Ohridas ezers

Ohridas ezers (maķedoniešu: Охридско Езеро, albāņu: Liqeni i Ohrit) ir liels ezers uz Ziemeļmaķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos. Ezerā unikāla ekosistēma ar vairāk nekā 200 endēmām sugām. 1979. gadā iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.

Melnās Drinas izteka no ezera

Ohridas ezers
Ohridas ezers
Ohridas (ziemeļrietumos) un Prespas ezeru satelītuzņēmums
Atrodas	Albānija Ziemeļmaķedonija
Koordinātas	41°5′N 20°45′E
Platība	358 km2
Lielākais garums	30,4 km
Vidējais dziļums	155 m
Lielākais dziļums	288 m
Tilpums	55,4 km3
Augstums v.j.l.	693 m
Izteka	Melnā Drina
Sateces baseins	2600 km2
Baseina valstis	Albānija, Ziemeļmaķedonija
Apdz. vietas krastos	Ohrida, Pogradeci, Struga
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Ohridas reģiona dabas un kultūras mantojums
Tips	Jaukta
Kritērijs	i, iii, iv, vii
Iekļauts	1979
Aizsardzības nr.	99
Valsts	Albānija Ziemeļmaķedonija
Ohridas ezers Ohridas ezers Ohridas ezers
Ohridas ezers Vikikrātuvē

Radies pliocēnā pirms aptuveni 5 miljoniem gadu, līdz ar to pieder pie pasaulē vecākajiem ezeriem. Ezera ilgais mūžs izskaidrojams ar to, ka tas ir ļoti dziļš un tajā ietekošās upes nes maz nogulumu (lielākā daļa pasaules ezeru salīdzinoši neilgā laikā tiek piepildīti ar nogulumiem un izzūd). Ezera gultni veido kaļķakmens. Ap 50% no ezera pieteces dod zemūdens un virsūdens avoti tā gultnes austrumu daļā — šāda pietece tik lielam ezeram ir unikāla. Ap 20% ezera ūdens nāk no netālā Prespas ezera, kas atrodas 150 metrus augstāk. Ezera ziemeļos iztek Melnā Drina un aiztek uz Adrijas jūru. Ūdens apmaiņas periods ir ap 70 gadiem. Ezera austrumu krastā atrodas Galičicas nacionālais parks.

Vēju darbības un Zemes griešanās rezultātā ezera ūdens virzās pa ezeru pret pulksteņa rādītāja virzienu. Ezera ūdens dziļākie slāņi ir sāļāki, nekā virsūdens, tomēr ūdens apmaiņa notiek visā ezera dziļumā. Ezera ūdens ir neparasti dzidrs, Seki disks tajā redzams līdz 22 metru dziļumam. Ezera apkaime ir ļoti ainaviska.

Fauna un flora

Ilgstošā ezera baseina izolācija no citiem ūdensbaseiniem nosaka to, ka ezerā dzīvojošām sugām raksturīga augsta endēmisma pakāpe. Ezerā ir šādi endēmi:^{[nepieciešama atsauce]}

• 20 sugu fitoplanktons,
• 2 sugu augi,
• 5 sugu zooplanktons,
• 10 sugu zivis no 17 vispār ezerā atrodamajām (piemēram Ohridas forele).

Ezerā sastopamas vēl 176 citas endēmas dzīvnieku sugas, galvenokārt vēžveidīgie un gliemji (80% ir endēmi), sūkļi, planārijas.

Atšķirībā no līdzīgiem ezeriem citur pasaulē, Ohridas ezerā nav ievazātas bīstamas invazīvās sugas. To var skaidrot ar to, ka ezera unikālās, endēmās sugas ir spējušas izveidot stabilu, noturīgu ekosistēmu, kuru citu sugu ienākšana nespēj īpaši ietekmēt. Cits skaidrojums — ievazātajām sugām ir svešas tādas ezera īpašības, kā zemais barības vielu daudzums ezerā, liela caurspīdība, augsts skābekļa saturs, un tās nespēj šādā ezerā labi justies.

Ezera piekrastes niedrāji un mitrāji ir putniem nozīmīga vieta.

Saimniecība un vides problēmas

Ezera krastos atrodas trīs pilsētas — Ohrida, Struga (abas Ziemeļmaķedonijā) un Pogradeci (Albānijā), kā arī vairāki zvejnieku ciemi. Ezera krastos dzīvo ap 131 000 cilvēku — šis skaitlis pēdējo 50 gadu laikā ir pieaudzis aptuveni par 100 000. Mūsdienās apkaimes iedzīvotāju galvenā nodarbe ir tūrisma apkalpošana.

Strauji pieaugušais iedzīvotāju skaits un pēdējā laikā atkal uzplaukstošais tūrisms rada draudus unikālajai ezera ekosistēmai. Galvenie draudi ir dabisko krasta ekosistēmu izmaiņa apbūves rezultātā un pārzvejošana (gk. maluzvejniecības dēļ). Pēdējos divus^{[nepieciešama atsauce]} gadus zveja ir pilnībā aizliegta, lai kaut daļēji atgūtu kontroli pār ezerā notiekošo. Pieaug arī ezera piesārņojums ar barības vielām no neattīrītiem un nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem. Ir sastādīts plāns piesārņojuma kontrolei un sagaidāms, ka tuvākajos gados piesārņojuma daudzums ievērojami samazināsies.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ohridas ezers.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)