Olimpiskie simboli

Olimpiskie simboli ir ikonas, karogi un simboli, kas tiek izmantoti, lai atbalstītu olimpiskās spēles. Daži no tiem vairāk tiek izmantoti olimpisko spēļu laikā, taču citi tiek izmantoti visu laiku.

Moto

Olimpisko spēļu moto ir "Ātrāk, augstāk, spēcīgāk" (latīņu: Citius, Altius, Fortius). Šo moto ierosināja Pjērs de Kubertēns Starptautiskās Olimpiskās komitejas dibināšanā 1894. gadā. To uzsāka lietot 1924. gadā ar Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Apļi un karogs

Pieci olimpiskie apļi

Olimpisko karogu ieviesa P. de Kubertēns 1914. gadā. Tajā uz balta fona ir attēloti pieci kopā savīti piecu dažādu krāsu apļi. Apļi ir šādās krāsās: zilā, dzeltenā, melnā, zaļā un sarkanā. Apļu dizainu veidoja P. de Kubertēns 1912. gadā. Visi apļi simbolizē piecas pasaules daļas, kas sacenšas olimpiskajās spēlēs. Olimpiskajā hartā ir rakstīts, ka Olimpiskie apļi simbolizē piecu kontinentu vienotību. Pretēji pastāvošajam uzskatam, ka katrs aplis simbolizē kādu no kontinentiem, mūsdienās tā tas nav. Šīs krāsas tika izvēlētas, jo karoga izveides brīdī vismaz viena krāsa bija katras valsts karogā. Līdz 1951. gadam bija krāsu sadalījums pa kontinentiem: zilā krāsa Eiropai, dzeltenā krāsa Āzijai, melnā krāsa Āfrikai, zaļā krāsa Austrālijai un sarkanā krāsa Amerikai. Pirmoreiz olimpiskajās spēlēs tika izmantots 1920. gadā Antverpenē.

Emblēma

Katrām olimpiskajām spēlēm ir sava emblēma, kas tiek veidota uz olimpisko apļu bāzes ar dažādiem īpatnējiem elementiem.

Uguns un lāpas stafete

Olimpiskās uguns ieviešanu olimpiskajās spēlēs ieviesa Pjērs de Kubertēns 1912. gadā. Pirms katrām olimpiskajām spēlēm vairākus mēnešus iepriekš Olimpijā, Grieķijā, tiek aizdegta lāpa, kas ar stafetes palīdzību nokļūst olimpisko spēļu norises vietas centrālajā stadionā spēļu atklāšanas ceremonijas dienā. Olimpiskās uguns aizdegšana ir viens no olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas centrālajiem notikumiem.

Medaļas

Katru sacensību trim labākajiem olimpiskajās spēlēs tiek pasniegtas medaļas. Sacensību uzvarētājs saņem zelta medaļu (apzeltīts sudrabs), otrās vietas ieguvējs — sudraba medaļu, savukārt trešo vietu ieguvušais — bronzas medaļu. Kopš 2004. gada olimpiskajām spēlēm medaļu dizains nav kopīgs, bet gan katru olimpisko spēļu rīkotāju izvēlēts.

Himna

Olimpiskā himna tiek atskaņota Olimpiskā karoga mastā uzvilkšanas laikā. Tās mūziku ir sacerējis Spiridons Samarass, savukārt vārdi ir ņemti no grieķu dzejnieka un rakstnieka Kōstēs Palamas dzejoļa. Tā pirmoreiz tika atskaņota pirmo atjaunoto olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā.

Kotinos

Kotinos ir olīvkoka zaru vainags, kas sākotnēji tika izgatavots no savvaļas olīvkoka. Antīkajās olimpiskajās spēlēs netika pasniegtas medaļas, taču sacensību uzvarētājam tika pasniegts olīvkoka zaru vainags. Šī vainaga pasniegšanas tradīcija tika atjaunota 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās.

Talismans

Olimpisko spēļu talismana tradīcija tika aizsākta ar 1968. gada ziemas olimpiskajām spēlēs Grenoblē. Parasti tas ir olimpisko spēļu organizētājvalstī dzīvojošs, personificēts dzīvnieks.

Zvēresti

Katru olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā kāds no sportistiem un tiesnešiem dot zvērestu par godīgām sacensībām. Sportistu zvērestu parasti dot kāds slavens sportists no tās valsts, kurā notiek olimpiskās spēles. Pirmoreiz tas tika darīts 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Savukārt tiesneši pirmoreiz zvērestu deva 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Visu sportistu vārdā apsolu, ka mēs piedalīsimies šajās spēlēs, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem tās tiek rīkotas, īsteni sportiskā garā, sporta slavas un savu komandu goda vārdā.

— Sportistu zvērests

Visu tiesnešu un oficiālo personu vārdā apsolu, ka šajās spēlēs mēs pildīsim savus pienākumus pilnīgi objektīvi, cienīdami un ievērodami noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek sacensības, īsteni sportiskā garā.

— Tiesnešu zvērests

Ārējās saites

• Olimpiskie simboli (angliski)
• Olimpiskie simboli (angliski)