Atvērt galveno izvēlni

Albāņu valoda (gjuha shqipe [ˈɟuha ˈʃcipɛ]) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu dienvidrietumos. Galvenā valsts valoda Albānijā, Kosovā, viena no valsts valodām Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē. Albāņu valodā runā arī albāņu diaspora Grieķijā, Itālijā un citur pasaulē, kopā ap 7,4 miljoni cilvēku.

Albāņu valoda
shqip 
Izruna: IPA: [ʃcip]
Valodu lieto: Albānija, Kosova, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Grieķija, Melnkalne, Itālija 
Reģions: Balkāni, Dienvideiropa
Runātāju skaits: 7,4 milj.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Albāņu valoda
 
Rakstība: Latīņu alfabēts (albāņu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Albānija Albānija
Valsts karogs: Kosova Kosova
Karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija

Minoritātes valoda:
Karogs: Serbija Serbija
Karogs: Melnkalne Melnkalne
Karogs: Itālija Itālija

Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: sq
ISO 639-2: alb (B)  sqi (T)
ISO 639-3: dažādi:
sqi — Albāņu valoda
aln — Gegu
aae — Arberešu
aat — Arvanitika
als — Tosku

Skatīt arīLabot

BibliogrāfijaLabot

  • Encyclopædia Britannica, edition 15 (1985). Article: Albanian language
  • Huld, Martin E. Basic Albanian Etymologies. Columbus, OH: Slavica Publishers, 1984.
  • Mallory, J.P. and D.Q. Adams, Encyclopedia of Indo-European Culture. London: Fitzroy Dearborn, 1997.
  • Martin Camaj, Albanian Grammar, Otto Harrassowitz, Wiesbaden
  • Orel, Vladimir. A Concise Historical Grammar of the Albanian Language: Reconstruction of Proto-Albanian. Leiden: Brill, 2000.

Ārējās saitesLabot