Atvērt galveno izvēlni

Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi

Wikimedia projekta saraksts
Padures muižas kungu māja 20. gs. sākumā.

Kuldīgas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Kuldīgas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Muižas pastāvēja līdz 1920. gada agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas un bijušajiem īpašniekiem reizumis tika atstāti vienīgi muižu centri. Pēc reformas Kuldīgas apriņķa robežās bija 2 lieli muižas centri (ar platību 150—300 ha) Lielezerē un Pelčos, kā arī 10 mazie muižas centri (ar platību 50—100 ha) Jaunā muižā, Saldus Kalnamuižā, Lielīvandē, Lielrendā, Lutriņos, Padurē, Reņģē, Snēpelē, Vārmē un Veģu muižā.[1]

Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. gada likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Bijušās muižas Kuldīgas apriņķa teritorijāLabot

Bijušās mežmuižas un pusmuižas Kuldīgas apriņķa teritorijāLabot

MācītājmuižasLabot

 
Kurzemes guberņas karte (1820) ar vietvārdiem vācu un krievu valodā

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 28 051.—28 097. sleja.

Ārējās saitesLabot

Seni muižu attēliLabot