1948. gads

Šis raksts ir par 1948. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1948. gads Latvijā.

1948. gads (MCMXLVIII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Gadsimti:	19. gadsimts 20. gadsimts 21. gadsimts
Desmitgades:	1930—1939 1940—1949 1950—1959
Gadi:	1945 1946 1947 1948 1949 1950 1951

1948. gada citi notikumi

Latvija

1948. gads citos kalendāros

Gregora kalendārs	1948 MCMXLVIII
Ab urbe condita	2701
Armēņu kalendārs	1397 ԹՎ ՌՅՂԷ
Asīriešu kalendārs	6698
Bahá'í kalendārs	104—105
Bengāliešu kalendārs	1355
Berberu kalendārs	2898
Budistu kalendārs	2492
Burmiešu kalendārs	1310
Bizantiešu kalendārs	7456—7457
Ķīniešu kalendārs	丁亥年 (Uguns cūka) 4644 vai 4584     — līdz — 戊子年 (Zemes žurka) 4645 vai 4585
Koptu kalendārs	1664—1665
Etiopu kalendārs	1940—1941
Ebreju kalendārs	5708—5709
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2004—2005
- Shaka Samvat	1870—1871
- Kali Juga	5049—5050
Holocēna kalendārs	11948
Igbo kalendārs	948—949
Irānas kalendārs	1326—1327
Islāma kalendārs	1367—1368
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4281

Notikumi

Janvāris

• 4. janvāris — Birma atguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
• 30. janvāris — Indijas pacifistu un līderi Mahātmu Gandiju nogalināja hinduistu ekstrēmists.

Februāris

• 4. februāris — Ceilona (vēlāk pārdēvēta par Šrilanku) ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes, bet palika par Nāciju Sadraudzības locekli.
• 13. februāris — dibināts 1. FC Köln, profesionāls Vācijas futbola klubs no Ķelnes

Marts

• 7. marts — Grieķija no Itālijas oficiāli atguva suverenitāti pār Dodekaneses salu.
• 12. marts—24. aprīlis — Kostarikā notika pilsoņu karš.

Aprīlis

• 1. aprīlis:
  • Fēru Salas ieguva autonomiju Dānijas sastāvā.
  • Īrijas Brīvvalsts tika izveidota par Īrijas Republiku.
• 3. aprīlis — ASV prezidents Harijs Trumens parakstīja Māršala plānu, piešķirot 5 miljardu USD 16 valstīm.
• 7. aprīlis — ANO dibināja Pasaules Veselības organizāciju (PVO).
• 30. aprīlis — dibināta Amerikas valstu organizācijas (OAS).

Maijs

• 1. maijs — dibināta Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.
• 14. maijs — Izraēlā deklarēta neatkarība.
• 15. maijs — Ēģipte, Transjordāna, Libāna, Sīrija, Irāka un Saūda Arābija sāka uzbrukumu Izraēlai.
• 16. maijs — Haims Veicmans ievēlēts par pirmo Izraēlas prezidentu.
• 21.—22. maijs — pirmoreiz pasniegtas BAFTA kino balvas.

Jūnijs

• 8. jūnijs — Čeļabinskā-40 (tagad Ozjorska) iedarbināts pirmais PSRS rūpnieciskais kodolreaktors.
• 14. jūnijs — par Čehoslovākijas prezidentu tika iecelts Klements Gotvalds.
• 26. jūnijs — rietumvalstis sāka Rietumberlīnes apgādi pa gaisu pēc tam, kad PSRS sāka blokādi.

Septembris

• 5. septembris — par Francijas premjerministru tika iecelts Robērs Šūmanis.

Novembris

• 2. novembris — notika ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Harijs Trumens.

Decembris

• 1. decembris — izveidota Ķīnas Tautas banka.

Nezināms datums

• Japānā radies treka riteņbraukšanas sacensību veids — keirins.

