Ūsiņš
Baltu reliģija |
|---|
|
|
|
Pamati
|
|
Dievības
|
|
Svētki
|
|
Citi jēdzieni
|
|
Mūsdienu pagānisms
|
|
|
Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība latviešu mitoloģijā, gaismas un pavasara simbols, zirgu un bišu aizgādnis.
.jpg)
Tā ir viena no retajām latviešu dievībām, par kuru vēstures avotos gūstamas vairāk vai mazāk patiesas liecības.[1] Ar Ūsiņa dienu sākas vasara,[2] Ūsiņš atnesot laukiem zaļu zāli un kokiem zaļas lapas, tādēļ uz Ūsiņiem pirmo reizi puiši dzina zirgus pieguļā un sākās lauku aršana. Ūsiņam ir sava rakstu zīme, kas ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem.[3] Šī zīme visbiežāk ir sastopama cimdu rakstos. Pastāvēja ticējums, ka šādi cimdi dod valkātājam veiksmi ceļā, un šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem.[4]
Svarīgākais Ūsiņa dienas simbols ir kumeļš, ko var tulkot dažādi. Tas ir gan Dieva spēks, gan cilvēka enerģija, gan falliskais simbols, jo seksuālais spēks ir vienlīdzīgs ar radošo enerģiju. Dzeltens kumeļš simbolizē Saules enerģiju. Ar Ūsiņu tiek saistīts arī kāds cits tēls — zelta zalktis, kas savukārt kā čūska ir enerģētiskās plūsmas simbols.[5]
Zemnieki savus zirgus uzticēja Ūsiņam, nododot tos viņa aizgādībā. Tautasdziesmās minēts, ka arī Ūsiņam pašam pieder zirgi, turklāt tie ir ļoti labi kopti. Tā kā Ūsiņš ir gaismas dievs, tad tā zirgi bija saules vedēji.[4]
Vārda etimoloģiskā izcelsme labot šo sadaļu
Vārdam „ūsiņš” ir vairāki skaidrojumi. Vecais Stenders šo vārdu saistīja ar ūzām (biksēm), kas ir dzeltenā krāsā. Stenders Ūsiņu sauca arī par bišu dievu, tomēr ir arī pretrunīgi dati par bišu dievu Ūsiņu. 19. gadsimta folkloras materiālos par bišu dievu sauc Ūziņu, bet par zirgu dievu — Ūsiņu.[1] 19. gadsimta beigās Ūsiņu Roberts Auniņš sauca par gaismas dievu, to skaidrojot ar skaņu „us”, kas atrodama arī vārdā "aust (diena)". Arī Haralds Biezais savā pētījumā par latviešu dievību Ūsiņu (Gaismas dievs seno latviešu reliģijā, 1994) nonāca pie secinājuma, ka Ūsiņš tipoloģiski ir piederīgs debesu dievībām, un specifiskas pazīmes to ļauj uzskatīt par gaismas dievu. Toties Jānis Endzelīns uzskatīja, ka vārdam ūsiņš nav latviska izcelsme, bet tas ir aizgūts no senvācu vārda — husing (mājas gars). Pēc kāda laika Endzelīns pārdomāja un uzskatīja, ka vārds cēlies no krievu valodas vārda усень vai овсень un ka arī pati dievība aizgūta no krievu tautas. Bet Vladimirs Toporovs savos pētījumos secināja, ka Ūsiņš ir sena un mītiska dievība vairākām tautām.[1] Tautasdziesmās ir izteikti jūtama Ūsiņa un Jurģu saplūšana. Senākos rakstos Jurģu dienu (23. aprīli) sauc arī par Ūsiņa dienu, kas galvenokārt saistīta ar pavasara darbu sākumu, atsākot lopu dzīšanu ganos un pieguļā.
Ūsiņam ir līdzība ar ēģiptiešu Usīru (ko grieķu valodas ietekmē dēvē par Ozīrisu). Tam ir līdzība arī ar indiešu Ašvinu (sanskritā ŪŠA nozīmē ausma). Tas tiek salīdzināts ar grieķu Dioskūriem jeb Dievadēliem, kas tāpat kā Ūsiņš ir Saules vedēji. Arī Ūsiņu dēvē par Dievadēlu.[2]
Ūsiņa dienas svinēšana labot šo sadaļu
Ūsiņa dienā tīrumā dzina pirmo vagu, mājlopus izlaida ganībās un zirgus pieguļā. Lai nodrošinātu lauku auglību, pirmo vagu saimnieks dzina kails pirms saullēkta, neatskatīdamies atpakaļ. Vagu sāka dzīt lauka vidū. Pēc pirmajām trim vagām sekoja rituāls mielasts tīrumā. Pirmās zirgu pieguļas dienas vakarā pie ugunskura notika īpašs mielasts, kurā kopā ar puišiem piedalījās saimnieks. Šeit svarīga loma bija olām un pantāgam.[6]
Nozīmīga vieta tradīciju aprakstos tiek veltīta upurēšanai. Ūsiņam upurēja melnu gaili ar deviņiem cekuliem un sarkanām kājām. Gaiļa asinis tika tecinātas zirga silē tieši uz auzām. Pastāvēja ticējums, ka asinis, kas atdotas Ūsiņam, svētī mājas kustoņus. Vēlāk pieguļā izvārīto gaili apēda paši pieguļnieki. Pieguļā vārīja arī olas un gatavoja īpašo Ūsiņu ēdienu — pantāgu. Ūsiņa dienā tika rīkota arī zirgu tirgus diena, kad tos pirka un pārdeva.[4] Ūsiņa diena tika sagaidīta ar rībināšanu un lielu trokšņošanu, kas sasaistās ar pavasara pērkonu dabā.[5] Notika rumulēšanās - mājlopu un mājinieku aplaistīšanās ar ūdeni.
Ūsiņš latvju dainās labot šo sadaļu
|
Zirgu Ūsiņš, |
Ūsiņš stāv sētmalā, |
Ūsiņam gaili kāvu |
Par kalniņu Ūsiņš jāja |
Ūsiņš jāja labu zirgu, |
Ūsiņš jāja pieguļā |
Ūsiņš jāja pieguļā, |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latviešu folklora: Ūsiņš
- ↑ 2,0 2,1 «Kas ir Ūsiņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. decembrī. Skatīts: 2011. gada 17. februārī.
- ↑ valoda.ailab.lv Ūsiņš
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Ūsiņš
- ↑ 5,0 5,1 Ūsiņš ved Sauli kalnā[novecojusi saite]
- ↑ «Vēstures atziņas un tēlojumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 29. maijā.