Ziemas saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vismazākā deklinācija. Ziemas saulgriežu laikā ir visīsākā diena un visgarākā nakts. Ziemas saulgriežus sauc arī par ziemas saulstāvjiem[1][2] jeb solstīciju (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties'[3]), jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta, tāpat ēnu garums mainās ļoti lēni.

Terminatora līnija ziemas saulgriežu laikā
Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā.

Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Ziemas saulgrieži ziemeļu puslodē ir 21. vai 22. decembrī un iezīmē astronomiskās ziemas sākumu.

Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Latviešiem tas ir Bluķa vakars un Ziemassvētki.

Ekvinokciju un saulgriežu laiki

labot šo sadaļu

Tabulā ir apkopoti ekvinokciju un saulgriežu laiki pēdējos un nākamajos gados. Norādīts UTC, kas atšķiras no Latvijas laika (UTC+2 ziemā, UTC+3 vasarā).

Ekvinokciju un saulgriežu UTC datumi un laiki[4]
Gads ekvinokcija
martā
saulgrieži
jūnijā
ekvinokcija
septembrī
saulgrieži
decembrī
diena laiks diena laiks diena laiks diena laiks
2024. 20. 03:07 20. 20:51 22. 12:44 21. 09:20
2025. 20. 09:02 21. 02:42 22. 18:20 21. 15:03
2026. 20. 14:46 21. 08:25 23. 00:06 21. 20:50
2027. 20. 20:25 21. 14:11 23. 06:02 22. 02:43
2028. 20. 02:17 20. 20:02 22. 11:45 21. 08:20
2029. 20. 08:01 21. 01:48 22. 17:37 21. 14:14
  1. Skaidrojošā vārdnīca — saulstāvji[novecojusi saite]
  2. «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — saulgrieži». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.
  3. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 620. lpp. ISBN 9984-9383-5-2
  4. «Solstices and Equinoxes: 2001 to 2100». AstroPixels.com. 2018. gada 20. februāris. Skatīts: 2020. gada 21. decembris.