Aknīstes nolaidenums
Aknīstes nolaidenums, dažkārt arī Aknīstes pacēlums,[1] ir dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumos, Daugavas kreisajā krastā.[2] Izvietojies Latvijas dienvidaustrumu daļā, galvenokārt Jēkabpils novadā. Aizņem mazāk saposmoto, Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu, ko veido Augštaitijas augstienes nolaidenums ziemeļrietumu virzienā. Latvijas teritorijā Aknīstes nolaidenums ir daļa no robežšķirtnes starp Lielupes un Daugavas baseinu — te sākas Dienvidsusēja un Eglaine. Rietumos robeža ar Sēlijas paugurvalni ir Vidussēlijas purvu joslas rietumu mala. Austrumos un ziemeļos robeža iet pa Daugavu, bet dienvidaustrumos robežojas ar Augšzemes augstienes Ilūkstes pauguraini. Dienvidrietumos nolaidenums iestiepjas Lietuvas teritorijā.
Aknīstes nolaidenums | |
---|---|
Aknīstes nolaidenuma ainava pie Ancīšiem | |
Kontinents | Eiropa |
Valstis | Latvija, Lietuva |
Ietilpst | Austrumlatvijas zemiene |
Garums | ap 80 km |
Platums | ap 50 km |
Platība | 1758 km2 |
Augstākais kalns | Kiocu kalns |
Augstums | 143,7 m |
Pilsētas | Aknīste |
Koordinātas | 56°15′N 25°45′E / 56.250°N 25.750°EKoordinātas: 56°15′N 25°45′E / 56.250°N 25.750°E |
Aknīstes nolaidenuma reljefs ir vāji viļņots. Dabiski labi drenēti, daļēji pārskaloti morēnas līdzenumi nolaidenumā mijas ar plašām pārmitrām ieplakām un augsto purvu masīviem. Augstums pārsvarā 90—125 m v.j.l., augstākais punkts ir Kiocu kalns (143,7 m) pie Leimaņiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Aknīstes pacēlums». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 24. lpp.
- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 37. lpp.