Albāņu valoda

Albāņu valoda ; shqip
Izruna:	IPA: [ʃcip]
Valodu lieto:	Albānijā, Kosovā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Grieķijā, Melnkalnē, Itālijā
Reģions:	Balkānu pussala, Dienvideiropa
Pratēju skaits:	7,5 miljoni
Valodu saime:	indoeiropiešu valodas; Albāņu valoda
Rakstība:	latīņu alfabēts (albāņu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Albānija; Kosova; Ziemeļmaķedonija; Melnkalne; Minoritātes valoda: Serbija; Itālija; Horvātija; Rumānija;
Regulators:	Albānijas Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu sekcija
Valodas kodi
ISO 639-1:	sq
ISO 639-3:	dažādi:; sqi — albāņu valoda; aln — gegu dialekts; aae — arberešu valoda; aat — arvanitika; als — tosku dialekts
	Albāņu valodas dialektu izplatības areāli
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Albāņu valoda (gjuha shqipe, izrunā: /ˈɟuha ˈʃcipɛ/) ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā lielākoties albāņi Balkānu pussalas dienvidrietumos. Oficiālā valsts valoda Albānijā, Kosovā, viena no valsts valodām Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē. Albāņu valodā runā arī albāņu diaspora Grieķijā, Itālijā un citur pasaulē, kopā ap 7,5 miljoniem cilvēku.

Par albāņu valodas vietu indoeiropiešu valodu saimē ir bijušas daudzas diskusijas. Viena no tām apgalvo, ka šī valoda radusies no ilīriešu valodas — vienas no senajām Balkānu pussalas valodām. Tomēr pētījumi rāda, ka ilīriešu valodai ir daudz kopīga ar romāņu valodām un ķeltu valodām, kamēr albāņu valoda fonētiski un morfoloģiski ir tuvāka slāvu valodām, indoirāņu valodām un armēņu valodai. Vēl tiek pieļauts, ka albāņu valoda varētu būt cēlusies no dākiešu valodas. Albāņu valodā ir daudz aizguvumvārdu no latīņu valodas, grieķu valodas, turku valodas un slāvu valodām.

Dialekti

Pamatraksts: Albāņu valodas dialekti

Albāņu valodai izšķir vairākus dialektus — gegu dialektu (galvenokārt Albānijas ziemeļos un Kosovā), tosku dialektu (Albānijas dienvidos), arberešu valodu (Itālijā) un arvanitiku (Grieķijā).

Huld, Martin E. Basic Albanian Etymologies. Columbus, OH : Slavica Publishers, 1984.
Mallory, J.P. and D.Q. Adams. Encyclopedia of Indo-European Culture. London : Fitzroy Dearborn, 1997.
Martin Camaj. Albanian Grammar. Wiesbaden : Otto Harrassowitz.
Orel, Vladimir. A Concise Historical Grammar of the Albanian Language: Reconstruction of Proto-Albanian. Leiden : Brill, 2000.

Albāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albāņu valoda.
«Albanian language» (angļu). Encyclopedia Britannica.
«Albanian grammar» (angļu).
«Albanian» (angļu). Ethnologue.
«Albanian» (angļu). uk.geocities.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 16. jūlijā.
«Albanian dictionary list» (angļu). Free Dictionary Project.
«Албанский язык» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 16. oktobrī.

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Albāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.