Tautas skaitīšana

Tautas skaitīšana jeb tautskaite ir process, kura mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju skaitu konkrētā teritorijā vai pat valstī. Iedzīvotāju uzskaite ir veikta jau antīkajā pasaulē, bet pirmā dokumentētā tautas skaitīšana ir veikta 9. gadsimtā, kad Vilhelms Iekarotājs pavēlēja izmērīt visas Anglijas zemes, noteikt to vērtību un nozīmi, kā arī uzskaitīt šo zemju īpašniekus.

Anketa no ceturtās tautas skaitīšanas Latvijā 1935. gadā

Mūsdienās iedzīvotāju uzskaites laikā noskaidro ne tikai to, cik ir iedzīvotāji, bet arī ievāc plašāku informāciju, piemēram, vai konkrētais indivīds ir precējies, cik viņam ir bērnu, kādā mājā dzīvo viņa ģimene, kāds ir izglītības līmenis, kur viņš strādā un tā tālāk. Šī papildu informācija ir ļoti nozīmīga un vajadzīga, pieņemot likumus, kas attiecas uz kādu konkrētu dzīves jomu. Piemēram, tā palīdz noskaidrot, cik skolu un skolotāju ir nepieciešams konkrētā reģionā. Šīs informācijas analīze palīdz izlemt, kas būtu jāmaina darbaspēka tirgū, un daudz ko citu.

Pastāv arī dažādi specifiski skaitīšanas veidi, kurus veic citā laikā un kas ir saistīti ar lauksaimniecību, rūpniecību, kalnrūpniecību, uzņēmējdarbību, valdības iestādēm, zemes apūdeņošanu un nosusināšanu.

Tautas skaitīšanas Latvijā

• Kurzemes guberņas pirmo tautas skaitīšanu veica 1863. gadā, bet Vidzemes guberņas pilsētu tautas skaitīšanu 1867. gadā.
• 1881. gadā notika Kurzemes un Vidzemes guberņu tautas skaitīšana.
• 1897. gadā notika Krievijas Impērijas tautas skaitīšana, kas ietvēra arī Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņas.
• 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā notika Latvijas Republikas tautas skaitīšanas.
• 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā notika Latvijas PSR tautas skaitīšanas, kuru dati netika pilnībā publicēti.
• 2000. un 2011. gadā notika Latvijas Republikas tautas skaitīšanas.

Skatīt arī

• 2011. gada Tautas skaitīšana Latvijā