Gada cilvēks ir Amerikas Savienoto Valstu ziņu žurnāla un tīmekļa vietnes "Time" ikgadējais izdevums, kurā attēlots un aprakstīts cilvēks, grupa, ideja vai objekts, kas "vai nu uz labu vai sliktu ... ir darījis visvairāk, lai ietekmētu gada notikumus".

"Time" Gada cilvēks Čārlzs Lindbergs (1927)

Tradicionāli žurnāls "Time" katra gada pēdējā decembra numurā nosauc "Gada cilvēku". Šī nominācija tiek piešķirta kopš 1927. gada, kad šo titulu ieguva lidotājs Čārlzs Lindbergs, kas pirmo reizi vienatnē pārlidoja Atlantijas okeānu.

Gada personu izvēlas žurnāla redaktori, nosaucot personu, cilvēku grupu vai kādu jēdzienu, kam attiecīgajā gadā bijusi pievērsta vislielākā ievērība informatīvajā telpā, ziņās.[1] Iepriekš par "Gada cilvēkiem" ir kļuvuši Ādolfs Hitlers, Josifs Staļins, Džordžs Herberts Volkers Bušs, Džordžs V. Bušs, abstrakts amerikāņu kareivis un pat interneta lietotājs.

Žurnāla "Time" "Gada cilvēks" laureātu saraksts

labot šo sadaļu
Gads Laureāts Dzīves gadi Piezīmes
1927   Čārlzs Lindbergs 1902—1974 Pirmais un pats jaunākais laureāts, lidotājs, pirmo reizi vienatnē pārlidoja pāri Atlantijas okeānam
1928   Volters Kraislers 1875—1940
1929   Ovens Jangs 1874—1962
1930   Mahātma Gandijs 1869—1948 Pirmais laureāts, kas nav ASV pilsonis; pirmais aziāts
1931   Pjērs Lavals 1883—1945 Pirmais francūzis; pirmais eiropietis
1932   Franklins Rūzvelts 1882—1945 Pirmais ievēlētais ASV prezidents; sākot ar viņu, titulu "Gada cilvēks" ir ieguvuši visi ASV prezidenti, izņemot Džeraldu Fordu
1933   Hjū Džonsons 1882—1942
1934   Franklins Rūzvelts 1882—1945 Izvēlēts otro reizi
1935   Haile Selasije I 1892—1975 Pirmais laureāts-monarhs; pirmais afrikānis
1936     Volisa Simpsone 1896—1986 Pirmā laureāte
1937   Čans Kaiši 1887—1975 Pirmais laureātu pāris, pirmie ķīnieši, pirmie mongoloīdi
  Suna Meilina 1897—2003
1938   Ādolfs Hitlers 1889—1945 Vienīgais izdevums, kur izvēlētā persona netika atainota uz vāka
1939   Josifs Staļins 1878—1953 Pirmais PSRS-Krievijas pārstāvis, pirmais komunists
1940   Vinstons Čērčils 1874—1965
1941   Franklins Rūzvelts 1882—1945 Izvēlēts trešo reizi
1942   Josifs Staļins 1878—1953 Izvēlēts otro reizi
1943   Džordžs Māršals 1880—1959
1944   Dvaits Eizenhauers 1890—1969
1945   Harijs Trumens 1884—1972
1946   Džeimss Birnss 1879—1972
1947   Džordžs Māršals 1880—1959 Izvēlēts otro reizi
1948   Harijs Trumens 1884—1972 Izvēlēts otro reizi
1949   Vinstons Čērčils 1874—1965 "Gadsimta pirmās puses cilvēks"; izvēlēts otro reizi
1950   Amerikāņu kareivis Par līdzdalību Korejas karā; pirmais abstraktais laureāts
1951   Mohameds Mosadiks 1882—1967 Pirmais musulmanis
1952   Elizabete II Vindzora 1926—2022 Pirmā karaliene
1953   Konrāds Adenauers 1876—1967
1954   Džons Daless 1888—1959
1955   Harlovs Kērtiss 1893—1962
1956   Ungāru revolūcija Abstrakts jēdziens
1957   Ņikita Hruščovs 1894—1971
1958   Šarls de Golls 1890—1970
1959   Dvaits Eizenhauers 1890—1969 Izvēlēts otro reizi
1960   ASV zinātnieki Zinātnieku saraksts: Lainuss Polings, Izidors Rabi, Edvards Tellers, Džošua Lederbergs, Donalds Gleizers, Vilards Libijs, Roberts Vudvards, Čārlzs Stārks Dreipers, Viljams Šoklijs, Emīlio Segrē, Džons Enderss, Čārlzs Tauns, Džordžs Bidls, Džeimss Van Allens un Edvards Milss Pērsels
1961   Džons Kenedijs 1917—1963
1962     Jānis XXIII 1881—1963 Pirmais Romas pāvests
1963   Mārtins Luters Kings 1929—1968
1964   Lindons Džonsons 1908—1973
