Reihenava
- Šis raksts ir par salu. Par pilsētu Polijā skatīt rakstu Bogatiņa.
Reihenava (vācu: Reichenau) ir sala, kas atrodas Vācijas galējos dienvidos, Konstances ezerā. Uz salas daļēji saglabājies viens no viduslaiku slavenākajiem klosteriem. 2000. gadā Reihenavas sala iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Reihenava | |
---|---|
Reichenau | |
Bijušais Reihenavas klosteris | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Konstances ezers |
Koordinātas | 47°41′35″N 9°03′47″E / 47.693056°N 9.063056°EKoordinātas: 47°41′35″N 9°03′47″E / 47.693056°N 9.063056°E |
Platība | 4,3 km² |
Garums | 4,5 km |
Platums | 1,5 km |
Krasta līnija | 11 km |
Augstākais kalns |
Hohvarts 43 m |
Administrācija | |
Vācija | |
Zeme | Bādene-Virtemberga |
Demogrāfija | |
Pamatiedzīvotāji | vācieši |
Reihenava Vikikrātuvē |
Reihenava | |
---|---|
Oficiālais nosaukums: Reihenavas klostersala | |
Tips | Kultūra |
Kritērijs | iii, iv, vi |
Iekļauts | 2000 (24. sesija) |
Aizsardzības nr. | 974 |
Valsts | Vācija |
Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Sala ir pazīstama kā 724. gadā dibinātā benediktiešu klostera vieta. No 8. līdz 9. gadsimtam tas kļuva par vienu no ietekmīgākajiem viduslaiku Eiropas reliģiskajiem un kultūras centriem. Klostera attīstību veicināja tā novietojums pie galvenā ceļa no Svētās Romas impērijas uz Itāliju. Reihenavas klosterī atradās skola un skriptorijs, kas radīja izcilākos 9.—10. gadsimta manuskriptu paraugus. Līdz ar pārmaiņām baznīcas dzīvē, no 13. gadsimta klosteris pamazām zaudēja savu ietekmi. 1757. gadā klostera zemes sekularizēja, bet 1803. gadā — slēdza. Klostera bibliotēkas manuskripti tika pārvesti uz Karlrūi un Minheni.
Mūsdienās salā saglabājušās 9. līdz 11. gadsimta baznīcas ar unikālām Otonu dinasijas laika freskām.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reihenava.
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |