Maķedoniešu valoda

dienvidslāvu valoda, izplatīta galvenokārt Maķedonijā

Maķedoniešu valoda (, makedonski jazik, izrunā: /maˈkɛdɔnski ˈjazik/) ir slāvu valodu saimes dienvidslāvu atzara valoda, kurā runā lielākoties maķedonieši Ziemeļmaķedonijā un maķedoniešu diasporās citur pasaulē.

Maķedoniešu valoda
македонски јазик 
Izruna: IPA: [maˈkɛdɔnski ˈjazik]
Valodu lieto: Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Albānijā 
Reģions: Balkāni
Pratēju skaits: 1,6—2 milj. 
Reitings: 180
Valodu saime: Indoeiropiešu
 slāvu valodas
  dienvidslāvu valodas
   austrumu dienvidslāvu
    Maķedoniešu valoda 
Rakstība: kirilica (maķedoniešu ortogrāfija
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija

Mazākumtautības valoda:
Karogs: Albānija Albānija
Karogs: Rumānija Rumānija
Karogs: Serbija Serbija

Regulators: Maķedoniešu valodas institūts
Valodas kodi
ISO 639-1: mk
ISO 639-2: mac (B)  mkd (T)
ISO 639-3: mkd 

Kopš 1991. gada tā ir Ziemeļmaķedonijas valsts valoda. Tā ir arī mazākumtautības valoda robežrajonos Albānijā un Serbijā, kā arī Rumānijā.

Maķedoniešu valodai tuvu radniecīga ir bulgāru valoda, ar ko tā ir savstarpēji saprotama, un kopā veido austrumu dienvidslāvu valodu atzaru. Vēsturiski maķedoniešu dialekti tiek uzskatīti par daļu no bulgāru dialektu spektra, īpaši tā dēvētajiem austrumu dienvidslāvu dialektiem. Tomēr pastāv arī atšķirības, kas ir saistītas ar fonētiku, leksiku un gramatiku. 1944.–1945. gadā, pēc Dienvidslāvijas valdības iniciatīvas, maķedoniešu valoda tika kodificēta kā atsevišķa valoda, lai stiprinātu nacionālo identitāti un atdalītu to no bulgāru ietekmes. Līdz 20. gadsimta vidum lielākā daļa slavistu uzskatīja, ka Balkānu slāvu dialekti starp Sofiju un Skopje ir viena valodu sistēma.

Lingvogeorgrāfija

labot šo sadaļu

Maķedoniešu valoda pieder dienvidslāvu valodu grupai un ir oficiālā valoda Ziemeļmaķedonijā, kur tā ir galvenā saziņas un administrācijas valoda. Tā tiek lietota arī kaimiņvalstu reģionos, īpaši Grieķijas ziemeļos (Egejas Maķedonijā), Bulgārijas dienvidrietumos, kā arī Albānijas austrumos un Serbijas dienvidos. Maķedoniešu valodas runātāji dzīvo arī emigrācijā, galvenokārt Kanādā, Austrālijā, ASV un Rietumeiropā.

No lingvistiskā viedokļa maķedoniešu valoda veido dialektu kontinuumu ar bulgāru valodu, īpaši tās rietumu dialektiem, tomēr atšķiras ar savu standartizēto ortogrāfiju, leksiku un gramatiku.

Lai pierakstītu maķedoniešu valodu, tiek izmantota kirilica. Maķedoniešu alfabētā ir 31 burts.

Kirilica
IPA
А а
/a/
Б б
/b/
В в
/v/
Г г
/ɡ/
Д д
/d/
Ѓ ѓ
/ɟ/
Е е
/ɛ/
Ж ж
/ʒ/
З з
/z/
Ѕ ѕ
/dz/
И и
/i/
Kirilica
IPA
Ј ј
/j/
К к
/k/
Л л
/ɫ, l/[1]
Љ љ
/l/[1]
М м
/m/
Н н
/n/
Њ њ
/ɲ/
О о
/ɔ/
П п
/p/
Р р
/r/
С с
/s/
Kirilica
IPA
Т т
/t/
Ќ ќ
/c/
У у
/u/
Ф ф
/f/
Х х
/x/
Ц ц
/ts/
Ч ч
/tʃ/
Џ џ
/dʒ/
Ш ш
/ʃ/
  1. 1,0 1,1 Л ir /l/ pirms priekšējās rindas patskaņiem (/i/, /ɛ/ un /a/) un /ɫ/ pirms pakaļējās rindas patskaņiem (/u/ un /ɔ/). Љ ir /l/ pirms pakaļējās rindas patskaņiem.

Ārējās saites

labot šo sadaļu