu izveidojās Novgorodas Republika, kas līdzīgi kā Pleskava, attīstījās kā feodāla republika. Novgorodas zeme nekad netika pakļauta tiešam mongoļu iebrukumam. Nostiprinoties Maskavas lielkņazistei, 15. gadsimta beigās Novgorodas Republiku pakļāva Ivans III, bet 1570. gadā Ivans IV sarīkoja Novgorodas slaktiņu, no kura pilsēta tā arī nekad neatkopās.
17. gadsimta Juku laikos pilsētu izpostīja zviedru karaspēks. 1727. gadā tika nodibināta atsevišķa Novgorodas guberņa. 1772. gadā guberņas dienvidu daļa tika iekļauta jaundibinātajā Pleskavas guberņā. No 1775. līdz 1796. gadam guberņas tika sauktas par vietniecībām. 1927. gadā guberņas tika likvidētas, bet Novgorodas guberņa tika iekļauta Ļeņingradas apgabalā. Otrā pasaules kara laikā Novgorodas apgabala teritorijas rietumdaļa, tostarp Novgoroda, nonāca Vācijas militārajā okupācijā. Apgabala teritorijā notika sīvas kaujas (piemēram, Demjanskas katlā), daudzas pilsētas, tai skaitā Novgoroda, tika smagi nopostītas. 1944. gadā tika nodibināts Novgorodas apgabals, bet Novgorodas pilsēta 1999. gadā pārsaukta vēsturiskajā vārdā par Veļikijnovgorodu (Lielā jeb Diženā Novgoroda).
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuAdministratīvi Novgorodas apgabals iedalās 1 pilsētas rajonā (городской округ) un 21 rajonā (муниципальный район).
- Veļikijnovgoroda (Великий Новгород)
- Bateckas rajons (Батецкий район)
- Boroviču rajons (Боровичский район)
- Čudovas rajons (Чудовский район)
- Demjanskas rajons (Демянский район)
- Holmas rajons (Холмский район)
- Hvoinajas rajons (Хвойнинский район)
- Krestcu rajons (Крестецкий район)
- Ļubitinas rajons (Любытинский район)
- Malaja Višeras rajons (Маловишерский район)
- Marjovas rajons (Марёвский район)
- Mošenskas rajons (Мошенской район)
- Novgorodas rajons (Новгородский район)
- Okulovkas rajons (Окуловский район)
- Parfinas rajons (Парфинский район)
- Pestovas rajons (Пестовский район)
- Podorjes rajons (Поддорский район)
- Soļcu rajons (Солецкий район)
- Staraja Rusas rajons (Старорусский район)
- Šimskas rajons (Шимский район)
- Valdajas rajons (Валдайский район)
- Volotas rajons (Волотовский район)
Pilsētas
labot šo sadaļuNovgorodas apgabalā ir 10 pilsētas
- Veļikijnovgoroda - 221 868 iedz.
- Boroviči - 51 555 iedz.
- Staraja Rusa - 29 489 iedz.
- Pestova - 15 593 iedz.
- Čudova - 14 973 iedz.
- Valdaja - 14 589 iedz.
- Okulovka - 11 735 iedz.
- Malaja Višera - 11 297 iedz.
- Soļci - 9 099 iedz.
- Holma - 3 493 iedz.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Novgorodas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |