Atvērt galveno izvēlni

Kuldīgas apriņķis

Kuldīgas apriņķis (vācu: Kreis Goldingen, krievu: Гольдингенский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Kuldīgas apriņķis
(1819—1949)
Kuldīgas apriņķis 1940. gadā Kuldīgas apriņķis 1940. gadā
Kuldīgas apriņķa ģerbonis (1938)
Ģerbonis
Centrs: Kuldīga
Platība (1935): 3137,6 km2
Iedzīvotāji (1935): 55808
Blīvums: 17.8 iedz./km2
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Kuldīgas apriņķis Vikikrātuvē
Kuldīgas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Kuldīgas apriņķa (līdz 1819. gadam Kuldīgas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Kurzemes guberņas sastāvāLabot

Kuldīgas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvajā reformā, pārdēvējot Kuldīgas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Goldingen, Гольдингенское гауптманство) par apriņķi.[1]

1912. gadā Kuldīgas apriņķī bija 23 pagasti un 1 pilsēta:[2]

Pagasti

  • Brocenu (Brotzen)
  • Cieceres (Zezern)
  • Ezeres (Essern)
  • Gaiķu (Gaiken)
  • Griķu (Grücken)
  • Ivandes (Iwanden)
  • Kuldīgas (Goldingen)
  • Kurmales (Kurmahlen)
  • Kursišu (Kursiten)
  • Liel-Rendas (Groß-Rönnen)
  • Lutriņu (Luttringen)
  • Padures (Paddern)


  • Planices (Planetzen)
  • Raņķu (Ranken)
  • Rendas (Rönnen)
  • Saldus (Frauenburg)
  • Satiķu (Satticken)
  • Sātiņu (Sahtingen)
  • Skrundas (Schrunden)
  • Snēpeles (Schnepeln)
  • Turlavas (Turlau)
  • Vārmes (Wormen)
  • Zvārdes (Schwarden)

Pilsēta

  • Kuldīga (Goldingen)

Latvijas Republikas sastāvāLabot

1920. gadā Satiķu pagasts pievienots Gaiķu pagastam.[3]

1921. gadā no Ezeres pagasta nodala un izveido Pampāļu pagastu un Reņģu pagastu.[4]

1924. gadā no Talsu apriņķa Kuldīgas apriņķim pievieno Kabiles pagastu, bet Reņģu pagastu pievieno Jelgavas apriņķim.[5] 1926. gadā Ezeres pagastu pievieno Liepājas apriņķim.[6]

1926. gadā Lielrendas pagasts pievienots Rendas pagastam.[7]

1928. gadā Griķu pagasts apvienots ar Kuldīgas pagastu.[8]

1930. gadā Brocēnu un Cieceres pagasti apvienojās vienā pašvaldībā zem nosaukuma Brocēnu pagasts, bet jau 1931. gadā jaunais pagasts pārdēvēts par Cieceres pagastu.[9]

Kuldīgas apriņķis līdz 1925. gadam bija 3306,8 km2, bet pēc apriņku robežu maiņas 3137,6 km2 liels (1937. gadā). Tas robežojās ar Ventspils apriņķi, Liepājas apriņķi, Aizputes apriņķi, Jelgavas apriņķi, Talsu apriņķi un Tukuma apriņķi.

Kuldīgas apriņķī bija 2 pilsētas un 9 ciemi, no kuriem 7 bija brīvciemi. Lielākās apdzīvotas vietas bija Kuldīga, Saldus, Skrunda, Renda un Kabile.

Teritoriālais iedalījumsLabot

 
Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[10]

1940. gada sākumā Kuldīgas apriņķis iedalījās 2 pilsētās un 20 pagastos:[11]

Pilsētas

Pagasti


Latvijas PSR sastāvāLabot

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Kuldīgas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Auces, Kuldīgas, Saldus un Skrundas rajonos.[12]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  2. Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  3. Kuldīgas apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.
  4. Valdības Vēstnesis — 1921.gada 22.oktobris
  5. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924.gada 26.jūnijs
  6. Likums par dažu apriņķu robežu grozīšanu Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1926.gada 21.decembris
  7. Pagastu robežu grozīšana Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvis — 1926.gada 27.marts
  8. Rīkojums pagastu robežu noapaļošanas lietās Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1928.gada 3.janvāris
  9. Pagasta pārdēvēšana Archived 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Kareivis — 1931.gada 8.jūlijs
  10. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  11. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  12. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saitesLabot