Mērilenda

Mērilenda ir viens no Amerikas Savienoto Valstu (ASV) štatiem, kas atrodas valsts Vidusatlantijas reģionā, Austrumkrasta centrālajā daļā. Tā robežojas ar Virdžīniju dienvidos, Rietumvirdžīniju rietumos, Pensilvāniju ziemeļos, Delavēru un Atlantijas okeānu austrumos, kā arī ar Kolumbijas federālo apgabalu (Vašingtonu, ASV galvaspilsētu) dienvidrietumos. Mērilendas platība ir 32 133 km², kas padara to par vienu no mazākajiem ASV štatiem (9. mazākais štats ASV). Iedzīvotāju skaits (6,26 miljoni 2024. gadā) ierindo Mērilendu 18. vietā starp štatiem. Štata administratīvais centrs ir Anapolisa, bet lielākā pilsēta ir Baltimora. Nereti Mērilendu dēvē ar neformālajiem nosaukumiem “Brīvais štats” un “Vecās līnijas štats” (Free State, Old Line State), kas vēsturiski atspoguļo tās lomu ASV, piemēram, kā robežšķirtne starp Ziemeļiem un Dienvidiem.

Mērilenda
Maryland
—  ASV štats  —
Karogs Emblēma
Neformālais nosaukums: Brīvais štats, Vecās līnijas štats
Mērilendas atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs	Anapolisa
Lielākā pilsēta	Baltimora
Valsts	ASV
Iestāšanās ASV	1788. gada 28. aprīlī (7. ASV pavalsts)
Platība
- Kopējā	32 133 km²
- Sauszeme	25 314 km²
- Ūdens	6 819 km²
Augstums vjl	105 m
Augstākais punkts	Bekbouna kalns, 1 024 m
Zemākais punkts	0 m
Iedzīvotāji (2024. gadā)
- Kopā	6 263 220
- Blīvums	194,9/km²
- Rasu sastāvs	baltādainie — 58,5% melnādainie — 31,1% aziāti — 6,7%
- Reliģijas	protestanti — 56% katoļi — 23% nereliģiozi — 14%
Laika josla	UTC-5 (UTC)
ISO 3166-2	US-MD
Mājaslapa: www.maryland.gov
Mērilenda Vikikrātuvē

Vēsture

Pirms eiropiešu kolonizācijas Mērilendas teritorijā dzīvoja vairākas Amerikas pamatiedzīvotāju ciltis no algonkinu grupas. Pirmie eiropieši šo reģionu izpētīja 1498. gadā, kad itāļu jūrasbraucējs Džons Kabots, strādājot Anglijas labā, sasniedza piekrasti. Taču tikai 17. gadsimtā sākās pastāvīga kolonizācija. Mērilenda tika dibināta kā viena no sākotnējām Lielbritānijas Trīspadsmit kolonijām Ziemeļamerikā. 1632. gadā Anglijas karalis Čārlzs I piešķīra kolonijas hartu Sesilam Kalvertam, 2. Baltimoras baronam, kurš koloniju nodibināja kā patvērumu katoļticīgajiem, kas reliģisku uzskatu dēļ tika vajāti. Kolonija tika nosaukta Anglijas, Skotijas un Īrijas karalienes Henrietas Marijas vārdā. Pirmās eiropiešu apmetnes šeit izveidojās 1645. gadā, un jau kolonijas pirmajās desmitgadēs tika iedibinātas reliģiskās brīvības tradīcijas; 1649. gadā Mērilendas Asambleja pieņēma Reliģijas tolerances aktu, vienu no pirmajiem likumiem pasaulē, kas noteica ticības brīvības principu. Kolonijas agrīnā ekonomika balstījās uz plantāciju lauksaimniecību, galvenokārt tabakas audzēšanu, kur darbaspēka trūkumu risināja ar līgumkalpiem un vergiem, ko ieveda no Eiropas un Āfrikas.

