Karēļu sievietes tautastērps.

Karēļi (karēļu: Karjalaižet) ir Karēlijas pamatiedzīvotāji, kas dzīvo Somijas austrumos, Karēlijas Republikā un Tveras apgabalā. Karēļu valoda pieder somugru grupas valodām.

VēstureLabot

No 1617. gada Karēlijas rietumu daļa bija iekļauta Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas vai Jaunpils lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos. Zviedru Karēlijas galvaspilsēta tolaik bija tagadējā Priozerska jeb "Karjala (Корела)" pie Lādogas ezera. Krievu Karēlijas daļa tajā laikā ietilpa Oboņegas (Pieoņegas) zemē (krievu: Обонежская пятина, 1495-1708), kuru Pēteris I pievienoja jaunizveidotajai Ingrijas guberņai.

18. gadsimtā Krievijas impērija iekaroja karēļu apdzīvotās zemes, 1812. gadā tās iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā. Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. Ap 400 000 Karēlijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Somiju.

Skatīt arīLabot