Ekosistēma

Ekosistēma (grieķu: οἶκος — ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.^[1] Ekosistēmā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite, kas nodrošina ekosistēmas funkcionēšanu.

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma

Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi. Ja biocenoze nav veidojusies dabiski, bet to veidojis cilvēks, to sauc par mākslīgo ekosistēmu.

Biotopu veido gan abiotiskie (nedzīvā daba), gan biotiskie komponenti (dzīvā daba). Dzīvajiem organismiem ekosistēmā ir noteiktas funkcijas:

organisko vielu producēšana — to veic autotrofi organismi jeb producenti;
organisko vielu pārveidošana sekundārajā produkcijā, kuru veic heterotrofi organismi jeb konsumenti;
organisko vielu sadalīšana, veic destruktori un reducenti.

Ekosistēmas sīkāk dalās sauszemes ekosistēmās un ūdens ekosistēmās.

Sauszemes ekosistēmasLabot

Sauszemes ekosistēmu izvietojums ir atkarīgs no noteiktiem vides, galvenokārt klimata apstākļiem. Vairāku ekosistēmu kopums veido biomas, piemēram, tundru, skujkoku mežus, stepes, savannas, tuksnešus.

Latvijā raksturīgākās sauszemes ekosistēmas ir mežs, pļavas un purvi.^[2]

Pasaulē arvien lielākas teritorijas aizņem mākslīgās ekosistēmas, tas ir, tīrumi, pilsētas, dārzi, parki.

Ūdens ekosistēmasLabot

Ūdens ekosistēmas galvenais faktors ir ūdens sastāvs, tas ir, sāļūdens vai saldūdens. Atsevišķi izdala arī sājūdens (iesāļūdens) ekosistēmas, pie kuras pieder arī Baltijas jūra.^[3] Svarīgi ir arī ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums.

Lielākā ūdens ekosistēma ir Pasaules okeāns. Ar vislielāko bioloģisko daudzveidību ir šelfa daļa. To lielā mērā ietekmē antropogēnais faktors, tas ir, cilvēka darbības ietekme, piemēram, nozveja, ūdens piesārņojums.

Nozīmīgākās saldūdens ekosistēmas ir upes un ezeri. Liela nozīme ir arī mitrājiem.

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

↑ «Ekosistēmas struktūra». uzdevumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2017. gada 24. aprīlī.
↑ Gunta Šustere. Latvijas ģeogrāfija 9. klasei. Mācību grāmata. Rīga : Zvaigzne ABC, 2011. 108. lpp. ISBN 978-9934-0-1754-4.
↑ Zinaida Melbārde, Maija Rozīte, Līga Zelča. Pasaules ģeogrāfija vidusskolai 1. Mācību grāmata. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 82. lpp. ISBN 978-9984-40-811-8.