Vikipēdija

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā

Wikimedia projekta saraksts

Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Vācijas ir iekļautas 41 vietas (38 kultūras objekti un 3 dabas objekti), savukārt 18 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Vācija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1976. gada 23. augustā. 2009. gadā no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta Dzērzdenes Elbas ieleja, sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību.

Sarakstā iekļautie objekti

labot šo sadaļu
   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
  Āhenes katedrāle Ziemeļreina-Vestfālene
50°46′28″N 6°5′4″E / 50.77444°N 6.08444°E / 50.77444; 6.08444		 1978 Kultūra i, ii, iv, vi Katedrāles būvniecība sākās 790. — 800. gadā un to pasūtīja Svētās Romas imperators Kārlis Lielais kā Palatīna kapellu. Sākotnēji katedrāle tika būvēta astoņstūra veidā ar kupolu. Iedvesmojoties no draudzēm Svētās Romas impērijas austrumu daļā, tā Viduslaikos tika paplašināta.[2] 3
  Špeieres katedrāle Reinzeme-Pfalca
49°19′0″N 8°26′35″E / 49.31667°N 8.44306°E / 49.31667; 8.44306		 1981 Kultūra ii Špeieres katedrāle ir bazilika, ar četriem torņiem un diviem kupoliem, ko dibinājis Konrāds II 1030. gadā un 11. gadsimta beigās pārbūvēta. Katedrāle ir viens no svarīgākajiem romānikas stila pieminekļiem no Svētās Romas impērijas perioda. Katedrāle ir bijusi apbedījumu vieta Vācijas imperatoriem gandrīz 300 gadu garumā.[3] 168
  Vircburgas rezidence ar galma dārziem un rezidences laukumu Bavārija
49°47′34.01″N 9°56′20″E / 49.7927806°N 9.93889°E / 49.7927806; 9.93889		 1981 Kultūra i, iv Šī lieliskā baroka laika pils — viena no lielākajām un skaistākajām Vācijā ar apkārtējiem brīnišķīgajiem dārziem — ir izveidota saskaņā ar bīskapa Lotāra Frnaca Frīdriha Karla von Šēnborna projektu. Pils uzcelta un iekārtota 18. gadsimtā ar starptautiskām arhitektu, gloznotāju, tēlnieku un būvnieku komandām, Baltazara Neimaņa vadībā.[4] 169
  Vīses svētceļojuma baznīca Bavārija
47°40′52.6″N 10°54′0.5″E / 47.681278°N 10.900139°E / 47.681278; 10.900139		 1983 Kultūra i, iii Brīnumainā kārtā saglabājusies skaitā Alpu ielejā, Vīzes baznīca (1745-1754), arhitekta Dominika Cimmermaņa darbs, ir Bavārijas rokoko šedevrs — pārbagāts, krāsains un dzīvespriecīgs.[5] 271
 
 		 Augustusburgas un Falkenlustes pilis Brīhlē Ziemeļreina-Vestfālene
50°49′39″N 6°54′29″E / 50.82750°N 6.90806°E / 50.82750; 6.90806		 1984 Kultūra ii, iv Ieskaitot idillisko dārza ainavu, Augustusburgas pils (Ķelnes arhibīskapa uztrēšanās vieta) un Falkenlustes pilis medību namiņš ir viens no senākajiem piemēriem rokoko arhitektūrai 18. gadsimtā, Vācijā.[6] 288
 
 		 Svētās Marijas katedrāle un Svētā Mihaela baznīca, Hildesheimā Lejassaksija
52°9′10.01″N 9°56′38″E / 52.1527806°N 9.94389°E / 52.1527806; 9.94389		 1985 Kultūra i, ii, iii Svētā Mihaela baznīca celta starp 1010. un 1020. gadu ar simetrisku plānu, kas bija raksturīgs Otoniāna romānikas mākslai Senajā Saksijā. Tās interjers, jo īpaši koka griesti un krāsotais apmetums, slavenās bronzas durvis un Bernvarda bronzas kolinna ir — kopā ar Svētās Marijas katedrāles dārgumiem — romānikas baznīcu piemērs Svētajā Romas impērijā.[7] 187
  Romiešu pieminekļi, Svētā Pētera katedrāle un Dievmātes baznīca Trīrā Reinzeme-Pfalca
49°45′0″N 6°37′59″E / 49.75000°N 6.63306°E / 49.75000; 6.63306		 1986 Kultūra i, iii, iv, vi 367
  Hanzas pilsēta Lībeka Šlēsviga-Holšteina
53°52′0.01″N 10°41′30.01″E / 53.8666694°N 10.6916694°E / 53.8666694; 10.6916694		 1987 Kultūra iv 272
  Romiešu pierobežas nocietinājumi Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene un Reinzeme-Pfalca (vairāk nekā 500 km garumā)
50°29′42″N 7°20′5″E / 50.49500°N 7.33472°E / 50.49500; 7.33472;
(kopā ar   Lielbritāniju)		 1987 (papilšināts 2005. un 2008. gadā); Kultūra ii, iii, iv Adriāna valnis tika uzcelts 122. gadā m.ē., savukārt Antonija valnis tika celts 142. gadā m.ē., lai aizstāvētu Romas impēriju no barbariem. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu Vācijas teritorijā.[8] 430
  Potsdamas pils un parki un Berlīne Berlīne, Brandenburga
52°23′59″N 13°1′59″E / 52.39972°N 13.03306°E / 52.39972; 13.03306		 1990 Kultūra i, ii, iv 532
  Loršas abatija un Altenminstere Hesene
49°39′13″N 8°34′6″E / 49.65361°N 8.56833°E / 49.65361; 8.56833		 1991 Kultūra iii, iv Loršas abatija, kopā ar monumentālo ieeju, pazīstamu arī kā "Torhall", ir reta arhitektūras palieka no Karolingu ēras šajā teritorijā. Skulptūras un gleznas no šī perioda vēl joprojām ir salabājušās ļoti labā stāvoklī.[9] 515
 
 
 		 Rammelsbergas raktuves, Goslaras vecpilsēta un Augšharcu ūdenssaimniecības sistēma Lejassaksija
51°53′25″N 10°25′8″E / 51.89028°N 10.41889°E / 51.89028; 10.41889
51°54′26″N 10°25′48″E / 51.90722°N 10.43000°E / 51.90722; 10.43000		 1992 Kultūra i, ii, iii, iv 623
  Maulbronnas klostera komplekss Bādene-Virtemberga
49°0′2.99″N 8°48′47.02″E / 49.0008306°N 8.8130611°E / 49.0008306; 8.8130611		 1993 Kultūra ii, iv 546
  Bambergas pilsēta Bavārija
49°53′30″N 10°53′20″E / 49.89167°N 10.88889°E / 49.89167; 10.88889		 1993 Kultūra ii, iv 624
  Kvedlinburgas koleģiāta baznīca, pils un vecpilsēta Saksija-Anhalte
51°47′30″N 11°8′50″E / 51.79167°N 11.14722°E / 51.79167; 11.14722		 1994 Kultūra iv 535
  Velklingenes dzelzs rūpnīca Zāra
49°15′2″N 6°50′43″E / 49.25056°N 6.84528°E / 49.25056; 6.84528		 1994 Kultūra ii, iv 687
  Mēseles pazemes fosiliju vieta Hesene
49°55′0.01″N 8°45′14″E / 49.9166694°N 8.75389°E / 49.9166694; 8.75389		 1995 Daba viii 720
  Ķelnes katedrāle Ziemeļreina-Vestfālene
50°56′28″N 6°57′26″E / 50.94111°N 6.95722°E / 50.94111; 6.95722		 1996 Kultūra i, ii, iv 292
  Bauhaus un tā stila ēkas Desavā un Veimārā Saksija-Anhalte
51°50′0″N 12°15′0″E / 51.83333°N 12.25000°E / 51.83333; 12.25000;
Tīringene
50°59′0″N 11°19′0″E / 50.98333°N 11.31667°E / 50.98333; 11.31667		 1996 Kultūra ii, iv, vi No 191. līdz 1933. gadam, Bauhaus skola, vispirms Veimārā un tad Desavā radīja "revolūciju" arhitektūrā un estētiskajā koncepcijā. Ēku fasādes veidoja vairāki šīs skolas profesori (Valters Gropiuss, Hanss Mejers, Lāslo Moholi-Naģi un Vasilijs Kandinskis) aizsākot Modernisma kustību, kas veidojusi 20. gadsimta arhitektūru.[10] 729
 
