Endrū Grovs
Endrū Stīvens Grovs (angļu: Andrew Stephen Grove), līdz 1950. gadu beigām Andrāšs Ištvāns Grofs (ungāru: András István Gróf;; dzimis 1936. gada 2. septembrī, miris 2016. gada 21. martā) bija Ungārijā dzimis ASV ķīmijas zinātnieks un uzņēmējs. Viņš bija Intel darbinieks no tā pirmsākumiem, izpilddirektors no 1987. līdz 1998. gadam, palīdzējis uzņēmumam kļūt par pasaulē lielāko pusvadītāju ražotāju.
| ||||||||||||||||||||
Grovs tiek uzskatīts par pusvadītāju rūpniecības pamatlicēju. 1997. gadā žurnāls Time par "Gada cilvēku" izvēlēja Endrū Grovu kā "personu, kura ir visvairāk atbildīga par pārsteidzošo mikroshēmu jaudas un inovācijas potenciāla pieaugumu".
Agrīnie gadi un studijas
labot šo sadaļuAndrāšs Ištvāns Grofs dzimis vidusšķiras ebreju ģimenē Budapeštā, Ungārijā. Četru gadu vecumā saslima ar skarlatīnu, kas bija gandrīz fatāla un izraisīja daļēju dzirdes zudumu.
Otrā pasaules kara laikā nacistiskā Vācija okupēja Ungāriju, un daudzi ebreji tika ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. Lai izvairītos no aizturēšanas, Grofs ar māti ieguva viltotus dokumentus un slēpās pie draugiem. Viņa tēvs tika arestēts un nosūtīts spaidu darbos, tomēr izdzīvoja un pēc kara atgriezās pie ģimenes.
Pēc vidusskolas beigšanas Grofs iestājās Budapeštas Universitātē. Ungārijas revolūcijas laikā, baidoties no represijām, 1956. gada decembrī viņš pārbēga uz Austriju. 1957. gada janvārī Grofs emigrēja uz ASV un apmetās pie sava tēvoča Ņujorkā. Viņš iestājās Ņujorkas pilsētas koledžā un studēja ķīmijas tehnoloģijas, un 1960. gadā ieguva bakalaura grādu. Tā kā apkārtējie nevarēja pareizi izrunāt viņa vārdu, Andrāšs Ištvāns Grofs to angliskoja uz Endrū Stīvens Grovs. 1958. gadā viņš apprecējās ar imigranti no Austrijas Evu Kastrani.
1960. gada vasarā Endrū Grovs pārcēlās uz Kaliforniju un iestājās Kalifornijas Universitātē, Bērkli; 1963. gadā viņš ieguva doktora grādu ķīmijas inženierijā.
Karjera
labot šo sadaļu1963. gadā Grovs sāka strādāt pusvadītāju ražotājā Fairchild Semiconductor par pētnieku. 1967. gadā viņš kļuva par direktora asistentu attīstības jautājumos. Šeit Grovs iepazinās ar mikroshēmu tehnoloģijām to agrīnajā stadijā. 1967. gadā viņš sarakstīja mācību grāmatu koledžām "Pusvadītāju ierīču fizika un tehnoloģija" (Physics and Technology of Semiconductor Devices).
1968. gadā Fairchild Semiconductor darbinieki Roberts Noiss un Gordons Mūrs dibināja uzņēmumu Intel. Grovs pievienojās Intel tā dibināšanas dienā, lai gan nebija tā dibinātājs. Grovs sākotnēji strādāja par uzņēmuma inženierijas direktoru un palīdzēja uzsākt ražošanas darbības. 1979. gadā Endrū Grovs kļuva par Intel prezidentu.
Sākotnēji Intel primārā produkcija bija dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (DRAM) mikroshēmas. 1985. gadā, kad pieprasījums pēc atmiņas mikroshēmām bija samazinājies, bija radušās ražošanas problēmas un izaicinājumi, ko radīja Japānas atmiņas mikroshēmu dempings ar zemākām cenām, Grovs bija spiests veikt radikālas izmaiņas. Viņš izvēlējās pārtraukt DRAM ražošanu un to vietā koncentrēties uz mikroprocesoriem. Grovam bija galvenā loma sarunās ar IBM, lai izmantotu tikai Intel mikroprocesorus visos tā jaunajos personālajos datoros.
1987. gadā Grovs kļuva par Intel izpilddirektoru. 1997. gadā viņš kļuva arī par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju. 1998. gada maijā Grovs atstāja izpilddirektora amatu. Viņš bija padomes priekšsēdētājs līdz 2004. gada novembrim. Pēc tam viņš turpināja darboties Intel kā vecākais padomdevējs, kā arī lasīja lekcijas Stenforda Universitātē.
1990. gadu vidū Grovam konstatēja prostatas vēzi. 2000. gadā viņam diagnozticēja Pārkinsona slimību. Endrū Grovs mira 2016. gada 21. martā savās mājās; nāves cēlonis nav noskaidrots.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Endrū Grovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Andrew S. Grove 1936 – 2016 Intel
- Andrew Stephen Grove (Gróf) geni.com
| Uzņēmējdarbība | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Gordons Mūrs |
Intel izpilddirektors 1987—1998 |
Pēctecis: Kreigs Berets |