Bronza
Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma,[1] ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva. Bronzā var būt iekausēti arī citi metāli kā alumīnijs, mangāns, niķelis vai cinks, kā arī pusmetāli, piemēram, arsēns, fosfors un silīcijs. Piekausētie metāli padara bronzu cietāku nekā tīru varu, kā arī piešķir tai citas noderīgas fizikālās īpašības, piemēram, elastīgumu. Par bronzu tiek saukti arī vara sakausējumi ar alumīniju vai svinu, bez alvas.[2]
Bronza bija pirmais sakausējums, kuru cilvēki intensīvi izmantoja. Par bronzas izcelsmes vietu tiek uzskatīti Tuvie Austrumi: tagadējā Irānas teritorija, Senā Divupe un Senā Ēģipte, kur to sāka izmantot ap 3500 gadu pirms mūsu ēras. Laikmetu, kad intensīvi tika izmantota bronza, sauc par bronzas laikmetu. No bronzas tika darināti darbarīki, ieroči, rotaslietas, vēlāk arī zvani. Viens no septiņiem pasaules brīnumiem — Rodas koloss — pamatā sastāvēja no bronzas.
Sastāvs
labot šo sadaļuBronzai nav noteikta sastāva, tomēr par visizplatītāko tiek uzskatīta bronza, kas sastāv no 88% vara un 12% alvas.[3] Mūsdienās plaši izmanto bronzu, kuras sastāvā ir 95% varš, 4% alva un 1% cinks.[4] Izmanto arī bezalvas bronzu — alumīnija (5—11% alumīnija), svina, silīcija, berilija un citas. Bieži kā leģējošās piedevas izmanto arī citas sastāvdaļas: niķeli, cinku un citas. Ja vara sakausējumā dominējošā piedeva ir cinks, tad šo sakausējumu sauc par misiņu.
Izmantošana
labot šo sadaļuMūsdienās bronzas izmantošana ir samazinājusies, jo to daļēji ir aizvietojis nerūsošais tērauds, tomēr to joprojām izmanto tehnikā, tēlniecībā, bronzas medaļu izgatavošanā un citās jomās.
Monētas un medaļas
labot šo sadaļu
Bronza tiek izmantota monētu gatavošanā. Monētas, kas zināmas kā "vara monētas", patiesībā izgatavotas no bronzas, jo bez vara šajās monētās 4% ir alva un 1% ir cinks.[5]
Gadsimtiem ilgi bronza ir izmantota medaļu gatavošanā, kuras pasniedz sportistiem. Mūsdienās tā tiek pasniegta par izcīnītu trešo vietu kāda veida sacensībās. Olimpiskajās spēlēs bronzas medaļa par trešo vietu tiek pasniegta kopš 1904. gada. 1896. gada olimpiskajās spēlēs bronzas medaļa tika pasniegta par otro vietu, savukārt 1900. gada spēlēs medaļas netika pasniegtas, sportistiem tika dotas cita veida balvas.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Bronza». letonika.lv. Skatīts: 2018. gada 23. augustā.
Antīkajā pasaulē bronza saturēja 75–90% vara.
- ↑ «Bronza». letonika.lv. Skatīts: 2018. gada 23. augustā.
No [..] vara un citiem metāliem (svina, alumīnija) veidots sakausējums.
- ↑ Brian J. Knapp. Copper, silver and gold. Henley-on-Thames : Atlantic Europe, 1996. ISBN 1-869860-29-2. OCLC 43239447.
- ↑ «Bronza». letonika.lv. Skatīts: 2018. gada 23. augustā.
[..] jaunākos laikos – 95% vara, 4% alvas, 1% cinka.
- ↑ «Bronze | alloy» (angļu). Encyclopedia Britannica. Skatīts: 2018. gada 23. augustā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bronza.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |