Zviads Gamsahurdija
Zviads Gamsahurdija (gruzīnu: ზვიად გამსახურდია; dzimis 1939. gada 31. martā, miris 1993. gada 31. decembrī) bija gruzīnu filologs, disidents un politiķis, kurš no 1991. gada 14. aprīļa līdz 1992. gada 6. janvārim bija pirmais Gruzijas prezidents.
| Zviads Gamsahurdija ზვიად გამსახურდია | |
|---|---|
 1989. gadā | |
| 1. Gruzijas prezidents | |
|
Amatā 1991. gada 14. aprīlis — 1992. gada 6. janvāris (1993. gada 31. decembrī) | |
| Pēctecis | Eduards Ševardnadze |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1939. gada 31. martā Tbilisi, Gruzijas PSR, PSRS (tagad  Gruzija) |
| Miršanas dati |
1993. gada 31. decembrī (54 gadu vecumā) Dzveli Hibula, Gruzija |
| Tautība | gruzīns |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1939. gadā Tbilisi rakstnieka Konstantīna Gamsahurdijas ģimenē. Studēja angļu valodu un literatūru Tbilisi Valsts Universitātē (1957–1962). 1973. gadā viņš nodibināja Cilvēktiesību aizsardzības iniciatīvas grupu Gruzijā, 1976. gadā bija Gruzijas Helsinku grupas līdzdibinātājs un vadītājs. 1977. gadā Gamsahurdiju arestēja, apsūdzēja pretpadomju darbībā un izsūtīja uz nomaļu Dagestānas kalnu ciemu. Pēc atbrīvošanas Gamsahurdija pārtrauca savu politisko darbību, kļuva par Gruzīnu valodas institūta zinātnisko līdzstrādnieku un nodarbojās ar Rūdolfa Šteinera antroposofiju. Perestroikas laikā 1989. gadā viņš atgriezās politikā un nodibināja kustību "Apaļais galds — Brīvā Gruzija" ar mērķi panākt pilnīgu Gruzijas neatkarību. 1989. gada 9. aprīlī Tbilisi traģēdijas laikā padomju karaspēka vienības nogalināja 20 Gamsahurdijas atbalstītāju demonstrācijas dalībniekus.
Gamsahurdijas vadītā partija 1990. gada vēlēšanās saņēma 87% balsu un veidoja vairākumu Gruzijas PSR Augstākajā padomē, kas Gamsahurdiju 1990. gada 14. novembrī ievēlēja par tās priekšsēdētāju. Starp viņa jaunās valdības pirmajiem oficiālajiem darbiem bija Dienvidosetijas autonomijas tiesību atcelšana 11. decembrī. Pēc 1991. gada 31. marta referenduma 9. aprīlī Augstākā padome pasludināja Gruzijas valsts neatkarības atjaunošanu.
1991. gada 14. aprīlī Augstākā padome Gamsahurdiju ievēlēja par Gruzijas prezidentu, ko apstiprināja vispārējās vēlēšanās 26. maijā. 1991. gada 22. decembrī Gruzijas Nacionālā gvarde un paramilitārās grupas sarīkoja apvērsumu pret Gamsahurdiju. 1992. gada 6. janvārī pučisti uzvarēja prezidenta gvardi Tbilisi centrā. Gamsahurdija kopā ar ģimeni un aptuveni 200 bruņotiem atbalstītājiem aizbēga uz Armēniju, tad uz Grozniju Čečenijā.
Abhāzijas kara laikā 1993. gada 24. septembrī Gamsahurdija pārņēma varu Gruzijas rietumu daļā un izveidoja valdību Zugdidi. Tomēr ar Krievijas karaspēka palīdzību Eduarda Ševardnadzes valdībai novembrī izdevās sacelšanos apspiest.
1993. gada 31. decembrī Gamsahurdija mira neskaidros apstākļos Mingrelijas ciemā Dzveli Hibulā un tika apglabāts Džikaškari ciemā. Gruzijas valdība par viņa nāvi paziņoja tikai 1994. gada 5. janvārī. 15. februārī viņa līķi ekshumēja un 24. februārī viņu apglabāja Groznijā. 2004. gada 26. februārī prezidents Miheils Saakašvili izveidoja izmeklēšanas komisiju, lai pārbaudītu notikumus saistībā ar Gamsahurdijas nāvi. 2007. gada 1. aprīlī viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Tbilisi Panteonā Mtacmindas kalnā.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Nojs Žordania (kā Gruzijas Demokrātiskās Republikas prejerministrs) |
Gruzijas prezidents 1991. gada 14. aprīlis — 1992. gada 6. janvāris (trimdā līdz nāvei 1993. gada 31. decembrī) |
Pēctecis: Eduards Ševardnadze |