 		 Lutera pieminekļi Eizlēbenē un Vitenbergā Saksija-Anhalte
51°31′36″N 11°33′1″E / 51.52667°N 11.55028°E / 51.52667; 11.55028
51°52′0″N 12°38′42.20″E / 51.86667°N 12.6450556°E / 51.86667; 12.6450556		 1996 Kultūra iv, vi 783
  Klasiskā Veimāra Tīringene
50°58′39″N 11°19′43″E / 50.97750°N 11.32861°E / 50.97750; 11.32861		 1998 Kultūra iii, vi 846
  Berlīnes Muzeju sala Berlīne
52°31′17″N 13°23′44″E / 52.52139°N 13.39556°E / 52.52139; 13.39556		 1999 Kultūra ii, iv 896
  Vartburgas pils Tīringene
50°58′0.4″N 10°18′25.2″E / 50.966778°N 10.307000°E / 50.966778; 10.307000		 1999 Kultūra iii, vi 897
  Desavas-Verlicas karalistes dārzs Saksija-Anhalte
51°50′33″N 12°25′14.99″E / 51.84250°N 12.4208306°E / 51.84250; 12.4208306		 2000 Kultūra ii, iv 534
  Reihenavas klostersala Bādene-Virtemberga
47°42′0″N 9°4′0″E / 47.70000°N 9.06667°E / 47.70000; 9.06667		 2000 Kultūra iii, iv, vi 974
  Collvereinas ogļu raktuvju industriālais komplekss Ziemeļreina-Vestfālene
51°29′29″N 7°2′46″E / 51.49139°N 7.04611°E / 51.49139; 7.04611		 2001 Kultūra ii, iii 975
  Augšvidienes Reinas ieleja Reinzeme-Pfalca, Hesene
50°10′24.96″N 7°41′39.01″E / 50.1736000°N 7.6941694°E / 50.1736000; 7.6941694		 2002 Kultūra ii, iv, v 1066
 
 		 Štrālzundes un Vismāras vēsturiskie centri Mēklenburga-Priekšpomerānija
54°18′0″N 13°5′0″E / 54.30000°N 13.08333°E / 54.30000; 13.08333
53°54′0″N 11°28′0″E / 53.90000°N 11.46667°E / 53.90000; 11.46667		 2002 Kultūra ii, iv 1067
 
 		 Pilsētas dome un Rolands Brēmenes tirgus laukumā Brēmene
53°4′33.24″N 8°48′26.32″E / 53.0759000°N 8.8073111°E / 53.0759000; 8.8073111		 2004 Kultūra iii, iv, vi 1087
  Mužakovska parks Brandenburga
51°33′1″N 14°43′36″E / 51.55028°N 14.72667°E / 51.55028; 14.72667
(kopā ar   Poliju)		 2004 Kultūra i, iv Lielākais un slavenākais angļu stila parks Vācijā un Polijā. Parka centrs atrodas Bādmuskavā (Bad Muskau) — Vācijā, tomēr 2/3 no parka teritorijas kopš 1945. gada atrodas Polijā. Parka kopējā teritorija — 559,9 ha. Parku no 1815. līdz 1844. gadam izveidoja firsts Hermanis fon Piklers-Muskavs. Parka izbūvi vadīja ainavu arhitekts Eduards Pecolds. Parkā saglabājušās vairākas klasicisma celtnes — Vecā un Jaunā pils, Oranžērija un citas.[11] 1127
  Regensburgs vecpilsēta ar Stadtamhofu Bavārija
49°1′14″N 12°5′57″E / 49.02056°N 12.09917°E / 49.02056; 12.09917		 2006 Kultūra ii, iii, iv 1155
  Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā Vācija
54°32′53″N 13°38′43″E / 54.54806°N 13.64528°E / 54.54806; 13.64528
( kopā ar   Slovākiju un   Ukrainu)		 2007 Daba ix Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.[12] 1133
  Berlīnes modernisma mikrorajoni Berlīne
52°26′54″N 13°26′59.9″E / 52.44833°N 13.449972°E / 52.44833; 13.449972		 2008 Kultūra ii, iv 1239
  Vatu jūra Vācija
53°31′43″N 8°33′22″E / 53.52861°N 8.55611°E / 53.52861; 8.55611
(kopā ar   Nīderlandi un   Dāniju)		 2009
(paplašināta 2014)		 Daba viii, ix, x Vatu jūra ir lielākā nepārtrauktā smilšu un dūņu plūdmaiņu sistēma. Vieta ietver Nīderlandes Aizsargājamo teritoriju, Vācijas Vatu jūras nacionālos parkus Lejassaksijā un Saksijā un lielāko daļu no Dānijas Vat jūras aizsardzības zonas. Teritorija ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, ieskaitot jūras zīdītājus, piemēram, pelēko roni un cūkdelfīnu.[13] 1314
  Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos   Vācija
47°53′18″N 9°34′7″E / 47.88833°N 9.56861°E / 47.88833; 9.56861
(kopā ar   Austriju,   Franciju,   Itāliju,   Slovēniju un   Šveici)		 2011 Kultūra iv, v Ietver 111 mazas atsevišķas vietas ar aizvēsturisko pāļu mājokļu atliekām apkārt Alpiem. Šīs vietas veidotas no 5000. gada p.m.ē. līdz 500. gadam m.ē., pie māla ezeriem, upēm un mitrājiem. Lai gan tikai dažas no vietām ir pilnībā izpētītas, tās satur daudz informācijas par dzīvi un tirdzniecību agrājā neolīta un bronzas laikmetā Alpu apkārtnē. No 111 vietām 56 vietas atrodas mūsdienu Šveices teritorijā.[14] 1363
  Fagus rūpnīca Alfeldē Lejassaksija
51°59′1″N 9°48′40″E / 51.98361°N 9.81111°E / 51.98361; 9.81111		 2011 Kultūra ii, iv 1368
  Markgrāfistes operas nams Baireitā Bavārija
49°56′39.74″N 11°34′41.89″E / 49.9443722°N 11.5783028°E / 49.9443722; 11.5783028		 2012 Kultūra i, iv 1379
  Vilhelmšēhes kalnu parks Hesene
51°18′57″N 9°23′35″E / 51.31583°N 9.39306°E / 51.31583; 9.39306		 2013 Kultūra iii, iv Braucot gar kalnu teritorijā dominē milzu Herkulesa statuja. Vilhelmšēhe teritorijas izdeve sāka landgrāfs Karls no Hesenes—Kāzeles ap 1689. gadu austrumu—rietumu virzienā, un 19. gadsimtā tika izstrādāts tālāk. Rezervuārus un kanālus ar Herkulesa pieminekļa ar ūdeni piegādā sarežģīta hidropneimatiska ierīču sistēma. Ūdens tiek piegātāds lielajam baroka ūdens teātrim, grotām, strūklakām un 350 metru garajai Grand Cascade. Bez tam, kanālos un ūdensceļos vēja plūsmas rada virkni ūdenskritumu un krāces.[15] 1413
  Karolingu rietumdarbs un Korvejas abatija Ziemeļreina-Vestfālene
51°46′40.8″N 9°24′36″E / 51.778000°N 9.41000°E / 51.778000; 9.41000		 2014 Kultūra ii, iii, iv 1447
  Špeičerstāte un Kontorhousu distrikts ar Čīlehausu Hamburga
53°32′53.9″N 10°0′10.5″E / 53.548306°N 10.002917°E / 53.548306; 10.002917		 2015 Kultūra iv 1467
  Arhitekta Lekorbizjē darbi ar izcilu ieguldījumu Modernisma kustībā Bādene-Virtemberga
48°47′59″N 9°10′39″E / 48.79972°N 9.17750°E / 48.79972; 9.17750
(kopā ar   Argentīnu,   Beļģiju,   Franciju,   Indiju,   Japānū , un   Šveici)		 2016 Kultūra i, ii, vi Arhitekta Lekorbizjē darbi apkopo 17 vietas, 6 pasaules valstīs. Lekorbizjē ir radījis "jaunu arhitektūras valodu", kam ir stipra saikne ar pagātni. Šī vieta ietver tādus Lekorbizjē darbus kā Čarndigaras kapitolija kompleksu (Indijā), Rietumu mākslas Nacionālo muzeju (Japānā), Doktora Kuručeta la Platas māju (Argentīnā) u.c. Šie arhitektūras pieminekļi atspoguļo moderno kustību 20. gadsimta arhitektūrā.[16] 1312

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

labot šo sadaļu
 
 
Lutera pieminekļi Eizlēbenē
 
Lutera pieminekļi Vitenbergā
Vietas Vācijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
  — kultūras objekts;   — dabas objekts;   — jauktais objekts;   — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

labot šo sadaļu
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
  Francke Foundations ēkas Saksija-Anhalte
51°29′0″N 11°58′0″E / 51.48333°N 11.96667°E / 51.48333; 11.96667		 1999 Kultūra iii, iv, vi 1368
  Naumburgeras katedrāle un Zāles un Unstrutes upju ainava Saksija-Anhalte
51°9′17″N 11°48′14″E / 51.15472°N 11.80389°E / 51.15472; 11.80389		 1999 Kultūra i, iii, iv 1369
  Vikingu pieminekļi un vietas / Danevirke un Hedebi Šlēsviga-Holšteina
54°38′26″N 9°35′3″E / 54.64056°N 9.58417°E / 54.64056; 9.58417		 2011 Kultūra iii 5591
  Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainava Saksija
50°45′50.4″N 13°45′39.6″E / 50.764000°N 13.761000°E / 50.764000; 13.761000
(kopā ar   Čehiju)		 2012 Kultūra ii, iii, iv, v, vi 5776
  Eiropas lielais Spa   Vācija
(kopā ar   Lielbritāniju,   Beļģiju,   Austriju,   Franciju,   Itāliju un   Čehiju)		 2014 Kultūra ii, iii, iv, vi 5929
  Ebreju kapi Altonā Kēnigštrāsē. Sefardu kultūra 17. un 18. gadsimtā starp Eiropu un Karību reģionu   Vācija 2015 Kultūra ii, iii, iv, vi 5973
  Alpu un priekšalpu pļavu un purvu ainavas   Vācija 2015 Kultūra v 5974
  ShUM pilsētas Špeiera, Vormsa un Mainca Reinzeme-Pfalca 2015 Kultūra ii, iii, vi 5975
  Švērines rezidences ansamblis — romānikas vēstures kultūrainava Mēklenburga-Priekšpomerānija
53°37′27″N 11°25′8″E / 53.62417°N 11.41889°E / 53.62417; 11.41889		 2015 Kultūra iii, iv 5976
  Bauhaus un ar to saistītās vietas Veimārā, Desavā un Bernavā Brandenburga un Saksija-Anhalte 2015 Kultūra ii, iv, vi 5980
  Darmštates mākslinieku kolonija Matildenhēhē Hesene
49°52′39″N 8°40′7″E / 49.87750°N 8.66861°E / 49.87750; 8.66861		 2015 Kultūra iii, iv 5981
  Vecā sinagoga un Mikve Erfurtē — liecības no ikdienas dzīves, reliģijas un pilsētas vēsture starp pārmaiņām un nepārtrauktību Tīringene
50°58′43.06″N 11°1′45.43″E / 50.9786278°N 11.0292861°E / 50.9786278; 11.0292861		 2015 Kultūra iii, iv, vi 5982
  Akmens sapnis — Karaļa Ludviga II pilis: Neišvānšteinas, Linderhohas un Herenšimsī pilis Bavārija
47°33′28.15″N 10°44′59.51″E / 47.5578194°N 10.7498639°E / 47.5578194; 10.7498639		 2015 Kultūra i, iii, iv, vi 5983
  Hidrobūves un hidroenerģija, dzeramais ūdens un dekoratīvās strūklakas Augsburgā Bavārija
48°22′12″N 10°54′0″E / 48.37000°N 10.90000°E / 48.37000; 10.90000		 2015 Kultūra ii, v 5984
  Alas ar vecākā Ledus laikmeta mākslu Bādene-Virtemberga 2015 Kultūra i, iii, iv, v 5985
  Lutera piemiņa Saksijā-Anhaltē, Saksijā, Bavārijā un Tīringenē Saksija-Anhalte, Saksija, Bavārija un Tīringene 2015 Kultūra iv, vi 5986
  Romas impērijas robeža Bavārija un Reinzeme-Pfalca 2015 Kultūra ii, iii, iv 6002
Hedebi un Danevirke, arheoloģiskā robežainava Šlēsviga-Holšteina 2015 Kultūra iii, iv 6083

Dzēstās vietas

labot šo sadaļu
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības numurs
  Drēzdenes Elbas ieleja Saksija
51°2′24″N 13°49′16″E / 51.04000°N 13.82111°E / 51.04000; 13.82111		 2004–2009 Kultūra ii, iii, iv, v Elba plūst cauri virknei kultūrainavām Saksikas reģionā, tostarp, lauku ciematiem, agrākajiem piļu pamatiem, un vēsturiskajai Drēzdenes vecpilsētai. Vieta no Pasaules mantojuma saraksta tika dzēsta sakarā ar bažām par Valdšlēshenes tilta būvniecību.[17] 1156

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ Vācija
  2. ↑ Aachen Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  3. ↑ Speyer Cathedral, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  4. ↑ Würzburg Residence with the Court Gardens and Residence Square, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  5. ↑ Pilgrimage Church of Wies, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  6. ↑ Castles of Augustusburg and Falkenlust at Brühl, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  7. ↑ St Mary's Cathedral and St Michael's Church at Hildesheim, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  8. ↑ Frontiers of the Roman Empire, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  9. ↑ Abbey and Altenmünster of Lorsch, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  10. ↑ Bauhaus and its Sites in Weimar and Dessau, UNESCO. Atjaunināts: 2009-07-28
  11. ↑ «Muskauer Park / Park Mużakowski». UNESCO.
  12. ↑ Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany, UNESCO
  13. ↑ Wadden Sea, UNESCO
  14. ↑ «Prehistoric Pile dwellings around the Alps». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.
  15. ↑ «Bergpark Wilhelmshöhe». UNESCO. Skatīts: 2012. gada 14. februāris.
  16. ↑ The Architectural Work of Le Corbusier, an Outstanding Contribution to the Modern Movement, UNESCO
  17. ↑ Dresden Elbe Valley, UNESCO
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=UNESCO_Pasaules_mantojuma_vietas_Vācijā&oldid=4160495"