Gada cilvēks ir Amerikas Savienoto Valstu ziņu žurnāla un tīmekļa vietnes "Time" ikgadējais izdevums, kurā attēlots un aprakstīts cilvēks, grupa, ideja vai objekts, kas "vai nu uz labu vai sliktu ... ir darījis visvairāk, lai ietekmētu gada notikumus".

"Time" Gada cilvēks Čārlzs Lindbergs (1927)

Tradicionāli žurnāls "Time" katra gada pēdējā decembra numurā nosauc "Gada cilvēku". Šī nominācija tiek piešķirta kopš 1927. gada, kad šo titulu ieguva lidotājs Čārlzs Lindbergs, kas pirmo reizi vienatnē pārlidoja Atlantijas okeānu.

Gada personu izvēlas žurnāla redaktori, nosaucot personu, cilvēku grupu vai kādu jēdzienu, kam attiecīgajā gadā bijusi pievērsta vislielākā ievērība informatīvajā telpā, ziņās.[1] Iepriekš par "Gada cilvēkiem" ir kļuvuši Ādolfs Hitlers, Josifs Staļins, Džordžs Herberts Volkers Bušs, Džordžs V. Bušs, abstrakts amerikāņu kareivis un pat interneta lietotājs.

Žurnāla "Time" "Gada cilvēks" laureātu saraksts labot šo sadaļu

Gads Laureāts Dzīves gadi Piezīmes
1927   Čārlzs Lindbergs 19021974 Pirmais un pats jaunākais laureāts, lidotājs, pirmo reizi vienatnē pārlidoja pāri Atlantijas okeānam
1928   Volters Kraislers 18751940
1929   Ovens Jangs 18741962
1930   Mahātma Gandijs 18691948 Pirmais laureāts, kas nav ASV pilsonis; pirmais aziāts
1931   Pjērs Lavals 18831945 Pirmais francūzis; pirmais eiropietis
1932   Franklins Rūzvelts 18821945 Pirmais ievēlētais ASV prezidents; sākot ar viņu, titulu "Gada cilvēks" ir ieguvuši visi ASV prezidenti, izņemot Džeraldu Fordu
1933   Hjū Džonsons 18821942
1934   Franklins Rūzvelts 18821945 Izvēlēts otro reizi
1935   Haile Selasije I 18921975 Pirmais laureāts-monarhs; pirmais afrikānis
1936     Volisa Simpsone 18961986 Pirmā laureāte
1937   Čans Kaiši 18871975 Pirmais laureātu pāris, pirmie ķīnieši, pirmie mongoloīdi
  Suna Meilina 18972003
1938   Ādolfs Hitlers 18891945 Vienīgais izdevums, kur izvēlētā persona netika atainota uz vāka
1939   Josifs Staļins 18781953 Pirmais PSRS-Krievijas pārstāvis, pirmais komunists
1940   Vinstons Čērčils 18741965
1941   Franklins Rūzvelts 18821945 Izvēlēts trešo reizi
1942   Josifs Staļins 18781953 Izvēlēts otro reizi
1943   Džordžs Māršals 18801959
1944   Dvaits Eizenhauers 18901969
1945   Harijs Trumens 18841972
1946   Džeimss Birnss 18791972
1947   Džordžs Māršals 18801959 Izvēlēts otro reizi
1948   Harijs Trumens 18841972 Izvēlēts otro reizi
1949   Vinstons Čērčils 18741965 "Gadsimta pirmās puses cilvēks"; izvēlēts otro reizi
1950   Amerikāņu kareivis Par līdzdalību Korejas karā; pirmais abstraktais laureāts
1951   Mohameds Mosadiks 18821967 Pirmais musulmanis
1952   Elizabete II Vindzora 19262022 Pirmā karaliene
1953   Konrāds Adenauers 18761967
1954   Džons Daless 18881959
1955   Harlovs Kērtiss 18931962
1956   Ungāru revolūcija Abstrakts jēdziens
1957   Ņikita Hruščovs 18941971
1958   Šarls de Golls 18901970
1959   Dvaits Eizenhauers 18901969 Izvēlēts otro reizi
1960   ASV zinātnieki Zinātnieku saraksts: Lainuss Polings, Izidors Rabi, Edvards Tellers, Džošua Lederbergs, Donalds Glēzers, Vilards Libijs, Roberts Vudvards, Čārlzs Stārks Dreipers, Viljams Šoklijs, Emīlio Segrē, Džons Enderss, Čārlzs Tauns, Džordžs Bidls, Džeimss Van Allens un Edvards Pērsels
1961   Džons Kenedijs 19171963
1962     Jānis XXIII 18811963 Pirmais Romas pāvests.
1963   Mārtins Luters Kings 19291968
1964   Lindons Džonsons 19081973
1965   Viljams Vestmorlends 19142005
1966   Pēckara paaudzes pārstāvis (Baby boomer) Abstrakts jēdziens
1967   Lindons Džonsons 19081973 Izvēlēts otro reizi
1968   Apollo 8 astronauti Sastāvs: Frenks Bormans, Džeimss Lovels un Viljams Anderss
1969   ASV vidusšķira Abstrakts jēdziens
1970   Villijs Brants 19131992
1971   Ričards Niksons 19131994
1972   Ričards Niksons 19131994 Izvēlēts otro reizi
  Henrijs Kisindžers dzimis 1923
1973   Džons Sirika 19041992
1974   Karalis Feisals as-Saūds 19061975 Pirmais arābs
1975   Amerikāņu sieviete Izvēlētās laureātes: Betija Forda, Karla Hilsa, Ella Graso, Barbara Džordāna, Sjūzija Šārpa, Džila Konveja, Billija Džīna Kinga, Sjūzana Braunmillere, Edija Vajata, Ketlīna Baierlija, Kerola Satone un Elisone Čika
1976   Džimijs Kārters dzimis 1924
1977   Anvars Sādāts 19181981
1978   Dens Sjaopins 19041997
1979   Rūhollāhs Mūsavī Homeinī 19021989 Islāma revolūcijas līderis Irānā
1980   Ronalds Reigans 19112004
1981   Lehs Valensa dzimis 1943
1982 Personālais dators "Gada ierīce"; pirmais laureāts — nedzīvs priekšmets
1983   Ronalds Reigans 19112004 Izvēlēts otro reizi
  Jurijs Andropovs 19141984
1984   Pīters Jūberots dzimis 1937
1985   Dens Sjaopins 19041997 Izvēlēts otro reizi
1986   Korasona Akino 19332009
1987   Mihails Gorbačovs 19312022
1988   Planēta Zeme briesmās "Gada planēta"; abstrakts jēdziens
1989   Mihails Gorbačovs 19312022 "Desmitgades cilvēks"; izvēlēts otro reizi
1990   Džordžs Herberts Volkers Bušs 19242018
1991   Teds Tērners dzimis 1938
1992   Bills Klintons dzimis 1946
1993       "Miera uzturētāji" Jāsirs Arafāts, Frederiks Vilems de Klerks, Nelsons Mandela un Ichaks Rabins
1994     Jānis Pāvils II 19202005
1995   Ņūts Gingričs dzimis 1943
1996     Deivids Ho dzimis 1952
1997     Endrū Grovs 19362016
1998   Bills Klintons dzimis 1946 Izvēlēts otro reizi
  Kenets Stārs dzimis 1946
1999   Džefs Beizoss dzimis 1964
2000   Džordžs V. Bušs dzimis 1946
2001   Rūdolfs Džuljāni dzimis 1956
2002   "Trauksmes cēlēji" (Whistleblowers) Sintija Kūpere ("WorldCom" darbiniece), Šerona Votkinsa ("Enron" darbiniece) un Kolina Roulija (FIB darbiniece)
2003   Amerikāņu kareivis Izvēlēts otro reizi (par līdzdalību Irākas karā); abstrakts jēdziens
2004   Džordžs V. Bušs dzimis 1946 Izvēlēts otro reizi
2005     "Labie samārieši" Dziedātājs Bono un Geitsu ģimene (Bills Geitss un Melinda Geitsa)
2006 Tu "Tu kontrolē informācijas ēru" (abstrakts Interneta lietotājs); žurnāla vāks izveidots atspīdošs
2007   Vladimirs Putins dzimis 1952
2008   Baraks Obama dzimis 1961
2009   Bens Bernanke dzimis 1953
2010   Marks Zakerbergs dzimis 1984 Lielākā rietumu sociālā tīkla — tīmekļa vietnes Facebook — izveidotājs un dibinātājs
2011 Protestētājs Pārstāvošs daudzas globālās protesta kustības, piemēram Arābu pavasari, Indignants un Occupy kustības, kā arī protestus Grieķijā, Indijā un Krievijā
2012   Baraks Obama dzimis 1961
2013     Pāvests Francisks dzimis 1936
2014 Cīnītāji ar Ebolu
2015   Angela Merkele dzimusi 1954
2016   Donalds Tramps dzimis 1946
2017 "Klusēšanas pārtraucēji" (The Silence Breakers) Cilvēki, kas izteikušies pret seksuālu vardarbību un uzmākšanos, tostarp Me Too kustības aktīvisti. Uz žurnāla vāka tos pārstāv zemeņu lasītāja Izabella Paskvale (pseidonīms), lobiste Adama Aivu, aktrise Ešlija Džada, programmēšanas inženiere Sjūzana Foulere, dziedātāja un dziesmu autore Teilora Svifta un sestā sieviete, slimnīcas darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma un kuras seju nevar redzēt. Uzskaitīti arī citi: aktrise Alisa Milāno, aktīviste Tarana Bjorka, aktrise Selma Blēra, septiņi prasītāji tiesas procesā pret viesnīcu "Plaza", politiķe Sāra Gelzere, uzņēmēja Lindseja Meiere, trauku mazgātāja Sandra Pekeda, aktrise Rouza Makgauana, psihoterapeite un rakstniece Vendija Volša, blogere Lindsija Reinoldsa, saimniecības vadītāja Huana Melara, žurnāliste Sandra Millere, aktieris Terijs Kross, Ročesteras Universitātes profesores Selesta Kida un Džesika Kentone, žurnāliste Megina Kelija, žurnāliste Džeina Merika, producente Zelda Perkinsa, Eiropas Parlamenta deputāte Terija Reintke, labdarības darbiniece Beksa Belija, mākslas projektu kuratore Amanda Šmita, kinorežisore Bleiza Lipmena un anonīma bijusī biroja darbiniece.[2]
2018 "Sargi" (The Guardians) Žurnālisti, kas par savu darbību tika pakļauti vajāšanai, tika ieslodzīti vai pat noslepkavoti. Uz četriem žurnālu vākiem attēlotie žurnālisti: Džamāls Hāšogdži, The Washington Post reportieris, kas noslepkavots par viņa Saūda Arābijas kroņprincim veltīto kritiku; Marija Ressa, Filipīnu ziņu vietnes Rappler redaktore, kurai izvirzītas apsūdzības par prezidenta Rodrigo Dutertes vardarbīgās politikas kritisko atspoguļojumu; divi aģentūras Reuters žurnālisti, sagūstīti Mjanmā, izmeklējot rohindžu musulmaņu slaktiņu; un Mērilendas laikraksta The Capital darbinieki, kuru birojā masveida apšaudē nogalināja piecus darbiniekus. Žurnālistiem veltītajā rakstā īpaši izcelti vēl vairāki žurnālisti — no Bangladešas, Vjetnamas, Meksikas, Venecuēlas, Turcijas, Sudānas un Krievijas.[3]
2019   Grēta Tūnberja[4] dzimusi 2003 zviedru skolniece un vides aktīviste
2020   Džo Baidens dzimis 1942 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidens ievēlēts par valsts prezidentu, bet Kamala Herisa kļuva par viceprezidenti, uzvarot Donaldu Trampu un Maiku Pensu[5]
  Kamala Herisa dzimusi 1964
2021   Īlons Masks dzimis 1971 Tesla izpilddirektors, SpaceX dibinātājs un izpilddirektors un 2021. gada bagātākais cilvēks pasaulē[6]
2022   Volodimirs Zelenskis un "Ukrainas gars" dzimis 1978 Ukrainas prezidents (2019—pašlaik). "Ukrainas gars" reprezentē ukraiņus un Ukrainas pretestību pret Krievijas iebrukumu.[7]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu