Ķelne
Ķelne (vācu: Köln, izrunā: /kœln/) ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē. Ekonomikas, kultūras, izglītības un reliģiskais centrs. Viena no senākajām Vācijas pilsētām, jo dibināta jau Senās Romas laikos.
Ķelne | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Köln | |||
Ķelnes centrs naktī, labajā pusē redzama Ķelnes katedrāle | |||
| |||
Koordinātas: 50°56′N 6°57′E / 50.933°N 6.950°EKoordinātas: 50°56′N 6°57′E / 50.933°N 6.950°E | |||
Valsts | Vācija | ||
Federālā zeme | Ziemeļreina-Vestfālene | ||
Reģions | Ķelnes reģions | ||
Dibināta | 38. gadā p.m.ē. | ||
Administrācija | |||
• Mērs | Henriette Reker | ||
Platība | |||
• Kopējā | 405,17 km2 | ||
Augstums | 53 m | ||
Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
• kopā | 1 087 353 | ||
• blīvums | 2 485,7/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Pasta indeksi | 50667–51149 | ||
Mājaslapa |
www | ||
Ķelne Vikikrātuvē |
Ķelne ir odekolona dzimtene (franču: eau de cologne — 'Ķelnes ūdens'). Šeit dzimuši Romas imperatora Nerona māte Agripina, mūziķis Žaks Ofenbahs un Maks Bruhs, rakstnieks Heinrihs Bells, politiķi Augusts Bēbelis un Konrads Adenauers.
Mūsu dienās pazīstama ar savu Domu, Kölsch alu un kā Vācijas plašsaziņas līdzekļu centrs (pilsētā atrodas WRD radio un RTL televīzijas galvenās mītnes).
Vēsture
labot šo sadaļu39. gadā ģermāņu ciltij ubijiem (Ubii), tika atļauts apmesties Reinas kreisajā krastā, Romas teritorijā, kur viņi nodibina apmetni Oppidum Ubiorum. 50. gadā Romas imperators Klaudijs savas sievas Agripinas dzimtajai apmetnei piešķīra pilsētas (colonia) tiesības un nosauca to par Colonia Claudia Ara Agrippinensis (Colonia Agrippinensis). 90. gadā Colonia Agrippinensis kļuva par Romas Lejasģermānijas provinces (Germania Inferior) centru ar 45 000 iedzīvotāju.
Ķelnē jau 313. gadā bija bīskaps, bet 785. gadā tā kļuva par arhibīskapa rezidenci. Ķelnes arhibīskaps bija viens no septiņiem Svētās Romas impērijas elektoriem. Tomēr 1288. gadā Ķelnes pilsoņi arhibīskapu patrieca no pilsētas. Par arhibīskapijas centru kļuva Bonna, bet Ķelne faktiski kļuva par brīvpilsētu. Ķelne bijusi Hanzas savienības pilsēta.
1815. gadā Ķelne tiek iekļauta Prūsijā. 1880. gadā tiek pabeigta Ķelnes Doma celtniecība (sākta 1248. gadā).
Otrā pasaules kara laikā Ķelne gandrīz pilnībā tiek nopostīta Sabiedroto vairākkārtēju uzlidojumu laikā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIevērojamas personības
labot šo sadaļuĶelnē dzimuši vai dzīvojuši:
- Leons Draizaitls ( Leon Draisaitl 1995) ir vācu hokejists, centra uzbrucējs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķelne.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |