Veļu māte

Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.

Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897).

Mitoloģiskie ticējumi

Veļu māte ir pazemes valstības atslēgu glabātāja. Atšķirībā no Zemes mātes, Veļu māte nav labsirdīga. Lai arī viņa gaida mirušo dvēseli pie sevis, dainās atzīmēts, ka Veļu māte priecājas par cilvēka nāvi, kapa virsu dancodama. Viņa pati var arī nonāvēt savus upurus. Veļu māte līdzinās ne tikai Zemes mātei, bet arī Laimai, Vēja mātei, Jūras mātei un Saulei. Lai cik savādi neliktos, Saule pati noiedama var paņemt līdzi un paslēpt cilvēka dvēseli, tāpēc uz nāvi attiecināms sapnis, kur guļošu cilvēku apspīd saules stari.

Veļi ir mirušo cilvēku dvēseles, kas pēc nāves turpina dzīvi viņsaulē. Pēc nomiršanas cilvēka dvēseli sagaida Veļu māte, kas to aizvada uz veļu pasauli. Šī pasaule ir paralēla cilvēku pasaulei - veļu dzīve ne ar ko īpašu neatšķiras no cilvēku dzīves, vismaz darbu ziņā. Viņsaulē tiek turpināts šaisaulē iesāktais.

Veļu māte latvju dainās

Veļu māte tērpjas baltās sagšās un sagaida nomirušā cilvēka veli pie kapu kalniņa. Latviešu tautas tradīcijās pastāv priekšstats par Veļu mātes rīkotajām veļu kāzām, ko svin jau sākot ar bēru dienas pusnakti, arī tad, kad reizē gan spīd saule, gan līst lietus. Veļu māte tautasdziesmās tēlota galvenokārt centienos ievilināt savā valstībā, piepulcināt savai saimei vēl kādu cilvēku.

Es redzēju Veļu māti       Pa vārtiem ienākot: Baltu segu apsegusi, Smilšu kurpes kājiņā. 49479

Kur, Anniņa, tu tecēji Ar uguns vācelīti? – Aizmigusi Veļu māte,       Izdzisusi uguntiņ'. 27523

Ormanīti ormanīti, Dzen gaŗāki kumeliņu, Veļu māte sasaluse, Dobes malu staigājot. 27525

Rūšu māte, Veļu māte,       Ved bariņu galiņā! Drīz gulēt man jāiet Baltā smilšu kalniņā. 27528

Salna, ragana, nokoda Manus saldus āboliņus;       Veļu māte pievīluse Manus daiļus bāleliņus. 27529

Veļu māte pievīluse Manu vecu māmuliņu: Ielikuse medus bļodu Pašā dobes dibinā. 27536-4

Lietiņš lij’, saule spīd: Veļu māte kāzas dzēra. Veļu bērni dancodami Dzelzes kurpes noplēsuši.       27799

Gaidi, gaidi, Veļu māte, Nu nāk tava gaidāmā Melliem rāvas rindakiem,       Trinītiem palagiem. 27530-303

Trīs dieniņas Veļu māte Kaļķu cepli kurināja, Kaļķu cepli kurināja, Med's plāceni cepināja, Med's plāceni cepināja, Jaunu viesi gaidīdama. 27533-90

Trīs dieniņas Veļu māte       Med's plāceni plikšināja, Zināj' manu augumiņu Ar orēm aizvedam. 27534-91

Veļa māte priecājās, Kapu virsu dancodama:       Gan dēliņu arājiņu, Gan meitiņu malējiņu! 27537-407

Balta sēd Veļa māte Baltābola kalniņāji. Pilna roka baltu puķu, Klēpei balta villainīte. 49478-224

Es tev loudzu, Veļu muote,       Pajem mani atpoutā! Muni kauli pīkusuši, Garu moužu dzeivojūt. 49480-24

Jau vakar Veļu māte       Kviešu maizi izcepusi; Jau šodien sagaidīja Jauna viesa - ēdājiņa. 49481-90