Baltu reliģija

Vēja māte vai Vēju māte ir viena no dabas dievībām latviešu mitoloģijā, kas nosaka dažādas vēja izpausmes.

Vēja māte latvju dainās labot šo sadaļu

Latviešu tautas dziesmās Vēja māte ir divdabīga dievība, viņa šūpo un auklē cilvēku, putnu un zvēru bērnus, bet viņa ir arī vētras personifikācija. Par vētras savaldīšanas rituāliem liecina vairākas tautasdziesmas.

Ai, lūdzama Vēja māte,
Valdi savas kalponītes,
Man jānese baznīcâ
Maza, maza dvēselīte.
1350

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar kalnâi bērziņâ;
Kad tu mani nešūposi,
Šūpos mani Vēju māte.
1705-4

Zīlīte, žubīte,
Kur tavi bērniņi?
Kas tos šūpos,
Kas tos lolos?
Vēja māte šūpos,
Vēja māte lolos.
2091-1

Vēja māte lielījàs
Ozolam galu lauzt;
Ozoliņis gudris vīrs,
Līdz zemīti locījàs.
2801

Es savam pēlājam
Vējâ kāru šūpulīti.
Cik uzpūta Vēja māte,
Šūpo manu pēlājiņu.
8426-1

Ai, lūdzama Vēja māte,
Neklabini nama durvis;
Mana balta māmulīte
Saldu miegu aizmiguse.
27438-1

Ej gulèt, Vēja māte,
Nepūt ilgi vakarâ:
Daža laba dvēselīte
Uz ūdeņa līgojàs.
30693-1

Ej gulèt, Vēja māte,
Sausas egles galiņâ:
Jūrâ mani bāleniņi
Vakarēju gājumiņu.
30730

Lietus nāca kapādams,
Vēja māte svilpodama;
Jaunākais mans bāliņ,
Glabà savu zēģeliņu!
30806

Upes māte, jūras māte,
Sargi manus bāleliņus!
Vēju māte, cilâ viegļi
Baltajos zēģelīšus!
30890

Slauki ceļu, Vēja māte,
Lai var zeltu ritinàta:
Dimantiņa dēliņam
Pārved zelta līgaviņu.
33985-1

Apsagrieza Vēja māte,
I vienādi, i otrādi,
Dieva namu slaucīdama,
Mēnestiņa istabiņu.
34049

Vēja māte, Vēja māte,
Aiztais' savas nama durvis,
Lai nedzird sētiņâje
Tavus dēlus baramies.
34052

Vēja māte, Vēja māte,
Vaj galviņa tev nesāp?
Vaj galviņa tev nesāp,
Visu mūžu vējojot?
34053

Vārda izmantošana mūsdienās labot šo sadaļu

Vēja mātes vārdā ir nosaukts Vācijas 400 MW liels jūras vēja parks Ziemeļjūrā, kurš tika uzbūvēts 2017. gadā.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. www.vejamate.net Arhivēts 2017. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. Vēja parka mājaslapa.