Dzimuši

• 7. janvāris:
  • Hanss Borcims (Hans Joachim Borzym), vācu airētājs
  • Ičiro Midzuki (水木一郎, Mizuki Ichirou), japāņu dziedātājs, komponists, aktieris un dzejnieks
• 16. janvāris — Anatolijs Solovjovs (Анатолий Яковлевич Соловьев), Latvijas krievu izcelsmes kosmonauts
• 17. marts — Viljams Gibsons (William Ford Gibson), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks
• 20. marts — Bobijs Ors (Bobby Orr), Kanādas hokejists
• 22. marts — Endrū Loids Vebers (Andrew Lloyd Webber), britu komponists
• 30. marts — Edijs Džordans (Edmund "Eddie" Jordan), Īrijas autobraucējs, "Jordan Grand Prix" dibinātājs
• 31. marts — Els Gors (Al Gore), ASV viceprezidents
• 3. aprīlis — Jāps de Hops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer), NATO ģenerālsekretārs
• 4. maijs — Džordžs Tupou V (Siaosi Tupou V/George Tupou V), Tongas karalis (miris 2012. gadā)
• 31. maijs:
  • Svetlana Aļeksijeviča (Светлана Александровна Алексиевич), baltkrievu rakstniece
  • Džons Bonems (John Bonham), angļu bundzinieks (miris 1980. gadā)
• 12. jūnijs — Ištvāns Šāndorfi (Sándorfi István), ungāru gleznotājs (miris 2007. gadā)
• 19. jūnijs — Niks Dreiks (Nick Drake), angļu dziedātājs un komponists (miris 1974. gadā)
• 4. jūlijs — Džeremijs Spensers (Jeremy Spencer), britu mūziķis
• 11. augusts — Jans Palahs (Jan Palach), čehu students (miris 1969. gadā)
• 20. augusts — Roberts Plānts (Robert Anthony Plant), angļu mūziķis
• 23. augusts — Jurijs Jehanurovs (Юрій Іванович Єхануров), Ukrainas politiķis
• 24. augusts — Žans Mišels Žārs (Jean-Michel Jarre), franču mūziķis
• 8. novembris — Deils Gārdners (Dale Allan Gardner), ASV kosmonauts (miris 2014. gadā)
• 14. novembris — Princis Čārlzs (Charles, Prince of Wales), britu troņmantinieks

Miruši

• 1. janvāris — Augusts Lēbers (August Loeber), vācbaltiešu jurists (dzimis 1865. gadā)
• 8. janvāris — Kurts Šviterss (Kurt Schwitters), vācu dzejnieks un mākslinieks (dzimis 1887. gadā)
• 13. janvāris — Solomons Mihoelss (שלמה מיכאָעלס, Соломон Михайлович Михоэлс), Latvijā dzimis padomju ebreju aktieris un režisors (dzimis 1890. gadā)
• 30. janvāris:
  • Mohandāss Karamčands Gandijs (Mohandas Karamchand Gandhi) Indijas brīvības cīnītājs (dzimis 1869. gadā)
  • Orvils Raits (Orville Wright), ASV aviācijas pionieris (dzimis 1871. gadā)
• 8. februāris — Gustavs Šufts (Gustav Schuft), grieķu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs vingrošanā (dzimis 1876. gadā)
• 11. februāris — Sergejs Eizenšteins (Сергей Михайлович Эйзенштейн), krievu kinorežisors (dzimis 1898. gadā)
• 24. marts — Nikolajs Berdjajevs (Никола́й Алекса́ндрович Бердя́ев), krievu filozofs (dzimis 1874. gadā)
• 14. aprīlis — Žans Šastanjē (Jean Chastanié), franču vieglatlēts, vidējo distanču skrējējs, olimpiskajās spēlēs izcīnījis sudraba un bronzas medaļas vieglatlētikā (dzimis 1875. gadā)
• 2. jūnijs — Kārlis Gebharts (Karl Gebhardt), vācu ārsts, kara noziedznieks (dzimis 1897. gadā)
• 15. jūlijs — Džons Peršings (John J. Pershing), amerikāņu karavīrs (dzimis 1860. gadā)
• 23. jūlijs — Deivids Vorks Grifits (David Wark Griffith), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1875. gadā)
• 5. augusts — Montagu Tollers (Montagu Toller), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
• 3. septembris — Edvards Benešs (Edvard Beneš), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1884. gadā)
• 10. septembris — Ferdinands I (Фердинанд I), Bulgārijas cars (dzimis 1861. gadā)
• 11. septembris — Mohameds Ali Džinna, Pakistānas politiķis (dzimis 1876. gadā)
• 30. septembris — Edīte Rūzvelte (Edith Roosevelt), ASV pirmā lēdija (dzimusi 1861. gadā)
• 18. decembris — Čārlzs Benets (Charles Bennett), britu vieglatlēts, olimpiskais čempions 1500 metru skriešanā (dzimis 1870. gadā)