Vikipēdija

Kuldīgas apriņķis

Kuldīgas apriņķis (vācu: Kreis Goldingen, krievu: Гольдингенский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Kuldīgas apriņķis
(1819—1949)
Kuldīgas apriņķis 1940. gadā Kuldīgas apriņķis 1940. gadā
Kuldīgas apriņķa ģerbonis (1938)
Ģerbonis
Centrs: Kuldīga
Kopējā platība: 3137,6 km2
Iedzīvotāji (1897): 66 335
Blīvums (1897): 17.8 iedz./km2
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Kuldīgas apriņķis Vikikrātuvē
Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Kurzemes guberņas sastāvā

labot šo sadaļu

Kuldīgas apriņķi izveidoja 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Kuldīgas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Goldingen, Гольдингенское гауптманство) par apriņķi.[1]

Līdz 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanai apriņķī bija divi draudžu novadi:[2]

1912. gadā Kuldīgas apriņķī bija 23 pagasti un 1 pilsēta:[3]

Pagasti


Pilsēta

  •  
    Kuldīgas apriņķa ziemeļu daļa (Kuldīgas apkārtne) (1913—1915)
  •  
    Kuldīgas apriņķa rietumi (Turlavas apkārtne) (1915)
  •  
    Kuldīgas apriņķa dienvidu daļa (Skrundas, Saldus un Ezeres apkārtne) (1913)

Latvijas Republikas sastāvā

labot šo sadaļu
 
Kuldīgas apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

1920. gadā Satiķu pagasts pievienots Gaiķu pagastam.[4]

1921. gadā no Ezeres pagasta nodala un izveido Pampāļu pagastu un Reņģu pagastu.[5]

1924. gadā no Talsu apriņķa Kuldīgas apriņķim pievieno Kabiles pagastu, bet Reņģu pagastu pievieno Jelgavas apriņķim.[6] 1926. gadā Ezeres pagastu pievieno Liepājas apriņķim.[7]

1926. gadā Lielrendas pagasts pievienots Rendas pagastam.[8]

1928. gadā Griķu pagasts apvienots ar Kuldīgas pagastu.[9]

1930. gadā Brocēnu un Cieceres pagasti apvienojās vienā pašvaldībā zem nosaukuma Brocēnu pagasts, bet jau 1931. gadā jaunais pagasts pārdēvēts par Cieceres pagastu.[10]

Kuldīgas apriņķis līdz 1925. gadam bija 3306,8 km2, bet pēc apriņku robežu maiņas 3137,6 km2 liels (1937. gadā). Tas robežojās ar Ventspils apriņķi, Liepājas apriņķi, Aizputes apriņķi, Jelgavas apriņķi, Talsu apriņķi un Tukuma apriņķi.

Kuldīgas apriņķī bija 2 pilsētas un 9 ciemi, no kuriem 7 bija brīvciemi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Kuldīga, Saldus, Skrunda, Renda un Kabile.

Teritoriālais iedalījums

labot šo sadaļu
 
Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[11]

1940. gada sākumā Kuldīgas apriņķis iedalījās 2 pilsētās un 20 pagastos:[12]

Pilsētas

Pagasti


Latvijas PSR sastāvā

labot šo sadaļu

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Kuldīgas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Auces, Kuldīgas, Saldus un Skrundas rajonos.[13]

Skatīt arī

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  2. ↑ Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
  3. ↑ Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  4. ↑ «Kuldīgas apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 14. martā.
  5. ↑ Valdības Vēstnesis — 1921.gada 22.oktobris
  6. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
  7. ↑ Likums par dažu apriņķu robežu grozīšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1926.gada 21.decembris
  8. ↑ Pagastu robežu grozīšana Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvis — 1926.gada 27.marts
  9. ↑ Rīkojums pagastu robežu noapaļošanas lietās Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1928.gada 3.janvāris
  10. ↑ Pagasta pārdēvēšana Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Kareivis — 1931.gada 8.jūlijs
  11. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  12. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  13. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuldīgas_apriņķis&oldid=3632610"