Saksija-Anhalte (vācu: Sachsen-Anhalt) ir federālā zeme Vācijas centrālajā daļā.

Saksija-Anhalte
Sachsen-Anhalt
—  Federālā zeme  —
Flag of Saksija-Anhalte
Karogs
Coat of arms of Saksija-Anhalte
Ģerbonis
Saksija-Anhalte Vācijas kartēSaksija-Anhalte Vācijas kartē
Pārvaldes centrs Magdeburga
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Platība 
 - Kopējā 20 451,7 km²
Iedzīvotāji (2021)
 - Kopā 2 169 253
 - Blīvums 106,1/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
ISO 3166-2 DE-ST
Mājaslapa: www.sachsen-anhalt.de
Saksija-Anhalte Vikikrātuvē

Robežojas ar Lejassaksiju ziemeļrietumos, Brandenburgu ziemeļaustrumos, Saksiju dienvidaustrumos un Tīringeni dienvidrietumos.

Saksija-Anhalte lielākoties atrodas Magdeburgas līdzenumā, vienīgi zemes dienvidrietumos atrodas Harca kalni. Šeit ir no lauksaimniecības viedokļa viena no augsvērtīgākajām augsnēm visā Vācijā. Lielākās upes: Elba, Allere, Zāle, Hāfele.

Saksijas-Anhaltes teritorija vēsturiski izveidojusies no Anhaltes, Prūsijas Saksijas provinces un Braunšveigas-Lineburgas hercogistes nelieliem anklāviem. Federālās zemes ziemeļdaļa ir senais Altmarkas novads.

Federālā zeme tika izveidota 1990. gadā, kad atkal izveidojās apvienotā Vācija. Pirms 1990. gada federālās zemes teritorija ietilpa VDR, kuras sastāvā no 1947. līdz 1952. gadam arī eksistēja šāda administratīva vienība.

Saksiju-Anhalti var uzskatīt par luterticības rašanās vietu, jo 16. gadsimtā šeit darbojās Mārtiņš Luters un Filips Melanhtons. Saksijā-Anhaltē dzimuši Ernests Gliks, Georgs Frīdrihs Hendelis, Oto fon Bismarks, Frīdrihs Nīče, Osvalds Špenglers.

Apvidū izsenis ir labi attīstīta lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība. Zemes dienvidos attīstīta vīnkopība. Ķīmiskā rūpniecība. Magdeburgā un Desavāmašīnbūve. Pēc Vācijas apvienošanās daudzi uzņēmumi bankrotēja, tāpēc federālajā zemē ir augsts bezdarba līmenis. Iedzīvotāju skaits samazinās, jo daudzi iedzīvotāji pārcēlušies uz turīgākajiem valsts rietumu apgabaliem.

Administratīvais iedalījums

labot šo sadaļu

Iedalās 21 apriņķī (Landkreis) un 3 neatkarīgās pilsētās (kreisfreien Städte).

 
Saksijas-Anhaltes apriņķi

Rajoni:

  1. Altmarka - Zalcvēdele (Altmarkkreis Salzwedel)
  2. Anhalte - Cerbsta (Anhalt-Zerbst)
  3. Ašerslēbene - Štāsfurta (Aschersleben-Staßfurt)
  4. Bernburgas apriņķis (Bernburg)
  5. Biterfeldas apriņķis (Bitterfeld)
  6. Bērdes apriņķis (Bördekreis)
  7. Burgenlandes apriņķis (Burgenlandkreis)
  8. Halberštates apriņķis (Halberstadt)
  9. Jerihovas zeme (Jerichower Land)
  10. Kētenes rajons (Köthen)
  11. Mansfeldas zeme (Mansfelder Land)
  1. Mērzeburga - Kverfurte (Merseburg-Querfurt)
  2. Ores apriņķis (Ohrekreis)
  3. Kvedlinburgas apriņķis (Quedlinburg)
  4. Zāles apriņķis (Saalkreis)
  5. Zangerhauzenas apriņķis (Sangerhausen)
  6. Šēnebekas apriņķis (Schönebeck)
  7. Štendālas apriņķis (Stendal)
  8. Veisenfelsas apriņķis (Weißenfels)
  9. Vernigerodes apriņķis (Wernigerode)
  10. Vitenbergas apriņķis (Wittenberg)

Neatkarīgas pilsētas:

Desava - Halle - Magdeburga

Lielākās pilsētas :

Ievērojamas vietas

labot šo sadaļu

Vairākas vietas Saksijā-Anhaltē iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:

Tūristu iemīļota vieta ir arī Harca kalni un pie kalnu masīva esošies senās mazpilsētas (Kvedlinburga, Vernigerode, Halberštate).

Ārējās saites

labot šo sadaļu