1948. gads
gads
- Šis raksts ir par 1948. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1948. gads Latvijā.
1948. gads (MCMXLVIII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1948 MCMXLVIII |
Ab urbe condita | 2701 |
Armēņu kalendārs | 1397 ԹՎ ՌՅՂԷ |
Asīriešu kalendārs | 6698 |
Bahá'í kalendārs | 104—105 |
Bengāliešu kalendārs | 1355 |
Berberu kalendārs | 2898 |
Budistu kalendārs | 2492 |
Burmiešu kalendārs | 1310 |
Bizantiešu kalendārs | 7456—7457 |
Ķīniešu kalendārs | 丁亥年 (Uguns cūka) 4644 vai 4584 — līdz — 戊子年 (Zemes žurka) 4645 vai 4585 |
Koptu kalendārs | 1664—1665 |
Etiopu kalendārs | 1940—1941 |
Ebreju kalendārs | 5708—5709 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2004—2005 |
- Shaka Samvat | 1870—1871 |
- Kali Juga | 5049—5050 |
Holocēna kalendārs | 11948 |
Igbo kalendārs | 948—949 |
Irānas kalendārs | 1326—1327 |
Islāma kalendārs | 1367—1368 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4281 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 4. janvāris — Birma atguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 30. janvāris — Indijas pacifistu un līderi Mahātmu Gandiju nogalināja hinduistu ekstrēmists.
FebruārisLabot
- 4. februāris — Ceilona (vēlāk pārdēvēta par Šrilanku) ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes, bet palika par Nāciju Sadraudzības locekli.
- 13. februāris — dibināts 1. FC Köln, profesionāls Vācijas futbola klubs no Ķelnes
MartsLabot
- 7. marts — Grieķija no Itālijas oficiāli atguva suverenitāti pār Dodekaneses salu.
- 12. marts—24. aprīlis — Kostarikā notika pilsoņu karš.
AprīlisLabot
- 1. aprīlis:
- Fēru Salas ieguva autonomiju Dānijas sastāvā.
- Īrijas Brīvvalsts tika izveidota par Īrijas Republiku.
- 3. aprīlis — ASV prezidents Harijs Trumens parakstīja Māršala plānu, piešķirot 5 miljardu USD 16 valstīm.
- 7. aprīlis — ANO dibināja Pasaules Veselības organizāciju (PVO).
- 30. aprīlis — dibināta Amerikas valstu organizācijas (OAS).
MaijsLabot
- 1. maijs — dibināta Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.
- 14. maijs — Izraēlā deklarēta neatkarība.
- 15. maijs — Ēģipte, Transjordāna, Libāna, Sīrija, Irāka un Saūda Arābija sāka uzbrukumu Izraēlai.
- 16. maijs — Haims Veicmans ievēlēts par pirmo Izraēlas prezidentu.
- 21.—22. maijs — pirmoreiz pasniegtas BAFTA kino balvas.
JūnijsLabot
- 8. jūnijs — Čeļabinskā-40 (tagad Ozjorska) iedarbināts pirmais PSRS rūpnieciskais kodolreaktors.
- 14. jūnijs — par Čehoslovākijas prezidentu tika iecelts Klements Gotvalds.
- 26. jūnijs — rietumvalstis sāka Rietumberlīnes apgādi pa gaisu pēc tam, kad PSRS sāka blokādi.
SeptembrisLabot
- 5. septembris — par Francijas premjerministru tika iecelts Robērs Šūmanis.
NovembrisLabot
- 2. novembris — notika ASV prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Harijs Trumens.
DecembrisLabot
- 1. decembris — izveidota Ķīnas Tautas banka.
Nezināms datumsLabot
- Japānā radies treka riteņbraukšanas sacensību veids — keirins.
DzimušiLabot
- 7. janvāris:
- Hanss Borcims (Hans Joachim Borzym), vācu airētājs
- Ičiro Midzuki (水木一郎, Mizuki Ichirou), japāņu dziedātājs, komponists, aktieris un dzejnieks
- 16. janvāris — Anatolijs Solovjovs (Анатолий Яковлевич Соловьев), Latvijas krievu izcelsmes kosmonauts
- 17. marts — Viljams Gibsons (William Ford Gibson), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks
- 20. marts — Bobijs Ors (Bobby Orr), Kanādas hokejists
- 22. marts — Endrū Loids Vebers (Andrew Lloyd Webber), britu komponists
- 30. marts — Edijs Džordans (Edmund "Eddie" Jordan), Īrijas autobraucējs, "Jordan Grand Prix" dibinātājs
- 31. marts — Els Gors (Al Gore), ASV viceprezidents
- 3. aprīlis — Jāps de Hops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer), NATO ģenerālsekretārs
- 4. maijs — Džordžs Tupou V (Siaosi Tupou V/George Tupou V), Tongas karalis (miris 2012. gadā)
- 31. maijs:
- Svetlana Aļeksijeviča (Светлана Александровна Алексиевич), baltkrievu rakstniece
- Džons Bonems (John Bonham), angļu bundzinieks (miris 1980. gadā)
- 12. jūnijs — Ištvāns Šāndorfi (Sándorfi István), ungāru gleznotājs (miris 2007. gadā)
- 19. jūnijs — Niks Dreiks (Nick Drake), angļu dziedātājs un komponists (miris 1974. gadā)
- 4. jūlijs — Džeremijs Spensers (Jeremy Spencer), britu mūziķis
- 11. augusts — Jans Palahs (Jan Palach), čehu students (miris 1969. gadā)
- 20. augusts — Roberts Plānts (Robert Anthony Plant), angļu mūziķis
- 23. augusts — Jurijs Jehanurovs (Юрій Іванович Єхануров), Ukrainas politiķis
- 24. augusts — Žans Mišels Žārs (Jean-Michel Jarre), franču mūziķis
- 8. novembris — Deils Gārdners (Dale Allan Gardner), ASV kosmonauts (miris 2014. gadā)
- 14. novembris — Princis Čārlzs (Charles, Prince of Wales), britu troņmantinieks
MirušiLabot
- 1. janvāris — Augusts Lēbers (August Loeber), vācbaltiešu jurists (dzimis 1865. gadā)
- 8. janvāris — Kurts Šviterss (Kurt Schwitters), vācu dzejnieks un mākslinieks (dzimis 1887. gadā)
- 30. janvāris:
- Mohandāss Karamčands Gandijs (Mohandas Karamchand Gandhi) Indijas brīvības cīnītājs (dzimis 1869. gadā)
- Orvils Raits (Orville Wright), ASV aviācijas pionieris (dzimis 1871. gadā)
- 8. februāris — Gustavs Šufts (Gustav Schuft), grieķu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs vingrošanā (dzimis 1876. gadā)
- 11. februāris — Sergejs Eizenšteins (Сергей Михайлович Эйзенштейн), krievu kinorežisors (dzimis 1898. gadā)
- 24. marts — Nikolajs Berdjajevs (Никола́й Алекса́ндрович Бердя́ев), krievu filozofs (dzimis 1874. gadā)
- 14. aprīlis — Žans Šastanjē (Jean Chastanié), franču vieglatlēts, vidējo distanču skrējējs, olimpiskajās spēlēs izcīnījis sudraba un bronzas medaļas vieglatlētikā (dzimis 1875. gadā)
- 2. jūnijs — Kārlis Gebharts (Karl Gebhardt), vācu ārsts, kara noziedznieks (dzimis 1897. gadā)
- 15. jūlijs — Džons Peršings (John J. Pershing), amerikāņu karavīrs (dzimis 1860. gadā)
- 23. jūlijs — Deivids Vorks Grifits (David Wark Griffith), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1875. gadā)
- 5. augusts — Montagu Tollers (Montagu Toller), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
- 3. septembris — Edvards Benešs (Edvard Beneš), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1884. gadā)
- 10. septembris — Ferdinands I (Фердинанд I), Bulgārijas cars (dzimis 1861. gadā)
- 11. septembris — Mohameds Ali Džinna, Pakistānas politiķis (dzimis 1876. gadā)
- 30. septembris — Edīte Rūzvelte (Edith Roosevelt), ASV pirmā lēdija (dzimusi 1861. gadā)
- 18. decembris — Čārlzs Benets (Charles Bennett), britu vieglatlēts, olimpiskais čempions 1500 metru skriešanā (dzimis 1870. gadā)