Viesīte (upe)
- Šis raksts ir par upi, Mēmeles pieteku. Par citām jēdziena Viesīte nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Viesīte[1] ir Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles un Jēkabpils novados. Tek lielākoties pa Taurkalnes līdzenumu.
| Viesīte | |
|---|---|
 | |
| Izteka | Viesītes ezers 56°21′7″N 25°38′29″E / 56.35194°N 25.64139°E |
| Ieteka | Mēmele 56°26′16″N 24°55′11″E / 56.43778°N 24.91972°EKoordinātas: 56°26′16″N 24°55′11″E / 56.43778°N 24.91972°E |
| Caurteces valstis |  Latvija
|
| Garums | 61 km |
| Iztekas augstums | 96,2 m |
| Ietekas augstums | 46,2 m |
| Kritums | 50 m |
| Gada notece | 0,11 km³ |
| Baseina platība | 438,2 km² |
| Galvenās pietekas | Sunīte |
 Viesīte Vikikrātuvē
| |
Upes gaita
labot šo sadaļuIztek no Viesītes ezera Sēlijas paugurvalnī, augštece līdz autoceļam P86 regulēta Latvijas PSR laikā. Baseinā daudz mežu (73%) un lielu purvu, palienēs pļavas. Kritums augšteces 15 km līdz Melnupītei ir 1 m/km, bet no tilta P86 līdz ietekai kritums 22 m uz 33 km.
Lejtecē upes krastos 7-9 m augstas kraujas, bet vecā literatūrā minētā senleja Viesītei nav novērojama. Ietek Mēmelē pie Krastiem.[2]
Pietekas
labot šo sadaļu|
Kreisās: Dzelzīte |
km 5 |
Labās: Melnupīte Sunīte Pālupe Jūga Dzilna |
km 13 6 10 12 |
Vēsture
labot šo sadaļuKurzemes un Zemgales hercogistes laikos Viesītes upe darbināja zāģētavas, kā arī kalpoja tranzīta preču pārvadājumiem no Daugavas pa Ziemeļsusēju, tālāk orēs līdz miestam pie ezera. Atsevišķi līkumainie posmi iztaisnoti 19. gadsimtā, 10 km posms pirms Sunītes 1930. gados. Saskaņā ar 1929. gada rīkojumu par iekšējiem ūdensceļiem baļķu pludināšana bija atļauta 6 km augšpus Sunītes ietekas, bet no Plēsas mežsarga sienami plosti.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Informācija par objektu: Viesīte». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ Mēmeles baseina upes