Berne
- Šis raksts ir par pilsētu. Par kantonu skatīt rakstu Bernes kantons.
Berne (vācu: Bern, izrunā: [ˈbɛrn]; franču: Berne, izrunā: [bɛʁn]) ir Šveices federālā pilsēta (de facto Šveices galvaspilsēta) un Bernes kantona administratīvais centrs. Tā atrodas Šveices rietumdaļā (valsts vācvalodīgajā daļā) pie Āres upes. Berne ir ceturtā lielākā Šveices pilsēta pēc iedzīvotāju skaita aiz Bāzeles, Cīrihes un Ženēvas. Lielākā daļa Bernes iedzīvotāju runā vāciski (tās vietējā dialektā), lai gan Bernes kantonā daļa cilvēku runā franciski. Pilsētas mērs ir Alec von Graffenried. Bernē atrodas universitāte, kurā mācās aptuveni 13 000 studentu. Berne ir Starptautiskās pasta savienības (Union Postale Universelle — UPU) galvenās mītnes vieta.
| Berne | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Bern | ||
 Skats no putna lidojuma uz Bernes vecpilsētu | ||
| ||
  Berne | ||
| Koordinātas: 46°57′N 7°27′E / 46.950°N 7.450°EKoordinātas: 46°57′N 7°27′E / 46.950°N 7.450°E | ||
| Valsts |
 Šveice | |
| Kantons | Bernes kantons | |
| Apriņķis | Berne | |
| Dibināta | 1191. gadā | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 51,62 km2 | |
| Augstums | 542 m | |
| Iedzīvotāji (2018)[1] | ||
| • kopā | 133 883 | |
| • blīvums | 2 594,3/km² | |
| Pasta indekss | 3000–3030 | |
| Mājaslapa |
www | |
 Berne Vikikrātuvē | ||
Vēsture Labot
Pilsētu 1191. gadā dibināja Cēringenes hercogs Bertolds V, pēc leģendas šeit nomedīdams lāci un nosaukdams pilsētu tā vārdā (Bär vāciski ir lācis). 1218. gadā Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II piešķīra Bernei Impērijas brīvpilsētas tiesības.
1353. gadā tā iestājās Šveices konfederācijā un kļuva par vienu no konfederācijas ietekmīgākajām sastāvdaļām. 1415. gadā Berne ieņēma Ārgavu, 1536. gadā — Vo.
1798. gadā to ieņēma franču karaspēks. 1831. gadā Berne kļuva par Bernes kantona centru, bet 1848. gadā — par Šveices konfederācijas galvaspilsētu.
No Bernes nāk slavenais mākslinieks Pauls Klē. Alberts Einšteins savu relativitātes teoriju izdomāja tieši atrodoties Bernē.
Bernē apskatāmie objekti ir:
- Zytglogge — pulkstenis ar kustīgām figūrām,
- Munstera katedrāle, celta 15. gadsimtā,
- Bundeshaus, parlamenta ēka.
Cilvēki Labot
Bernē vai tās apkārtnē dzimuši:
- Albrehts fon Hallers (Albrecht von Haller, 1708-1777) — anatoms
- Luka Henni (Luca Hänni, 1994–) – dziedātājs
- Ferdinands Hodlers (Ferdinand Hodler, 1853-1918) — mākslinieks
- Romans Josi (Roman Josi, 1990–) – hokejists
- Pauls Klē (Paul Klee, 1879-1940) — mākslinieks
- Emīls Teodors Kohers (Emil Theodor Kocher, 1841-1917) — ārsts
- Simons Mozers (Simon Moser, 1989–) – hokejists
- Mirjama Ota (Mirjam Ott, 1972-) — kērlingiste
- Karls Šenks (Karl Schenk, 1823-1895) — politiķis
- Judīte Vīdere (Judith Wyder, 1988–) – orientieriste
- Žulians Volkers (Julian Walker, 1986–) – hokejists
Sports Labot
Bernē notika 1954. gada FIFA Pasaules kausa finālspēle, kurā Rietumvācijas izlase ar 3—2 pieveica Ungārijas izlasi. Spēcīgākais futbola klubs, kas bāzējas Bernē, ir BSC Young Boys.
Bernē bāzēta Šveices hokeja līgas vienība SC Bern, kura savas mājas spēles aizvada PostFinance Arena un kura kopš tās dibināšanas 1931. gadā izcīnījusi 12 Šveices čempiones titulus. Jau desmit gadus komandas mājas spēles ir apmeklētākās visā Eiropā.[2]
PostFinance Arena bija viena no 2009. gada Pasaules čempionāta mājvietām.
Atsauces Labot
- ↑ https://www.pxweb.bfs.admin.ch/pxweb/de/; izdevējs: Q285453; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2020.
- ↑ «Attendance (Europe)». www.hockeyarenas.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-06-17. (angliski)
Ārējās saites Labot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berne.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Bernes pilsēta
 | Šis ar Šveici saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |