Ēģiptieši (arābu: مَصريين, maṣreyyīn) vai Ēģiptes arābi ir nācija Tuvajos Austrumos, Ēģiptes pamatiedzīvotāji.[1] Veidojas no divām konfesionāli atšķirīgām kopienām — musulmaņiem arābiem (63—76 miljoni) un kristiešiem koptiem (7—20 miljoni). Ēģiptē ēģiptieši veido ap 98% no iedzīvotāju kopskaita. Ap 4 miljoniem ēģiptiešu mīt diasporā, galvenokārt kaimiņvalstīs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī ASV, Apvienotajā Karalistē un citur. Ikdienā kā musulmaņi tā kopti lieto arābu valodas dialektu, kas ir viena no izplatītākajām arābu valodas formām arābu pasaulē.

Ēģiptieši
مَصريين
Visi iedzīvotāji
120 miljoni (2023)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Ēģipte Ēģipte 109 miljoni (2023)
Karogs: Lībija Lībija 1 miljons
Karogs: Sudāna Sudāna 0,8 miljoni
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 1,5 miljoni
Jordānija 0,6 miljoni
Valodas
arābu valoda
Reliģijas
musulmaņi sunnīti — 90%
kopti — 9%
Radnieciskas etniskas grupas
arābi, nūbieši

Ēģiptieši izsenis apdzīvojuši Nīlas lejteci tagadējās Ēģiptes teritorijā, kur jau kopš aptuveni 3150. gada pirms mūsu ēras izveidoja attīstītu Senās Ēģiptes civilizāciju. Ap 7. gadsimtu sakarā ar arābu iekarojumiem sākās Ēģiptes arabizācija un izlamizācija, kas pamatā tika pabeigta 14. gadsimtā. Seno ēģiptiešu pēctečus, kuri nepārgāja islāmā un saglabāja kristietību, dēvē par koptiem. Ēģiptes kristiešu baznīcā lietotā koptu valoda ir pēdējā dzīvā seno ēģiptiešu valodas forma.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 193. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu