Antonija valnis (latīņu: Vallum Antonini, angļu: Antonine Wall) bija Romas impērijas nocietinājumu sistēma pāri Skotijas vidienei no Fērtofklaidas līča rietumos līdz Fērtoforta līcim austrumos 63 kilometru garumā. Vaļņa atliekas ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta Romiešu pierobežas nocietinājumi, kurā bez Antonija vaļņa ietilpst Adriāna valnis un Augšģermānijas - Rētijas valnis.

UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Romiešu pierobežas nocietinājumi
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Romiešu pierobežas nocietinājumi
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tips Kultūra
Kritērijs ii, iii, iv
Atsauce 430ter
UNESCO reģions Eiropa
Koordinātas 55°58′1″N 4°4′1″W / 55.96694°N 4.06694°W / 55.96694; -4.06694Koordinātas: 55°58′1″N 4°4′1″W / 55.96694°N 4.06694°W / 55.96694; -4.06694
Iekļaušanas vēsture
Iekļaušana 1987 (11. sesija)
Paplašinājumi 2005, 2008
Antonija valnis (Apvienotā Karaliste)
Antonija valnis
Antonija valnis
Antonija valnis (Skotija)
Antonija valnis
Antonija valnis
Antonija valnis (Eiropa)
Antonija valnis
Antonija valnis
Antonija vaļņa aizsardzības būves

Atšķirībā no dienvidos esošā Adriāna vaļņa, kas tika izveidots no akmens, Antonija valnis tika izveidots no zemes un apklāts ar velēnām, akmeņus ieklājot tikai vaļņa pamatos, tāpēc tas līdz mūsdienām saglabājies mazāk. Vaļņa ziemeļu pusē tika izraksts grāvis, bet augša nostiprināta ar palisādi. Tas bija apmēram 5 metrus plats un 3 metrus augsts. Valnī ietilpa arī 16 forti un nelieli nocietinājumi starp tiem.

Valnis tika sākt celt m.ē. 142. gadā pēc imperatora Antonija Pija pavēles un pabeigts 12 gadu laikā. Valnis tika uzcelts, lai aizsargātu impēriju no kaledoniešu uzbrukumiem. Valnis funkcionēja tikai 8 gadus, pēc tam garnizoni tika pārcelti uz Adriāna valni.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu