Brandenburga
- Šis raksts ir par federālo zemi. Par pilsētu skatīt rakstu Brandenburga pie Hāfeles.
Brandenburga (vācu: Brandenburg, izrunā: [ˈbʁandənˌbʊɐ̯k]) ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm. Tā robežojas ar Poliju un četrām citām Vācijas federālajām zemēm: Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, Saksiju, Saksiju-Anhalti un Lejassaksiju, kā arī aptver Berlīnes federālo zemi. Brandenburgas lielākās pilsētas ir Potsdama, kas ir arī Brandenburgas administratīvais centrs, Kotbusa un Brandenburga. Lielākās upes ir Elba, Odera un Hāfele.
| Brandenburga Brandenburg |
|||
| — Federālā zeme — | |||
 |
|||
|
|||
 Brandenburgas atrašanās vieta Vācijā
|
|||
| Pārvaldes centrs | Potsdama | ||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Vācija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 29 485,63 km² | ||
| Iedzīvotāji (30.11.2013.) | |||
| - Kopā | 2 450 000 | ||
| - Blīvums | 83,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| ISO 3166-2 | DE-BB | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Brandenburga Vikikrātuvē
| |||
Populārākais sporta veids, tāpat kā visā valstī, ir futbols. Slavenākais futbola klubs ir Energie Cottbus, kas sešas sezonas spēlējis arī Bundeslīgā. 2016./2017. gada sezonā Vācijas trijās spēcīgākajās futbola līgās nav pārstāvja no Brandenburgas.
Vēsture labot šo sadaļu
Par Brandenburgas dibināšanas datumu uzskata 1157. gada 11. jūniju, kad Albrehts Lācis (Albrecht der Bär) no Askanu dinastijas Ziemeļu krusta karu laikā iekaroja šo teritoriju un izveidoja Brandenburgas markgrāfisti, kas tika iekļauta Svētās Romas impērijas sastāvā. Pēc 1356. gada, kad Brandenburgas valdniekiem piešķir ietekmīgo kūrfirsta titulu, Brandenburgu sauc arī par Brandenburgas kūrfirstisti (Kurfürstentum Brandenburg). No 1415. gada reģions bija Hoencollernu dinastijas kontrolē, viņi bija vieni no deviņiem impērijas prinčiem-elektoriem.
Apvienotajai Brandenburgai-Prūsijai bija liela loma Prūsijas karalistes un Vācijas impērijas veidošanās vēsturē. 1701. gadā ar imperatora Leopolda I piekrišanu Brandenburgas markgrāfs sevi pasludināja sevi par Frīdrihu I, Karali Prūsijā (König in Preußen), izveidojot Prūsijas karalisti, bet vienlaikus turpinot Brandenburgas markgrāfistes legālo pastāvēšanu. 1772. gadā valdnieka titulu mainīja uz “Prūsijas karali”, bet personālūnija legāli beidza pastāvēt 1806. gadā, līdz ar Svētās Romas impērijas pastāvēšanas beigām. Brandenburgas zemes tad kļuva par Prūsijas karalistes provincēm.
Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu
Brandenburga administratīvi sīkāk dalās 14 apriņķos (Landkreis) un 4 neatkarīgās pilsētās (Stadtkreise). Neatkarīgās un vienlaikus lielākās pilsētas ir Potsdama, Kotbusa, Brandenburga pie Hāfeles un Frankfurte pie Oderas.
|
Pilsētas labot šo sadaļu
Federālajā zemē ir 112 pilsētas (trekninātas pilsētas, kas neietilpst apriņķī (Kreisfreie Stadt), kursīvā — mazpilsētas, kas pašas ietilpst kādā municipalitātē).
- Potsdama — 167 745 iedz.
- Kotbusa — 99 595 iedz.
- Brandenburga pie Hāfeles — 71 574 iedz.
- Frankfurte pie Oderas — 58 092 iedz.
- Orānienburga — 42 894 iedz.
- Falkenzē — 41 777 iedz.
- Ēbersvalde — 38 844 iedz.
- Bernava pie Berlīnes — 36 222 iedz.
- Kēnigsvusterhauzene — 34 240 iedz.
- Neirupīne — 30 665 iedz.
- Švete/Odera — 30 262 iedz.
- Eizenhitenštate — 27 444 iedz.
- Štrausberga — 25 956 iedz.
- Hennigsdorfa — 25 928 iedz.
- Hoenneiendorfa — 25 239 iedz.
- Zenftenberga — 24 743 iedz.
- Ludvigsfelde — 24 408 iedz.
- Verdere (Hāfele) — 24 347 iedz.
- Ratenova — 24 127 iedz.
- Špremberga — 22 431 iedz.
- Lukenvalde — 20 060 iedz.
- Forsta (Lauzica) — 18 945 iedz.
- Cosene — 17 657 iedz.
- Gūbene — 17 431 iedz.
- Vitenberge — 17 200 iedz.
- Nauene — 16 761 iedz.
- Finstervalde — 16 407 iedz.
- Libenava/Šprēvalde — 16 082 iedz.
- Vitštoka/Dose — 14 427 iedz.
- Libene (Šprēvalde) — 13 707 iedz.
- Angerminde — 13 650 iedz.
- Cēdenika — 13 325 iedz.
- Bādfreienvalde (Odera) — 12 382 iedz.
- Jīterboga — 12 270 iedz.
- Perleberga — 12 087 iedz.
- Pricvalka — 11 909 iedz.
- Bēlica — 11 898 iedz.
- Feltene — 11 718 iedz.
- Erknere — 11 540 iedz.
- Bādbelciga — 10 916 iedz.
- Lukava — 9 610 iedz.
- Bādlībenverda — 9 411 iedz.
- Trebīne — 9 239 iedz.
- Hercberga (Elstere) — 9 127 iedz.
- Altlandsberga — 8 996 iedz.
- Štorkova (Marka) — 8 897 iedz.
- Grosrešene — 8 785 iedz.
- Mitenvalde — 8 734 iedz.
- Doberluga-Kirhaina — 8 625 iedz.
- Premnica — 8 430 iedz.
- Fečava/Šprēvalde — 8 421 iedz.
- Elsterverda — 8 161 iedz.
- Verneihene — 8 096 iedz.
- Reinsberga — 8 029 iedz.
- Bēskova — 7 964 iedz.
- Kālava — 7 922 iedz.
- Treienbrīcene — 7 430 iedz.
- Vrīcene — 7 328 iedz.
- Kremmene — 7 108 iedz.
- Minheberga — 6 785 iedz.
- Falkenberga/Elstere — 6 529 iedz.
- Kecina/Hāfele — 6 355 iedz.
- Firstenberga/Hāfele — 6 882 iedz.
- Švarcheide — 5 772 iedz.
- Granzē — 5 717 iedz.
- Drebkava — 5 716 iedz.
- Bīzentāle — 5 564 iedz.
- Zēlova — 5 366 iedz.
- Dāme/Marka — 5 113 iedz.
- Millroze — 4 514 iedz.
- Peica — 4 369 iedz.
- Lībenvalde — 4 198 iedz.
- Bāruta/Marka — 4 160 iedz.
- Mīlberga/Elbe — 3 892 iedz.
- Brika — 3 736 iedz.
- Velcova — 3 703 iedz.
- Rūlande — 3 693 iedz.
- Neištate (Dose) — 3 391 iedz.
- Joahimstāle — 3 375 iedz.
- Zonnevalde — 3 343 iedz.
- Dēberne — 3 328 iedz.
- Hāfelzē — 3 268 iedz.
- Lēbusa — 3 148 iedz.
- Šēnevalde — 3 136 iedz.
- Lihene — 3 135 iedz.
- Frīdlande — 3 013 iedz.
- Lindova (Marka) — 2 991 iedz.
- Bādvilsnaka — 2 590 iedz.
- Frīzaka — 2 546 iedz.
- Golsene — 2 532 iedz.
- Šlībene — 2 511 iedz.
- Garca (Odera) — 2 478 iedz.
- Cīzara — 2 441 iedz.
- Lencene (Elba) — 2 209 iedz.
- Ortrande — 2 164 iedz.
- Oderberga — 2 143 iedz.
- Meienburga — 2 131 iedz.
- Nīmegka — 2 014 iedz.
- Brisova — 1 876 iedz.
- Teipica — 1 786 iedz.
- Rīnova — 1 649 iedz.
- Bukova (Markas Šveice) — 1 466 iedz.
- Līberoze — 1 416 iedz.
- Merkišbuholca — 769 iedz.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brandenburga.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |