Elbruss
Elbruss (krievu: Эльбрус, karačaju un balkāru: Минги тау) ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne. Dažkārt to uzskata arī par Eiropas augstāko virsotni, ja Eiropas un Āzijas robeža tiek vilkta pa Lielā Kaukāza galveno grēdu. Izvietojies nedaudz uz ziemeļiem no Lielā Kaukāza galvenās grēdas Sānu grēdā (Bokovoja grēdā) Kabardas-Balkārijas teritorijā.[1] Elbrusam ir divu virsotņu sedlienveidīgs vulkāna konuss. Augstākā ir rietumu virsotne, kuras augstums ir 5642 metru vjl., austrumu virsotnes augstums ir 5621 m. Pēdējais zināmais vulkāna izvirdums bija aptuveni 50. mūsu ēras gadā.[2] Elbrusa ledāju kopplatība ir 134,5 km2.
| Elbruss | |
|---|---|
| |
  Elbruss  Elbruss  Elbruss |
|
| Augstums | 5642 m v.j.l. |
| Relatīvais augstums | 4741 m |
| Atrašanās vieta |  Elbrusa rajons, Kabarda-Balkārija, Krievija
|
| Kalnu grēda | Bokovoja grēda, Lielais Kaukāzs |
| Tips | stratovulkāns |
| Pēdējais izvirdums | ~50. gadā |
| Pirmoreiz uzkāpts | 1874. gadā |
 Elbruss Vikikrātuvē
| |
Kalna zemākajā austrumu virsotnē 1829. gadā pirmais uzkāpa Krievijas zinātniskās ekspedīcijas karačaju pavadonis Kilars Hačirovs, bet augstākajā, rietumu, virsotnē — 1874. gadā angļu alpīnistu grupa Florensa Grova (Florence Crauford Grove) vadībā. Elbrusa nosaukums, tāpat, kā Elburss Irānā, domājams, cēlies no irāņu mitoloģijā (Avestā) minētās Harā Berezaitī (Harā Bərəzaitī) kalnu grēdas, kas tulkojumā varētu nozīmēt “Augstais sargpostenis”.
Ģeogrāfija labot šo sadaļu
Elbruss atrodas Kaukāza ziemeļrietumos uz Kabardas-Balkārijas un Karačajas-Čerkesijas robežas, Krievijas Federācijas teritorijā, aptuveni 11 km no robežas ar Gruziju. 100 km attālumā uz rietumiem atrodas Melnā jūra, bet 370 km uz austrumiem atrodas Kaspijas jūra. Elbruss ir Krievijas Federācijas augstākā virsotne. Tam ir divu virsotņu sedlienveidīgs vulkāna konuss. Augstākā ir rietumu virsotne, kuras augstums ir 5642 metru vjl, un no 5621 m augstās austrumu virsotnes atdala 3 km gara un 5416 m vjl. augsta sedliene. Elbrusa relatīvais augstums ir 4741 m, kas to padara par desmito augstāko virsotni pasaulē pēc relatīvā augstuma. Topogrāfiskā izolācija ir 2473 km (līdz Everestam). Elbrusam tuvākās lielās pilsētas ir Kislovodska (65 km uz ziemeļaustrumiem) un Naļčika (80 km uz austrumiem).
Klimats labot šo sadaļu
No jūlija līdz septembrim 50% dienu ir saulainas, tāpēc šis periods ir vislabākais, lai uzkāptu Elbrusā. Dominējošie ir rietumu vēji, kas arī šajā periodā var izraisīt strauju gaisa temperatūras krišanu. Vēja ātrums brāzmās mēdz sasniegt 100 km/h (27,8 m/s). Ziemā gaisa temperatūra virsotnē mēdz būt -50 °C.
Kultūra labot šo sadaļu
Elbruss ir attēlots Kabardas-Balkārijas karogā un ģerbonī. Elbruss ir saistīts ar dažādām leģendām, piemēram, sengrieķu mitoloģijā titāns Prometejs ar važām tika piekalts pie kalna, kas bija sods par to, ka Olimpijā nozaga uguni un nonesa to cilvēkiem.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 198. lpp.
- ↑ «Global Volcanism Program. Elbrus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. janvārī. Skatīts: 2014. gada 6. aprīlī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elbruss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)