Ziemas saulgrieži

Ziemas saulgrieži ir ikgadējs astronomisks notikums, kad Saulei ir vismazākā deklinācija. Ziemas saulgriežu laikā ir visīsākā diena un visgarākā nakts. Ziemas saulgriežus sauc arī par ziemas saulstāvjiem^[1]^[2] jeb solstīciju (latīņu: Sol — 'Saule', sistere — 'apstāties'^[3]), jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta, tāpat ēnu garums mainās ļoti lēni.

Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Ziemas saulgrieži ziemeļu puslodē ir 21. vai 22. decembrī un iezīmē astronomiskās ziemas sākumu.

Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Latviešiem tas ir Bluķa vakars un Ziemassvētki.

Atsauces

↑ Skaidrojošā vārdnīca — saulstāvji^{[novecojusi saite]}
↑ «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — saulgrieži». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.
↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 620. lpp. ISBN 9984-9383-5-2

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Skaidrojošā vārdnīca — saulstāvji^{[novecojusi saite]}

[2] «Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm — saulgrieži». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 21. decembrī.

[3] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 620. lpp. ISBN 9984-9383-5-2

[1]

[2]

[3]