Ziemeļmaķedonija
- Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Maķedonija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ziemeļmaķedonijas Republika,[1] arī Ziemeļu Maķedonija (maķedoniešu: Република Северна Македонија),[2][3][4][5][6] ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā. Ziemeļmaķedonija aizņem aptuveni 38% no vēsturiskā Maķedonijas reģiona platības. Robežojas ar Grieķiju dienvidos, Bulgāriju austrumos, Serbiju un Kosovu ziemeļos un Albāniju rietumos.
| Ziemeļmaķedonijas Republika Република Северна Македонија Republika e Maqedonisë së Veriut |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Денес Над Македонија |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Skopje | |||||
| Valsts valodas | maķedoniešu valoda, albāņu valoda |
|||||
| Valdība | Parlamentāra demokrātija | |||||
| - | Prezidents | Gordana Siljanovska-Davkova | ||||
| - | Premjerministrs | Hristijans Mickoskis | ||||
| Neatkarība | No Dienvidslāvijas | |||||
| - | Deklarēta | 1991. gada 8. septembrī | ||||
| - | Atzīta | 1993. gada 8. aprīlī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 25 713 km² (145.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,9 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 2 022 547 (142.) | ||||
| - | Blīvums | 80,1/km² (122.) | ||||
| IKP (PPP) | 2019. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $12 383 milj. | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $6143 | ||||
| Valūta | Denars/MKD (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET+1 (UTC+2) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST+1 (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .mk | |||||
| ISO 3166-1 kods | 807 / MKD / MK | |||||
| Tālsarunu kods | +389 | |||||
Kopš 2005. gada decembra tā ir Eiropas Savienības kandidātvalsts. 2019. gada 6. februārī Maķedonija parakstīja vienošanās protokolu par pievienošanos NATO.[7] 2020. gada 27. martā valsts iestājās NATO, kļūstot par organizācijas 30. dalībvalsti.[8]
Vēsture
labot šo sadaļuVēsturiskā Maķedonija ir ar senajiem grieķiem saistīts reģions, kas mūsdienās aptver daļu Grieķijas, daļu Ziemeļmaķedonijas, daļu Bulgārijas un nelielas teritorijas Albānijā, Serbijā un Kosovā. Mūsdienu dienvidslāvu valodu grupas maķedoniešu valoda dažādos laikos tikusi klasificēta kā bulgāru valodā ietilpstošs dialektu kopums.
Balkānu karu laikā Bulgārija (1912), pēc tam Serbija (1913) ieņēma Senās Maķedonijas teritoriju, kas pirms tam bija Osmaņu impērijas pārvaldē. Otrā pasaules kara laikā to atkal ieņēma Bulgārija, bet pēc kara beigām ieguva Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika. Tās sastāvā 1946. gadā tika nodibināta Maķedonijas Tautas Republika.
Jau Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas (DSFR) laikā Grieķija bažījās, ka DSFR varētu mēģināt "apvienot" Dienvidslāvijas sastāvā esošo Maķedoniju ar Grieķijas sastāvā esošo Senās Maķedonijas daļu. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma Grieķija pieprasīja Maķedonijas Republikai mainīt savu nosaukumu, tika izdarīti mēģinājumi panākt vienošanos par pagaidu nosaukumu — "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija". Grieķijas valdība pauda, ka izmantos veto tiesības pret Maķedonijas iestāšanos ES vai NATO, ja netiks panākta vienošanās par nosaukuma maiņu.[9] Tā pasludināja neatkarību 1991. gadā kā Maķedonijas Republika. 1993. gadā Maķedonijas Republika kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli, bet valsts nosaukuma strīda dēļ ar Grieķiju tā tika uzņemta ANO kā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (angļu: FYROM). 2018. gadā Maķedonija panāca vienošanos ar Grieķiju, ka turpmāk tās oficiālais nosaukums būs Ziemeļmaķedonijas Republika, kas oficiāli stājās spēkā 2019. gada 12. februārī.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuZiemeļmaķedonija ir iekšzemes valsts, tās platība ir 25 713 kvadrātkilometri. Valsts reljefs lielākoties ir kalnains: tajā ir 16 virsotnes, kas augstākas par 2000 metriem, kā arī vairāk nekā 50 ezeri.
Valsti iekļauj un šķērso kalnu grēdas ar atzarojumiem — Šara kalni rietumos, Pirina kalni austrumos un Crna Gora ziemeļos.[10] Valsts augstākais punkts ir Korabs (2764 m vjl), kas atrodas starp Kosovu, Albāniju un Maķedoniju, tā iezīmējot šo trīs robežu krustpunktu. Valsti no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem divās daļās tekot sadala Vardaras upe. Tā caur Grieķiju ietek Egejas jūrā, tomēr ir pārāk sekla, lai varētu tikt izmantota nopietnai kuģošanai. Valsts dienvidrietumos atrodas divas lielākās ūdenstilpes: Ohridas un Prespas ezers.
Cauri Ziemeļmaķedonijai no Grieķijas uz Serbiju iet dzelzceļa līnija un autoceļš, savukārt Skopjē atrodas starptautiskā lidosta. Netālu no galvaspilsētas Skopjes atrodas hroma rūdas raktuves. Maķedoniju apdraud seismiskās aktivitātes — uz dienvidiem no Maķedonijas atrodas Eirāzijas — Āfrikas plātņu sadursmes zona, 1963. gadā Skopji izpostīja zemestrīce.
Maķedonijā nokrišņu daudzums ir līdzīgs Latvijai, tomēr tā atrodas vairāk uz dienvidiem, kādēļ vidējā gada temperatūra ir vismaz par 5 grādiem augstāka. Maķedonija atrodas uz mērenās un subtropu joslas robežas, valsti galvenokārt klāj skujkoki un podzolētā augsne.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuValsts galvaspilsēta ir Skopje ar 544 086 iedzīvotājiem (2015). Valsts oficiālā valoda ir maķedoniešu valoda, bet nacionālā valūta ir denars. Albāņu apdzīvotajās teritorijās albāņu valodai ir oficiāls otrās valodas statuss (ja tajā runājošo skaits pārsniedz 20%), tostarp tāds ir arī galvaspilsētā Skopjē.
Atbilstoši 2009. gada tautskaites datiem Maķedonijā bija 2 022 547 iedzīvotāji, taču iedzīvotāju skaits samazinās un 2021. gada tautskaites provizoriskie rezultāti liecināja, ka valstī ir 1 832 696 iedzīvotāji. Lielākā etniskā grupa ir maķedonieši, kas pēc 2021. gada datiem sastāda 58,44% iedzīvotāju. Liela grupa ir albāņi — 24,3% kuri dominē valsts ziemeļrietumu daļā. Pārējās grupas ir ievērojami mazākas: turki — 3,86%, čigāni — 2,53%, serbi — 1,3%.
Pēc reliģiskās piederības lielākā daļa Maķedonijas iedzīvotāju pieder Austrumu Pareizticīgajai baznīcai (65%), pārsvarā pakļaujoties Maķedonijas Pareizticīgajai baznīcai. 33% iedzīvotāju ir musulmaņi (albāņi un turki). Rakstība — kirilica (oficiālā rakstība maķedoniešu valodai) un latīņu alfabēts (albāņu valodai).
Lielākā pilsēta ir Skopje, citas lielākās pilsētas ir Bitola, Kumanova, Prilepa, Tetova, Velesa, Ohrida un Gostivara. Daudz iedzīvotāju dzīvo laukos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Valsts Valodas Centrs. «Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis, 2018. gada 31. oktobris. Skatīts: 2019. gada 14. februārī.
- ↑ «Grieķija un Maķedonija vienojas par abām pieņemamu Balkānu valsts nosaukumu». bnn.lv. 2018. gada 13. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. Jūnijs. Skatīts: 2019. gada 15. febrārī.
- ↑ «1188: TOP ceļojumu galamērķi 2020. gadā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. janvārī. Skatīts: 2021. gada 17. janvārī.
- ↑ SPKC: EPIDEMIOLOĢIJAS BIĻETENS, 9. lpp.
- ↑ Air Baltic Card: Konfigurējiet savu eSIM, Zona B
- ↑ Rīgas Uzņemēju biedrība: Noslēdzies ESF projekts par darbinieku izglītošanu
- ↑ Maķedonija paraksta vienošanās protokolu ar NATO lsm.lv 2019. gada 6. februārī
- ↑ «Ziemeļmaķedonija oficiāli kļūst par NATO dalībvalsti». lsm.lv. 2020. gada 27. martā. Skatīts: 2020. gada 28. martā.
- ↑ "Southeast European Times". Greece to veto Macedonia's EU, NATO bids if name issue not resolved.
- ↑ Britannica: North Macedonia
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļmaķedonija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Macedonia Info
- Travel2Macedonia — Traveling & tourism portal Arhivēts 2008. gada 25. jūlijā, Wayback Machine vietnē.