Karēļi
Karēļi (karēļu: karjalaižet, karjalazet, karjalaiset) ir somugru tauta, vēsturiskā Karēlijas reģiona pamatiedzīvotāji. Dzīvo Krievijas Federācijas Karēlijas Republikā un Tveras apgabalā, kā arī Somijas austrumos. Karēļu valoda pieder somugru grupas valodām.[1]
 Karēļu sieviete spēlē jouhiko | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 88 850 | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Krievija 32 422 (2021) Somija 25 000 Igaunija 260 (2021) Latvija 160 (2023) | |
| Valodas | |
|
karēļu valoda somu valoda krievu valoda | |
| Reliģijas | |
| pareizticība, luterānisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| somi, vepsi, ižori, igauņi | |
Vēsture
labot šo sadaļuNo 1617. gada Karēlijas rietumu daļa bija iekļauta Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas vai Jaunpils lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos. Zviedru Karēlijas galvaspilsēta tolaik bija tagadējā Priozerska jeb Karjala (Корела) pie Lādogas ezera. Krievu Karēlijas daļa tajā laikā ietilpa Oboņegas (Pieoņegas) zemē (krievu: Обонежская пятина, 1495-1708), kuru Pēteris I pievienoja jaunizveidotajai Ingrijas guberņai.
18. gadsimtā Krievijas impērija iekaroja karēļu apdzīvotās zemes, 1812. gadā tās iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā. Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. Ap 400 000 Karēlijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Somiju.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 337. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karēļi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)