1965   Viljams Vestmorlends 1914—2005
1966   Pēckara paaudzes pārstāvis (Baby boomer) Abstrakts jēdziens
1967   Lindons Džonsons 1908—1973 Izvēlēts otro reizi
1968   Apollo 8 astronauti Sastāvs: Frenks Bormans, Džeimss Lovels un Viljams Anderss
1969   ASV vidusšķira Abstrakts jēdziens
1970   Villijs Brants 1913—1992
1971   Ričards Niksons 1913—1994
1972   Ričards Niksons 1913—1994] Izvēlēts otro reizi
  Henrijs Kisindžers 1923—2023
1973   Džons Sirika 1904—1992
1974   Karalis Feisals as-Saūds 1906—1975 Pirmais arābs
1975   Amerikāņu sieviete Izvēlētās laureātes: Betija Forda, Karla Hilsa, Ella Graso, Barbara Džordāna, Sjūzija Šārpa, Džila Konveja, Billija Džīna Kinga, Sjūzana Braunmillere, Edija Vajata, Ketlīna Baierlija, Kerola Satone un Elisone Čika
1976   Džimijs Kārters dzimis 1924. gadā
1977   Anvars Sādāts 1918—1981
1978   Dens Sjaopins 1904—1997
1979   Rūhollāhs Mūsavī Homeinī 1902—1989 Islāma revolūcijas līderis Irānā
1980   Ronalds Reigans 1911—2004
1981   Lehs Valensa dzimis 1943. gadā
1982 Personālais dators "Gada ierīce"; pirmais laureāts — nedzīvs priekšmets
1983   Ronalds Reigans 1911—2004 Izvēlēts otro reizi
  Jurijs Andropovs 1914—1984
1984   Pīters Jūberots dzimis 1937. gadā
1985   Dens Sjaopins 1904—1997 Izvēlēts otro reizi
1986   Korasona Akino 1933—2009
1987   Mihails Gorbačovs 1931—2022
1988   Planēta Zeme briesmās "Gada planēta"; abstrakts jēdziens
1989   Mihails Gorbačovs 1931—2022 "Desmitgades cilvēks"; izvēlēts otro reizi
1990   Džordžs Herberts Volkers Bušs 1924—2018
1991   Teds Tērners dzimis 1938. gadā
1992   Bills Klintons dzimis 1946. gadā
1993       "Miera uzturētāji" Jāsirs Arafāts, Frederiks Vilems de Klerks, Nelsons Mandela un Ichaks Rabins
1994     Jānis Pāvils II 1920—2005
1995   Ņūts Gingričs dzimis 1943. gadā
1996     Deivids Ho dzimis 1952. gadā
1997     Endrū Grovs 1936—2016
1998   Bills Klintons dzimis 1946. gadā Izvēlēts otro reizi
  Kenets Stārs 1946—2022
1999   Džefs Beizoss dzimis 1964. gadā
2000   Džordžs V. Bušs dzimis 1946. gadā
2001   Rūdolfs Džuljāni dzimis 1956. gadā
2002   "Trauksmes cēlēji" (Whistleblowers) Sintija Kūpere (WorldCom darbiniece), Šerona Votkinsa (Enron darbiniece) un Kolina Roulija (FIB darbiniece)
2003   Amerikāņu kareivis Izvēlēts otro reizi (par līdzdalību Irākas karā); abstrakts jēdziens
2004   Džordžs V. Bušs dzimis 1946. gadā Izvēlēts otro reizi
2005     "Labie samārieši" Dziedātājs Bono un Geitsu ģimene (Bills Geitss un Melinda Geitsa)
2006 Tu "Tu kontrolē informācijas ēru" (abstrakts Interneta lietotājs); žurnāla vāks izveidots atspīdošs
2007   Vladimirs Putins dzimis 1952. gadā
2008   Baraks Obama dzimis 1961. gadā
2009   Bens Bernanke dzimis 1953. gadā
2010   Marks Zakerbergs dzimis 1984. gadā Lielākā rietumu sociālā tīkla — tīmekļa vietnes Facebook — izveidotājs un dibinātājs
2011 Protestētājs Pārstāvošs daudzas globālās protesta kustības, piemēram Arābu pavasari, Indignants un Occupy kustības, kā arī protestus Grieķijā, Indijā un Krievijā
2012   Baraks Obama dzimis 1961. gadā
2013     Pāvests Francisks dzimis 1936. gadā
2014 Cīnītāji ar Ebolu
2015   Angela Merkele dzimusi 1954. gadā
2016   Donalds Tramps dzimis 1946. gadā 2016. gadā Tramps tika ievēlēts par ASV prezidentu, pārspējot Hilariju Klintoni.
