Karēļi (pašnosaukums: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji. Dzīvo Krievijas Federācijas Karēlijas Republikā un Tveras apgabalā, kā arī Somijas austrumos. Karēļu valoda pieder somugru grupas valodām.[1]

Karēļi
karjalaižet, karjalazet, karjalaiset
Karēļu sieviete spēlē jouhiko
Visi iedzīvotāji
88 850
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Krievija Krievija (32 422)
Karogs: Somija Somija (25 000)
Valodas
karēļu valoda
somu valoda
krievu valoda
Reliģijas
pareizticība, luterānisms
Radnieciskas etniskas grupas
somi, vepsi, ižori, igauņi

Vēsture labot šo sadaļu

No 1617. gada Karēlijas rietumu daļa bija iekļauta Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas vai Jaunpils lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos. Zviedru Karēlijas galvaspilsēta tolaik bija tagadējā Priozerska jeb Karjala (Корела) pie Lādogas ezera. Krievu Karēlijas daļa tajā laikā ietilpa Oboņegas (Pieoņegas) zemē (krievu: Обонежская пятина, 1495-1708), kuru Pēteris I pievienoja jaunizveidotajai Ingrijas guberņai.

18. gadsimtā Krievijas impērija iekaroja karēļu apdzīvotās zemes, 1812. gadā tās iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā. Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. Ap 400 000 Karēlijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Somiju.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 337. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu