Novgorodas apgabals

administratīva vienība Krievijas Federācijas sastāvā

Novgorodas apgabals (krievu: Новгородская область) ir Krievijas federālais subjekts. Tas robežojas ar Pleskavas apgabalu rietumos, Ļeņingradas apgabalu ziemeļos, Vologdas apgabalu austrumos un Tveras apgabalu dienvidos.

Novgorodas apgabals
Новгородская область
—  apgabals  —
Sv. Sofijas katedrāle Viļikijnovgorodā (11. gadsimts)
Sv. Sofijas katedrāle Viļikijnovgorodā (11. gadsimts)
Sv. Sofijas katedrāle Viļikijnovgorodā (11. gadsimts)
Flag of Novgorodas apgabals
Karogs
Coat of arms of Novgorodas apgabals
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda krievu valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs Veļikijnovgoroda
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 54 501 km²
Iedzīvotāji (2016)
 - Kopā 615 692
 - Blīvums 11,3/km²
 - Etniskais sastāvs krievi (95,06 %)
Mājaslapa: www.novreg.ru
Novgorodas apgabals Vikikrātuvē

Novgorodas apgabala administratīvais centrs ir Veļikijnovgoroda.

Zeme ap Veļikijnovgorodu (Novgorodu) uzskatāma par vienu no Krievijas veidošanās centriem. Pilsēta, kas izvietojusies uz senā ceļa no varjagiem uz grieķiem, senajās hronikās ir vieta, kur 862. gadā, ierodoties Rurikam, tika dibināta Ruriku dinastija. Vēlāk Oļegs pārcēla rezidences pilsētu uz Kijivu, tomēr Novgoroda saglabājās kā viens no austrumslāvu centriem. Atšķirībā no pārējās Krievijas, kuras attīstība centrējās ap stiprāku vai vājāku līderu personām, ap Novgorodu izveidojās Novgorodas Republika, kas līdzīgi kā Pleskava, attīstījās kā feodāla republika. Novgorodas zeme nekad netika pakļauta tiešam mongoļu iebrukumam. Nostiprinoties Maskavas lielkņazistei, 15. gadsimta beigās Novgorodas Republiku pakļāva Ivans III, bet 1570. gadā Ivans IV sarīkoja Novgorodas slaktiņu, no kura pilsēta tā arī nekad neatkopās.

17. gadsimta Juku laikos pilsētu izpostīja zviedru karaspēks. 1727. gadā tika nodibināta atsevišķa Novgorodas guberņa. 1772. gadā guberņas dienvidu daļa tika iekļauta jaundibinātajā Pleskavas guberņā. No 1775. līdz 1796. gadam guberņas tika sauktas par vietniecībām. 1927. gadā guberņas tika likvidētas, bet Novgorodas guberņa tika iekļauta Ļeņingradas apgabalā. Otrā pasaules kara laikā Novgorodas apgabala teritorijas rietumdaļa, tostarp Novgoroda, nonāca Vācijas militārajā okupācijā. Apgabala teritorijā notika sīvas kaujas (piemēram, Demjanskas katlā), daudzas pilsētas, tai skaitā Novgoroda, tika smagi nopostītas. 1944. gadā tika nodibināts Novgorodas apgabals, bet Novgorodas pilsēta 1999. gadā pārsaukta vēsturiskajā vārdā par Veļikijnovgorodu (Lielā jeb Diženā Novgoroda).

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Administratīvi Novgorodas apgabals iedalās 1 pilsētas rajonā (городской округ) un 21 rajonā (муниципальный район).

Novgorodas apgabalā ir 10 pilsētas

Novgorodas apgabala pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala centrs

Ārējās saites

labot šo sadaļu