Ķelne (vācu: Köln, izrunā: /kœln/) ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē. Ekonomikas, kultūras, izglītības un reliģiskais centrs. Viena no senākajām Vācijas pilsētām, jo dibināta jau Senās Romas laikos.

Ķelne
pilsēta
Köln
Ķelnes centrs naktī, labajā pusē redzama Ķelnes katedrāle
Ķelnes centrs naktī, labajā pusē redzama Ķelnes katedrāle
Karogs: Ķelne
Karogs
Ģerbonis: Ķelne
Ģerbonis
Koordinātas: 50°56′N 6°57′E / 50.933°N 6.950°E / 50.933; 6.950Koordinātas: 50°56′N 6°57′E / 50.933°N 6.950°E / 50.933; 6.950
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Ziemeļreina-Vestfālene
Reģions Ķelnes reģions
Dibināta 38. gadā p.m.ē.
Administrācija
 • Mērs Henriette Reker
Platība
 • Kopējā 405,17 km2
Augstums 53 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 1 087 353
 • blīvums 2 485,7/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 50667–51149
Mājaslapa www.stadt-koeln.de
Ķelne Vikikrātuvē

Ķelne ir odekolona dzimtene (franču: eau de cologne — 'Ķelnes ūdens'). Šeit dzimuši Romas imperatora Nerona māte Agripina, mūziķis Žaks Ofenbahs un Maks Bruhs, rakstnieks Heinrihs Bells, politiķi Augusts Bēbelis un Konrads Adenauers.

Mūsu dienās pazīstama ar savu Domu, Kölsch alu un kā Vācijas plašsaziņas līdzekļu centrs (pilsētā atrodas WRD radio un RTL televīzijas galvenās mītnes).

39. gadā ģermāņu ciltij ubijiem (Ubii), tika atļauts apmesties Reinas kreisajā krastā, Romas teritorijā, kur viņi nodibina apmetni Oppidum Ubiorum. 50. gadā Romas imperators Klaudijs savas sievas Agripinas dzimtajai apmetnei piešķīra pilsētas (colonia) tiesības un nosauca to par Colonia Claudia Ara Agrippinensis (Colonia Agrippinensis). 90. gadā Colonia Agrippinensis kļuva par Romas Lejasģermānijas provinces (Germania Inferior) centru ar 45 000 iedzīvotāju.

Ķelnē jau 313. gadā bija bīskaps, bet 785. gadā tā kļuva par arhibīskapa rezidenci. Ķelnes arhibīskaps bija viens no septiņiem Svētās Romas impērijas elektoriem. Tomēr 1288. gadā Ķelnes pilsoņi arhibīskapu patrieca no pilsētas. Par arhibīskapijas centru kļuva Bonna, bet Ķelne faktiski kļuva par brīvpilsētu. Ķelne bijusi Hanzas savienības pilsēta.

1815. gadā Ķelne tiek iekļauta Prūsijā. 1880. gadā tiek pabeigta Ķelnes Doma celtniecība (sākta 1248. gadā).

Otrā pasaules kara laikā Ķelne gandrīz pilnībā tiek nopostīta Sabiedroto vairākkārtēju uzlidojumu laikā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Ievērojamas personības

labot šo sadaļu

Ķelnē dzimuši vai dzīvojuši:

  1. 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.

Ārējās saites

labot šo sadaļu