Antietamas kauja, kas bija asiņainākā kauja Pilsoņu kara laikā

18. gadsimta vidū Mērilendas teritorijā iezīmējās robežas, kas lielā mērā saglabājušās līdz mūsdienām. 1760. gados ilgstošs strīds ar Pensilvāniju noslēdzās ar Meisona–Diksona līnijas novilkšanu štata ziemeļu robežā. Šī līnija vēsturiski kļuva par simbolisku robežu starp ASV Ziemeļiem un Dienvidiem. 1776. gadā, ASV Neatkarības kara laikā, Mērilenda pasludināja neatkarību no Lielbritānijas un kļuva par 7. ASV štatu. 1776. gada beigās un 1777. gada sākumā Baltimorā darbojās Kontinentālais kongress — pirmā ASV valdība —, bet no 1783. gada 29. novembra līdz 1784. gada 3. jūnijam štata galvaspilsēta Anapolisa bija arī ASV galvaspilsēta. Pēc ASV dibināšanas Mērilenda 1788. gada 28. aprīlī ratificēja ASV Konstitūciju, kļūstot par vienu no pirmajiem štatiem Savienībā. 1791. gadā štats federālajai valdībai nodeva daļu savu zemju, lai izveidotu jauno nacionālo galvaspilsētu Kolumbijas apgabalu (Vašingtonu), līdz ar to Mērilendas teritorija ieguva aptuveni mūsdienu aprises.

1812. gada kara laikā briti iebruka Mērilendas teritorijā, uzvarot Bleidensburgas kaujā, kas ļāva tiem ieņemt un nodedzināt ASV galvaspilsētu Vašingtonu. Tomēr viņu centieni ieņemt Baltimoru cieta neveiksmi. Šo notikumu aculiecinieks Frensiss Skots Kejs radīja dzejoli “Zvaigžņotais karogs”, kas vēlāk kļuva par ASV himnu.

ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865) Mērilenda, būdama verdzību atļaujošs robežštats, neizstājās no Savienības — tā palika Ziemeļu pusē, neskatoties uz iekšējām simpātijām pret Dienvidiem. Daļa iedzīvotāju brīvprātīgi cīnījās vienā vai otrā karojošajā pusē. Štata stratēģiskā atrašanās vieta netālu no Vašingtonas un līdzās konflikta frontes līnijai padarīja Mērilendu par nozīmīgu militāro teritoriju kara laikā. 1862. gada 17. septembrī netālu no Šrapsburgas notika Antietamas kauja, kas bija asiņainākā kauja Pilsoņu kara laikā.

Pēc kara Mērilenda piedzīvoja saimniecības pārstrukturizāciju — notika industrializācija, ko veicināja štata ostu, dzelzceļu tīkla attīstība un masveida imigrācija no Eiropas. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Baltimora kļuva par vienu no lielākajām rūpniecības un ostas pilsētām ASV Atlantijas krastā. 1904. gada 7. un 8. februārī Baltimora cieta smagus postījumus lielā ugunsgrēkā, kas iznīcināja lielu daļu pilsētas centra. Kopš 20. gadsimta vidus štata iedzīvotāju skaits strauji pieauga (no apmēram 1,2 miljoniem 1900. gadā līdz vairāk nekā 6 miljoniem mūsdienās), un Mērilenda nostiprinājās kā ekonomiski plaukstošs un blīvi apdzīvots štats.

Ģeogrāfija un klimats

Mērilenda atrodas Amerikas Savienoto Valstu austrumu piekrastē, un tai raksturīga ievērojama ģeogrāfiskā daudzveidība, neskatoties uz nelielo teritoriju. Štats stiepjas no zemu līdzenumu un mitrāju apgabaliem Atlantijas okeāna piekrastē līdz mežainām Apalaču kalnu teritorijām rietumos. Dabas apstākļu un ainavu dažādības dēļ Mērilenda ir izpelnījusies iesauku “Amerika miniatūrā” (America in Miniature), jo tajā koncentrētā veidā sastopamas daudzas Ziemeļamerikas reģionu raksturiezīmes. Centrālo daļu šķērso lielais Česapīkas līcis, kas ir lielākais estuārs ASV. Līcis sadala štatu divās daļās — austrumos atrodas Delmarvas pussalas ziemeļu daļa, kuru Mērilenda dala ar Delavēru un Virdžīniju, savukārt rietumos no līča plešas Rietumu krasta reģions un aiz tā Mērilendas panhandle jeb šaura zemes strēle, kas iesniedzas Apalaču kalnu reģionā starp Pensilvāniju un Rietumvirdžīniju. Štata tālākā rietumu daļa ir kalnaina; tur pie robežas ar Rietumvirdžīniju atrodas arī Mērilendas augstākais reljefa punkts Bekbouna kalns (1024 m). Mērilendas ziemeļu robeža ar Pensilvāniju sakrīt ar Meisona–Diksona līniju, kas 18. gadsimtā tika novilkta, lai atrisinātu robežstrīdu starp kolonijām. Dienvidos un rietumos Potomakas upe veido dabisku robežu ar Virdžīniju un daļēji ar Rietumvirdžīniju. Šī upe pilsoņu kara laikā kalpoja par simbolisku šķirtni starp Savienības un Konfederācijas teritorijām.

Kaut arī Mērilenda teritorijas ziņā ir neliela, tai piemīt dažādi klimata tipi, ko ietekmē reljefa un ģeogrāfiskā novietojuma variācijas. Austrumu piekrastei un štata centrālajai daļai, tai skaitā Baltimoras un Anapolisas apkaimei, raksturīgs mitrs subtropu klimats ar karstām, mitrām vasarām un mērenām ziemām. Virzoties uz rietumiem, klimats pakāpeniski pāriet mērenajā kontinentālajā klimatā — kalnainajos Apalaču apgabalos ziemas ir aukstākas un sniegotākas. Kopumā Mērilendā izteikti novērojamas četras gadalaiku maiņas. Česapīkas līča tuvums ietekmē piekrastes reģionu klimatu, mazinot temperatūras svārstības, jo līcis ziemā silda, bet vasarā nedaudz atvēsina piekrasti, savukārt Apalaču grēdas rietumos aiztur daļu auksto gaisa masu no rietumiem.

Demogrāfija

ASV Jūras akadēmija Anapolisā

Pēc 2020. gada tautas skaitīšanas datiem Mērilendā dzīvo 6 177 224 iedzīvotāji, un 2024. gadā iedzīvotāju skaits tika lēsts ap 6,26 miljoniem. Pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam nelielā teritorijā, Mērilenda ir viena no visblīvāk apdzīvotajiem štatiem ASV. Vairums iedzīvotāju koncentrējas štata centrālajā daļā — lielpilsētu aglomerācijās ap Baltimoru un Vašingtonu, kamēr austrumu un rietumu lauku apvidos apdzīvotība ir krietni zemāka. Etniskais sastāvs Mērilendā ir daudzveidīgs, neviena rasu vai etniskā grupa neveido absolūtu vairākumu. Saskaņā ar 2020. gada tautskaiti baltādainie (nespāņu izcelsmes) veidoja mazāk nekā pusi no iedzīvotājiem (ap 47–49%); aptuveni 30% iedzīvotāju ir afroamerikāņi, 10% spāņu (Latīņamerikas) izcelsmes, 6% aziāti, un atlikušo daļu veido citu rasu un jauktas etniskās piederības grupas. Mērilenda līdz ar to ir starp nedaudzajiem ASV štatiem, kuros rasu minoritātes kopumā veido iedzīvotāju vairākumu. Vēsturiski Mērilendā spēcīga ir afroamerikāņu kopiena, kas ir vergu pēcteči un 20. gadsimtā Lielās migrācijas ietvaros no ASV dienvidiem ieceļojušie. Šie cilvēki mūsdienās veido gandrīz vienu trešdaļu iedzīvotāju. Ievērojama ir arī pirmās paaudzes imigrantu proporcija; daudzi mūsdienu Mērilendas iedzīvotāji ir dzimuši ārpus ASV, tostarp Āfrikas, Karību reģiona, Āzijas un Latīņamerikas izcelsmes cilvēki. Šī iemesla dēļ Mērilenda tiek dēvēta par vienu no vismultikulturālākajiem štatiem valstī. Sociāldemogrāfiski Mērilenda atzīmējas arī ar salīdzinoši augstu izglītības līmeni un labiem ekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, vidējie mājsaimniecību ienākumi šeit ir vieni no augstākajiem ASV.

Mērilendas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2020. gadā

Baltimora Kolumbija
	Vieta	Pilsēta	Apgabals	Iedzīvotāji	Germantauna Voldorfa
	1	Baltimora	neatkarīga pilsēta	585 708
	2	Kolumbija	Hauarda apgabals	104 681
	3	Germantauna	Montgomerī apgabals	91 249
	4	Voldorfa	Čārlza apgabals	81 410
	5	Silverspringa	Montgomerī apgabals	81 015
	6	Frederika	Frederikas apgabals	78 171
	7	Elikotsitija	Hauarda apgabals	75 947
	8	Glenbērnija	Annas Arundelas apgabals	72 891
	9	Geisersberga	Montgomerī apgabals	69 657
	10	Betesda	Montgomerī apgabals	68 056

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mērilenda.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)