Kvedlinburga (vācu: Quedlinburg) ir pilsēta Saksijā-Anhaltē Vācijā uz ziemeļiem no Harca kalniem. No 10. līdz 12. gadsimtam tā bija viena no Svētās Romas impērijas ķeizaru rezidencēm, līdz 1802. gadam tajā atradās Kvedlinburgas abatija, kurā sacerētas Kvedlinburgas annāles. 1994. gadā pilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kvedlinburga
Pilsēta
Quedlinburg
Senākās ēkas
Senākās ēkas
Ģerbonis: Kvedlinburga
Ģerbonis
Kvedlinburga (Vācija)
Kvedlinburga
Kvedlinburga
Kvedlinburga (Saksija-Anhalte)
Kvedlinburga
Kvedlinburga
Koordinātas: 51°47′30″N 11°8′50″E / 51.79167°N 11.14722°E / 51.79167; 11.14722Koordinātas: 51°47′30″N 11°8′50″E / 51.79167°N 11.14722°E / 51.79167; 11.14722
Valsts Valsts karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija-Anhalte
Pirmoreiz minēta rakstos 922. gadā
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 23 313
Mājaslapa http://www.quedlinburg.de/
Kvedlinburga Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmo reizi rakstos minēta 922. gadā kā villa quae dicitur Quitilingaburg, 994. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. Lielākā daļa no tagadējām senajām būvēm ir celtas pēc Trīsdesmitgadu kara. 1698. gadā to ieņēma Brandenburgas markgrāfistes karaspēks. Pirmā pasaules kara laikā 1914. gadā uz ziemeļaustrumiem no pilsētas ierīkoja Krievijas impērijas karagūstekņu nometni (Kriegsgefangenenlager Quedlinburg). Otrā pasaules kara laikā 1945. gada 19. aprīlī bez kaujas ieņēma ASV karaspēks, bet vēlāk to iekļāva PSRS okupācijas zonā un VDR sastāvā. Vācijas apvienošanās laikā pilsētā katru nedēļu notika protesta demonstrācijas.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
  2. Holm Petri: Das Wunder der Kerzen: Von der gewaltlosen Revolution bis zur Einheit 1989/90 Quedlinburg. Quedlinburg 1999, S. 2.

Ārējās saites labot šo sadaļu