2017 "Klusēšanas pārtraucēji" (The Silence Breakers) Cilvēki, kas izteikušies pret seksuālu vardarbību un uzmākšanos, tostarp Me Too kustības aktīvisti. Uz žurnāla vāka tos pārstāv zemeņu lasītāja Izabella Paskvale (pseidonīms), lobiste Adama Aivu, aktrise Ešlija Džada, programmēšanas inženiere Sjūzana Foulere, dziedātāja un dziesmu autore Teilora Svifta un sestā sieviete, slimnīcas darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma un kuras seju nevar redzēt. Uzskaitīti arī citi: aktrise Alisa Milāno, aktīviste Tarana Bjorka, aktrise Selma Blēra, septiņi prasītāji tiesas procesā pret viesnīcu "Plaza", politiķe Sāra Gelzere, uzņēmēja Lindseja Meiere, trauku mazgātāja Sandra Pekeda, aktrise Rouza Makgauana, psihoterapeite un rakstniece Vendija Volša, blogere Lindsija Reinoldsa, saimniecības vadītāja Huana Melara, žurnāliste Sandra Millere, aktieris Terijs Krūzs, Ročesteras Universitātes profesores Selesta Kida un Džesika Kentone, žurnāliste Megina Kelija, žurnāliste Džeina Merika, producente Zelda Perkinsa, Eiropas Parlamenta deputāte Terija Reintke, labdarības darbiniece Beksa Belija, mākslas projektu kuratore Amanda Šmita, kinorežisore Bleiza Lipmena un anonīma bijusī biroja darbiniece.[2]
2018 "Sargi" (The Guardians) Žurnālisti, kas par savu darbību tika pakļauti vajāšanai, tika ieslodzīti vai pat noslepkavoti. Uz četriem žurnālu vākiem attēlotie žurnālisti: Džamāls Hāšogdži, The Washington Post reportieris, kas noslepkavots par viņa Saūda Arābijas kroņprincim veltīto kritiku; Marija Ressa, Filipīnu ziņu vietnes Rappler redaktore, kurai izvirzītas apsūdzības par prezidenta Rodrigo Dutertes vardarbīgās politikas kritisko atspoguļojumu; divi aģentūras Reuters žurnālisti, sagūstīti Mjanmā, izmeklējot rohindžu musulmaņu slaktiņu; un Mērilendas laikraksta The Capital darbinieki, kuru birojā masveida apšaudē nogalināja piecus darbiniekus. Žurnālistiem veltītajā rakstā īpaši izcelti vēl vairāki žurnālisti — no Bangladešas, Vjetnamas, Meksikas, Venecuēlas, Turcijas, Sudānas un Krievijas.[3]
2019   Grēta Tūnberja[4] dzimusi 2003. gadā zviedru skolniece un vides aktīviste
2020   Džo Baidens dzimis 1942. gadā 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidens ievēlēts par valsts prezidentu, bet Kamala Harisa kļuva par viceprezidenti, uzvarot Donaldu Trampu un Maiku Pensu[5]
  Kamala Harisa dzimusi 1964. gadā
2021   Īlons Masks dzimis 1971. gadā Tesla izpilddirektors, SpaceX dibinātājs un izpilddirektors un 2021. gada bagātākais cilvēks pasaulē[6]
2022   Volodimirs Zelenskis un "Ukrainas gars" dzimis 1978 Ukrainas prezidents (2019—pašlaik). "Ukrainas gars" reprezentē ukraiņus un Ukrainas pretestību pret Krievijas iebrukumu.[7]
2023   Teilora Svifta dzimusi 1989. gadā Dziedātāja un dziesmu autore, kuras 2023.—2024. gada Eras Tour kļuva par visu laiku ienesīgāko koncerttūri.[8] Tūrei bija ievērojama ietekme uz kultūru un ekonomiku 2023. gadā. Time aprakstīja Sviftu kā pirmo Gada cilvēku, kurš saņēmis atzinību par "sasniegumiem mākslā". Svifta bija arī daļa no 2017. gada Gada cilvēka titula ieguvējiem, ko sauc par "Klusuma pārkāpējiem". Žurnāls viņu atzīmēja kā pirmo sievieti, kas atzīta vairāk nekā vienu reizi, un pirmo sievieti, kas divas reizes parādījās uz Gada cilvēka izdevuma vāka.[9]
2024   Donalds Tramps dzimis 1946. gadā 2024. gadā Tramps tika atkārtoti ievēlēts par ASV prezidentu, uzvarot amatā esošo viceprezidenti Kamalu Harisu un kļūstot par pirmo prezidentu kopš Grovera Klīvlenda 1893. gadā, kurš prezidenta amatā ievēlēts divus termiņus ar pārtraukumu starp tiem.[10][11]

Ārējās saites

labot šo sadaļu