Jons Trinkūns (lietuviešu: Jonas Trinkūnas), garīgais vārds Jauņus[1] (Jaunius; dzimis Klaipēdā 1939. gada 28. februārī, miris Viļņā 2014. gada 20. janvārī), bija lietuviešu etnologs, folklorists un no 2002. gada līdz savai nāvei 2014. gadā seno baltu ticības kopas „Romuva” garīgais vadītājs — krīvs.[2]

Jons Trinkūns
Jonas Trinkūnas
Jons Trinkūns 2009. gada 22. augustā Apūles pilskalnā notiekošajos kaujas mākslas un amatniecības svētkos „Apuolė-854”
Jons Trinkūns 2009. gada 22. augustā Apūles pilskalnā notiekošajos kaujas mākslas un amatniecības svētkos „Apuolė-854”
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 28. februārī
Valsts karogs: Lietuva Klaipēda, Lietuva
Miris 2014. gada 20. janvārī (74 gadi)
Valsts karogs: Lietuva Viļņa, Lietuva
Tautība lietuvietis
Nodarbošanās etnologs, folklorists
Dzīvesbiedre Inija Trinkūniene
Bērni Rimgaile, Vetra, Ugne, Indre, Žemīna
Augstskola Viļņas Universitāte

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Trinkūns piedzima 1939. gada 28. februārī Klaipēdā. 1957. gadā viņš pabeidza Kauņas 4. vidusskolu, bet 1965. gadā — Viļņas Universitātes Lietuviešu valodas un literatūras fakultāti, iegūstot filologa specialitāti. Studiju laikā Trinkūns interesējās par Indijas kultūru un nodibināja „Indijas draugu biedrību” (Indijos bičulių draugija), kas viņu pamudināja pievērsties arī seno lietuviešu pagāniskajai ticībai.[2]

No 1969. līdz 1973. gadam Trinkūns bija aspirants un pasniedzējs Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes Filoloģijas katedrā. 1969. gadā viņš nodibināja novadpētniecības biedrību „Ramuva”, kas sāka nodarboties ar seno baltu rituāliem, tostarp tajā pašā gadā ar domubiedriem Ķernaves pilskalnā aizsākot Rasas svētku svinēšanu, uz kuru pirmajā reizē ieradās ap simts cilvēku, bet turpmākos gadus svinētāju skaits arvien pieauga. 1973. gadā padomju varasiestādes svinēšanu aizliedza, bet Trinkūnu „par politisku darbību” atlaida no darba Viļņas Universitātē.[2]

Gandrīz divdesmit gadus viņš pavadīja ceļodams pa Lietuvas ciemiem un pētīdams lietuviešu tautas dzīvās tradīcijas, līdz 1988. gadā, sākoties Lietuvas neatkarības kustībai Sajūdis, Trinkūns varēja atgriezties darbā universitātē un sāka strādāt par palīgu Filozofijas un socioloģijas institūta Ētikas nodaļā. No 1990. līdz 1993. gadam viņš vadīja Lietuvas Kultūras ministrijas Etniskās kultūras nodaļu. 1992. gadā Trinkūns kopā ar domubiedriem reģistrēja seno baltu ticības kopu „Romuva”. 1998. gadā Viļņā notikušajā Pasaules etnisko reliģiju kongresā ievēlēts par šīs organizācijas vadītāju.[1][2] 2002. gadā viņš saņēma garīgo vārdu Jauņus (no lietuviešu valodas — 'jaunais') un tika iesvētīts par „Romuvas” garīgo vadītāju — krīvu —, kurš bija līdz pat savai nāvei 2014. gadā.[2]

Miris Viļņā 2014. gada 20. janvārī.[2] Apbedīts Rokantišķu kapos.

  • Of Gods & holidays: the Baltic heritage. — Viļņa: Tvermė, 1999. — 214 lpp: ilustr. — ISBN 9986-476-27-5
  • Baltų tikėjimas: lietuvių pasaulėjauta, papročiai, apeigos, ženklai. — Viļņa: Diemedis, 2000. — 127 lpp: ilustr. — ISBN 9986-23-079-9
  • Lietuvių pasaulėjauta: papročiai, apeigos, ženklai. — Viļņa: Diemedis, 2003. — 127 lpp: ilustr. — ISBN 9986-23-114-0
  • Lietuvių senosios religijos kelias. — Viļņa: Asveja, 2009. — 265 p.: ilustr. — ISBN 978-9955-738-22-0
  • Žodžiai mūsų Dievams ir Deivėms: maldos, giesmės ir eilės / māksliniece Gintare Markevičiene. — Viļņa: Romuva, 2010. — 56 p.: ilustr.
  • Baltų religija šiandien / sast. Jons Trinkūns, rediģēja Inija Trinkūniene, Jons Vaiškūns, Žemīna Trinkūnaite. — Viļņa: Senovės baltų religinė bendrija, 2011. — 41 lpp: ilustr. — ISBN 978-609-95278-0-2
  • Baltic religion today. — Viļņa: Senovės baltų religinė bendrija, 2011. — 41 lpp: ilustr. — ISBN 978-609-95278-1-9
  1. 1,0 1,1 Aušra Radzevičūte (2005. gada 11. februāris). Lietuvas dievturi cīnās par atzīšanu. Apollo. Atjaunināts: 2016. gada 14. jūlijā.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Miris Lietuvas etnokultūras kustības aizsācējs Jons Trinkūns». jauns.lv. 2014. gada 20. janvāris. Skatīts: 2016. gada 14. jūlijā.