Roberts Plūme
- Šis raksts ir par 1897. gadā dzimušo sportistu. Par 2000. gadā dzimušo kamaniņu braucēju skatīt rakstu Roberts Plūme (kamaniņu braucējs).
Roberts Plūme (1897. gada 16. maijs (pēc vecā stila — 4. maijā)[2] — 1956. gada 25. augusts) bija latviešu sportists, aktīvs sporta administrators.
| ||
| Personas dati | ||
|---|---|---|
| Dzimis | 1897. gada 16. maijā Jaunjelgava, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija)
| |
| Miris | 1956. gada 25. augustā (59 gadu vecumā)[1] Toronto, Kanāda
| |
| Tautība | Latvietis | |
| Profesionālā informācija | ||
| Pārstāvētā valsts | Latvija
| |
| Sporta veids | ||
| Olimpisko spēļu informācija | ||
| Dalības reizes | 3 (Vasara: 1924, 1928; Ziema: 1924) | |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1897. gadā Jaunjelgavā Jāņa Plūmes un Cezarines Karolines Elizabetes, dzimušas Lemanes, ģimenē.[2] Kopš 1912. gada nodarbojās ar sportu, startējot sporta biedrības "Marss" sastāvā. 1914. gada Krievijas II olimpiādē Marsa komanda (Beitlers, Trautmanis, Plūme un Polis) ieguva pirmo vietu.[3] Šajā laikā nodarbojās arī ar slēpošanu un desmitcīņu. 1915. gadā kļuva par Viskrievijas čempionu riteņbraukšanā.
Pirmā Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur 1917. gadā absolvēja ģimnāziju Jaroslavļā ar atzinību par sekmēm.[3] 1921. gadā Plūme atgriezās Latvijā[4] un no 1922. līdz 1925. gadam bija Latvijas meistars riteņbraukšanā. Plūme bija spēcīgs sprinta distancēs un trekā, piedalījies arī daudzās starptautiskās sacensībās Rietumeiropā. Šajā laika posmā bija arī Latvijas meistars slēpošanā, boksā un pieccīņā. 1924. gadā pārstāvēja Latviju ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī kā slēpotājs. 50 kilometru slēpojumā, pārvarot pusi distances putenī, Roberts Plūme izstājās. 1924. un 1928. gadā kā riteņbraucējs piedalījās Olimpiskajās spēlēs Parīzē un Amsterdamā. Viņš ir vienīgais Latvijas sportists, kas piedalījies gan Vasaras, gan ziemas olimpiskajās spēlēs.[5]
Bija studentu korporācijas Fraternitas Lettica biedrs, vadīja Baltijas studentu apvienību un Starptautisko studentu konfederāciju. 1933. gadā ar maģistra grādu beidza tieslietu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, strādāja par notāru Smiltenē, Rīgā un Liepājā. Sākot ar 1936. gadu, ar Kārļa Ulmaņa atbalstu aktīvi organizēja Vienības velobraucienu.[6]
Līdzās aktīvai sportošanai Plūme nodarbojās ar sporta organizēšanu. Dibināja un ilgus gadus vadīja plaši pazīstamo studentu sporta biedrību Universitātes sports, arī Latvijas basketbola savienību (1925—1935), Ziemas sporta savienību un Riteņbraukšanas savienību. No 1933. līdz 1936. gadam vadīja Latvijas Olimpisko komiteju, bet vācu okupācijas laikā (1941 – 1944) bija Latvijas sporta vadītājs.
Otrā pasaules kara laikā devās trimdā uz Austriju, vēlāk uz Kanādu, kur bija aktīvs latviešu sabiedrībā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Latvija. - 1956.g. 8.septembris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 24. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Jaunjelgavas ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1897.g. - Nr.41
- ↑ 3,0 3,1 Stadions, Nr.36 (25.05.1933) Plūme Roberts Plūme Roberts Plūme|issueType:P Arhivēts 2020. gada 28. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Cilvēks, kurš paspēja visu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. februārī. Skatīts: 2012. gada 7. novembrī.
- ↑ Staģis, Andris (2012. gada 15. maijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 19 (845): 39. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ «Riteņbraukšanas sports Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 27. jūlijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- Cycling Archives profils (angliski)
| Sporta amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Fricis Ķergalvis |
Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs 1925—1935 |
Pēctecis: Alfrēds Ivanovskis |
| Priekštecis: Jānis Dikmanis |
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents 1933—1934 |
Pēctecis: Marģers Skujenieks |