Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints. Eiropā tie ir visizplatītākie lapu koki.[1] Ķeltu mitoloģijā dižskābardis ir sievišķības simbols. Latvijā savvaļā neaug neviena dižskābāržu suga, lai gan apstādījumos ir atrodams Eiropas jeb parastais dižskābardis.[2] Kurzemē ir mākslīgi veidotas dižskābaržu audzes, kuras galvenokārt lika izveidot baltvācu muižnieki 19. gadsimtā.[1] Dižskābaržu meži ir ar biezu lapu nobiru klāju un stipri moēnoti, tādēļ dižskābaržu mežs ir ļoti vienveidīgs un citas augu sugas izspiedošs.[1]

Dižskābarži
Fagus
Eiropas dižskābarža lapas un tā augļi
Eiropas dižskābarža lapas un tā augļi
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
TipsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābāržu rinda (Fagales)
DzimtaDižskābaržu dzimta (Fagaceae)
ĢintsDižskābarži (Fagus)
Dižskābarži Vikikrātuvē

ģints dižskābarži (Fagus)

Dižskābarža koksne ir cieta, izturīga un viegli apstrādājama. Tā ir gaiša un viendabīga, tomēr uz vecumu kodolkoksne stumbru vidusdaļā sāk iekrāsoties, kas tiek uzskatīts par nevēlamu. Pašlaik Eiropā novērojama dižskābarža koksnes pārprodukcija.[1]

Koksni izmanto dažādai produkcijai – no zīmuļiem un darbarīku rokturiem līdz mēbelēm, saplākšņiem un parketa dēlīšiem.

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Dižskābaržu audzēšanas iespējas Latvijā». lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-05.
  2. «Dižskābāržu dzimta» (latviski). Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2012-08-08.