Atvērt galveno izvēlni

Karaliste jeb karaļvalsts (latīņu: Regnum) ir monarhijas paveids, kurā valda karalis vai karaliene.

Jēdziena izcelsme saistāma ar Kārļa Lielā vārda latinizēto versiju Carolus,[1] no kā atvasināts vārds "karaliste" ("Kārļa valsts"). Līdz 19. gadsimtam karalistes apzīmēšanai latviešu valodā lietoja vārdu ķēniņvalsts. Mūsdienās karaļa tituls ir saglabājies tikai nedaudzās monarhijās.

Satura rādītājs

VēstureLabot

Franku Karolingu dinastijai izmirstot, par austrumfranku karali 911. gadā ievēlēja Konrādu, 962. gadā karali Oto I Romā kronēja par Romas impērijas ķeizaru. Viduslaikos Romas pāvests un ķeizars piešķīra karaļa titulu atsevišķiem hercogiem, piemēram, Bohēmijas karalim (1204) vai Polijas karalim (1320). Starp Vīnes kongresu un Pirmo pasaules karu Eiropā nodibinājās Nīderlandes karaliste (1815), Beļģijas karaliste (1831), Grieķijas karaliste (1832), Itālijas karaliste (1861), Rumānijas karaliste (1881), Serbijas karaliste (1882), Norvēģijas karaliste (1905) un Bulgārijas karaliste (1908).

Mūsdienu karalistesLabot

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 15 621. sleja.