Imperators

Impērijā valdoša monarha tituls

Imperators (no latīņu: imperator — 'pavēlnieks') ir impērijā valdoša monarha tituls. Sieviešu dzimtē imperatore; konsortā valdoša laulātā draudzene ir imperatrise.

VēstureLabot

Sākotnēji, Romas republikā, ar šo vārdu apzīmēja katru, kuram piešķirta augstākā militārā, tiesu vai administratīvā vara: konsulus, pretorus, diktatorus utt. Sākot ar imperatoru Oktaviānu augustu (27. g.p.m.ē. — 14. g.m.ē.) imperatora statuss atbilst monarha statusam. Kopš imperatora Diokletiana (284—305) pār impēriju valdīja divi imperatori ar titulu „augusts“ (augustus), bet to līdzvaldītāju tituls bija „cēzars“ (latīņu: caesar, no Gaja Jūlija Cēzara vārda).

ĶeizarsLabot

Grieķiski imperators tika dēvēts par ķeizaru (grieķu: Κάιζερ), šis nosaukums pārgāja arī ģermāņu valodās (vācu: Kaiser, dāņu: Kejser un tml.). Pēc Konstantinopoles ieņemšanas arī osmāņu sultāni kā vienu no saviem tituliem lietoja Kaiser-i-Rum (Romas imperators). No ģermāņu valodām vārds "ķeizars" ieviesās arī latviešu un Baltijas somu valodās (igauņu: Keiser, somu: Keisari), kurās tas tika lietots arī Krievijas imperatoru apzīmēšanai, bet Baltijas pārkrievošanas laikā latviešu valodā pamazām ieviesās vārds „cars“.

CarsLabot

Savukārt Rietumslāvu valodās un maģāru valodā imperatora tituls saglabāja sākotnējo formu (čehu: Císař, poļu: Cesarz, ungāru: Császár, slovāku: Cisár), bet dienvidslāvu un austrumslāvu valodās kopš 9. gadsimta pārveidojās par vārdu „cars“ (цр) (bulgāru: Цар, horvātu: Car, krievu: Царь). Krievu valodā līdz 15. gadsimtam par cariem dēvēja Zelta Ordas lielhanus.

Citu valdnieku tituliLabot

Ērtības labad vēstures literatūrā bieži par „imperatoru“ pieņemts dēvēt citu civilizāciju impēriju valdniekus, kuru tituli oriģinālvalodā ir citi, taču semantiski pēc statusa līdzvērtīgi šim apzīmējumam (piemēram, persu šahanšahs, ķīniešu huandi, japāņu tenno, osmāņu sultan, etiopiešu negus u.c.).

Ārējās saitesLabot