Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals (krievu: Ленинградская область) ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
| Ļeņingradas apgabals | |||
| Ленинградская область | |||
| — apgabals — | |||
 |
|||
|
|||
.svg) Novietojums Krievijā
|
|||
| Oficiālā valoda | krievu valoda | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
| Centrs | Sanktpēterburga (neietilpst apgabalā) | ||
| Administratīvais iedalījums | 18
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 83 908 km² | ||
| Iedzīvotāji (2014) | |||
| - Kopā | 1 762 488 | ||
| - Blīvums | 21/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | krievi (92,7 %) | ||
| Mājaslapa: lenobl | |||
 Ļeņingradas apgabals Vikikrātuvē
| |||
Apgabals ietilpst Krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, kur tas robežojas ar Karēliju ziemeļaustrumos, Vologdas apgabalu austrumos, Novgorodas apgabalu dienvidos un Pleskavas apgabalu dienvidrietumos. Ļeņingradas apgabala centrs ir Sanktpēterburga, kas nav šī apgabala daļa.
Apgabala iedzīvotāji pēc etniskās piederības lielākoties ir krievi (92,7 %). Apgabala austrumu daļā saglabājušies daži tūkstoši Ingrijas pamatiedzīvotāju vepsu. Pēc reliģiskās pārliecības - pareizticīgie (55,1%), reliģiozi, bet nepieder kādai reliģijai (20%), ateisti (8%).
VēstureLabot
Caur apgabala teritoriju vēsturiski gāja ceļš no varjagiem uz grieķiem, un Vecā Ladoga bija pirmā Rurika rezidences pilsēta. Vēlākos gadsimtos par šo somu, karēļu, ižoru, votu, vepsu un krievu apdzīvoto teritoriju cīnījās Zviedrijas un Krievijas valstis, līdz Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Pēteris I šeit nodibināja Krievijas caristes jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu.
Apgabals izvietojās Pēterburgas guberņas teritorijā, bet tā ziemeļu rajoni un Viborgas pilsēta vēsturiski ietilpa Somijas lielhercogistes teritorijā. Šīs teritorijas Somija zaudēja Ziemas kara rezultātā. Ivangorodas apkārtne līdz 1945. gadam ietilpa Igaunijā. Pēc PSRS sabrukuma apgabals saglabāja Ļeņingradas apgabala nosaukumu.
Administratīvais iedalījumsLabot
Administratīvi Ļeņingradas apgabals ir sadalīts 1 pilsētas rajonā (городской округ) un 17 rajonos (муниципальный район).
- Sosnovijbora (Сосновый Бор)
- Boksitogorskas rajons (Бокситогорский район)
- Gatčinas rajons (Гатчинский район)
- Kingisepas rajons (Кингисеппский район)
- Kirišu rajons (Киришский район)
- Kirovskas rajons (Кировский район)
- Lodeinoje Poļes rajons (Лодейнопольский район)
- Lomonosovas rajons (Ломоносовский район)
- Lugas rajons (Лужский район)
- Podporožjes rajons (Подпорожский район)
- Priozerskas rajons (Приозерский район)
- Slancu rajons (Сланцевский район)
- Tihvinas rajons (Тихвинский район)
- Tosno rajons (Тосненский район)
- Viborgas rajons (Выборгский район)
- Volhovas rajons (Волховский район)
- Volosovas rajons (Волосовский район)
- Vsevoložskas rajons (Всеволожский район)
PilsētasLabot
Ļeņingradas apgabalā ir 31 pilsēta:
- Gatčina - 95 135 iedz.
- Viborga - 80 896 iedz.
- Kingisepa - 79 237 iedz.
- Sosnovijbora - 66 967 iedz.
- Vsevoložska - 62 129 iedz.
- Tihvina - 58 497 iedz.
- Kiriši - 52 996 iedz.
- Sertolova - 49 172 iedz.
- Volhova - 46 827 iedz.
- Tosno - 39 209 iedz.
- Luga - 37 332 iedz.
- Slanci - 33 249 iedz.
- Kirovska - 25 706 iedz.
- Otradnoje - 24 994 iedz.
- Pikaļova - 21 106 iedz.
- Komunara - 21 099 iedz.
- Lodeinoje Poļe - 20 464 iedz.
- Nikoļskoje - 20 115 iedz.
- Priozerska - 18 947 iedz.
- Podporožje - 18 285 iedz.
- Boksitogorska - 16 137 iedz.
- Svetogorska - 15 955 iedz.
- Šliselburga - 14 248 iedz.
- Sjastroja - 13 498 iedz.
- Volosova - 12 227 iedz.
- Ivangoroda - 10 443 iedz.
- Novaja Ladoga - 8 725 iedz.
- Kamennogorska - 6 699 iedz.
- Primorska - 5 892 iedz.
- Ļubaņa - 4 474 iedz.
- Visocka - 1 183 iedz.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļeņingradas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)