Haile Selasije I (amharu: ኃይለ፡ ሥላሴ — "Trīsvienības spēks"; īstajā vārdā Lijs Tafari Makonens; dzimis 1892. gada 23. jūlijā, miris 1975. gada 27. augustā) bija Etiopijas imperators no 1930. līdz 1974. gadam.

Haile Selasije I
ኃይለ፡ ሥላሴ
Etiopijas imperators
Amatā
1930. gada 2. novembris — 1974. gada 12. septembris
Priekštecis Zaudisu I

Dzimšanas dati 1892. gada 23. jūlijā
Ejersa Goro, Valsts karogs: Etiopija Etiopija
Miršanas dati 1975. gada 27. augustā (83 gadu vecumā)
Adisabeba, Valsts karogs: Etiopija Etiopija
Tēvs Ras Makonens Voldē Mikaēls
Māte Ješimebeta Ali
Dzīvesbiedrs(-e) Menena Esfava
Reliģija Etiopijas Ortodoksālā baznīca

Viens no Āfrikas Vienotības organizācijas izveides iniciatoriem 1963. gadā.

Rastafarieši uzskata Haile Selasije I par Dieva inkarnāciju.

Ceļš uz troni

labot šo sadaļu

Tafari dzimis Ejersa Goro ciematā Hararas provincē. Viņa tēvs bija Ras Makonens Voldē Mikaēls, Hararas gubernators. Tafari tēva vecāmāte princese Tenagnevorka Sahle Selassie bija imperatora Menelika III tante. Imperatora dzimtas koks sākas ar Bībelē minētās Sābas karalienes un Izraēlas karaļa Zālamana ārlaulības dēlu.

1911. gadā Tafari tika iecelts par Hararas gubernatoru. Tā paša gada 3. augustā viņš apprecēja Menenu Esfavu, Etiopijas imperatora Ijasu V radinieci.

1916. gadā Ijasu V tika gāzts no troņa un pie varas nāca Tafari radiniece Zaudisu. Tafari tika piešķirts Ras tituls, viņš tika pasludināts par troņmantnieku, kā arī par reģentu, faktiski kļūstot par Etiopijas valdnieku.

Kā reģents Tafari uzsāka mērenas modernizācijas politiku. 1923. gadā viņš panāca Etiopijas uzņemšanu Tautu savienībā. 1924. gadā Etiopijā tika aizliegta verdzība. Tafari apmeklēja Eiropu, lai iepazītos ar rietumu valstu attīstību.

Pēc Zaudisu nāves,1930. gadā Tafari tika pasludināts par imperatoru un Negusa Negast (valdnieku valdnieku). 1930. gada 2. novembrī viņš tika kronēts par imperatoru Haile Selasije I. Viņa pilnais tituls ir Viņa impēriskā augstība, Imperators Haile Selassie I, Karaļu karalis un Kungu kungs, Jūdas cilts uzvarošā lauva, Dieva izvēlētais. 1931. gada 16. jūlijā imperators pasludināja Etiopijas pirmo konstitūciju.

Itālijas uzbrukums

labot šo sadaļu
 
Selasije uz žurnāla "Time" vāka, 1930. gads. Viņš tika izvēlēts par 1930. gada cilvēku.

1936. gadā fašistiskā Itālija no savām kolonijām Eritrejas un Somālijas uzbruka Etiopijai. Itāļiem bija daudz modernāka armija, kā arī spēcīga aviācija. Viņi arī nekautrējās pārkāpt starptautiskos kara noteikumus, izmantoja ķīmiskos ieročus un bombardēja Sarkanā Krusta slimnīcas. Kad kļuva skaidrs, ka itāļu uzvara ir neizbēgama, valsts padome pieņēma lēmumu, ka imperatoram jādodas trimdā uz Jeruzalemi un jāaizstāv Etiopijas intereses Tautu savienībā Ženēvā.

1936. gada 5. maijā itāļu karaspēks ieņēma Adisabebu, un Benito Musolīni pasludināja Itālijas karali Viktoru Emanuelu III par Etiopijas imperatoru.

Savā uzrunā Tautu savienībā Haile Selasije I atgādināja par tās solījumu aizstāvēt savu dalībvalstu neatkarību. Viņš runāja par nepieciešamību aizstāvēt vājākas valstis no stiprajām. Viņš aprakstīja savas zemes izpostīšanu un ķīmisko ieroču pielietošanas sekas. Pēc šīs runas imperators kļuva pazīstams visā pasaulē. "Time" žurnāls viņu pasludināja par Gada cilvēku un antifašisma simbolu visā pasaulē. Diemžēl Tautu savienība apstiprināja tikai minimālas un mazefektīvas sankcijas pret Itāliju.

Haile Selasije I atgriezās Etiopijā 1941. gadā pēc tam, kad itāļu karaspēku bija sakāvis Lielbritānijas un Etiopijas karaspēks.

Pēckara politika

labot šo sadaļu

1951. gadā bijusī Itālijas kolonija Eritreja un Etiopija apvienojās kopējā federācijā. Tas bija kompromiss starp tiem, kuri gribēja Eritreju vai nu pilnībā pievienot Etiopijai, vai arī pasludināt tās neatkarību.

1955. gadā imperators pasludināja papildinātu konstitūciju, kura paredzēja plašāku iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē.

1960. gada 13. decembrī, kamēr imperators atradās valsts vizītē Brazīlijā, viņa Imperiālās gvardes karavīri mēģināja veikt valsts apvērsumu, ko novērsa armijas un policijas spēki. Pēc apvērsuma mēģinājuma imperators kļuva konservatīvāks. Lai arī apvērsuma mēģinājumu nosodīja Etiopijas Ortodoksālā baznīca, un tam trūka plaša tautas atbalsta, tas radikalizēja daudzus Etiopijas studentus.

1963. gadā imperators vadīja Āfrikas Vienotības Organizācijas nodibināšanu, kuras galvenā mītne atradās Adisabebā.

Adisabebas universitātes studentu vidū izplatījās aizvien radikālāki uzskati un par gandrīz ikdienišķu parādību kļuva studentu nemieri. Etiopijas inteliģences vidū izplatījās marksisms. Vienlaikus imperiālā galma un parlamenta konservatīvo pārstāvju pretestība neļāva imperatoram īstenot plašāku zemes reformu.

Ārpus Etiopijas robežām imperators joprojām bija ļoti respektēts, un ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm vairoja Etiopijas atpazīstamību pasaulē.

19721973. gadā Vollo provinci piemeklēja postošs sausums un bads. Impērijas valdība šo problēmu centās noslēpt ne tikai no Etiopijas iedzīvotājiem, bet arī no Haile Selasije I, kura astoņdesmitā dzimšanas diena tika atzīmēta ar lielu vērienu. Kad ziņas par badu kļuva publiskas, imperatora popularitāte kritās. Vienlaikus Etiopijas ekonomika cieta no augstajām pasaules naftas cenām. Neapmierināti kareivji sāka dumpoties un pieprasīt labākas algas, kā arī izmeklēt korupcijas skandālus armijas vadībā. Radikāli virsnieki un kareivji izveidoja Derg (komiteju), kas gāza valdību, un 1974. gada 12. septembrī piespieda imperatoru atkāpties no troņa. Haile Selasije I tika arestēts un ieslodzīts.

1975. gada 28. augustā tika izplatīts paziņojums, ka Haile Selasije I ir miris 27. augustā. Viņa personiskais ārsts noliedza valdības versiju par imperatora nāvi. Drīz sāka izplatīties baumas, ka pie varas nākušie kareivji imperatoru ir nosmacējuši ar spilvenu un apglabājuši zem vienas no pils istabu grīdām.

Pēc marksistu valdības militārās sakāves 1991. gadā liecinieki atklāja vietu kur tika atrastas imperatora mirstīgās atliekas. 2000. gada 5. novembrī Haile Selasije I svinīgā ceremonijā tika apglabāts Adisabebā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu