Kuldīgas draudzes novads

Kuldīgas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Goldingen) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Kuldīgas pilskunga iecirknī, vēlāk Kuldīgas apriņķī.[1]

Kuldīgas draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859).
Kuldīgas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Mūsdienās Kuldīgas draudzes novada teritorija iekļauta Kuldīgas novadā.

Kuldīgas draudzes novada mācītājmuižas (pastorāti) (1841)

labot šo sadaļu

Muižas Kuldīgas draudzes novadā (1841)

labot šo sadaļu

Atsauce:[1]

Kroņa muižas

labot šo sadaļu
  • Kalna muiža (Amt-Goldingen) ar trīs pusmuižām — Veldzes (Weldsen), Zvērudārza (Thiergarten) un Skrundenieku (Schrundeneek) pusmuižām,
  • Griķu muiža (Gricken) ar Ķikuru (Kikkurn) pusmuižu,
  • Dūres muiža (Duhren),
  • Prinču muiža (Erbprinzenhof),
  • Vāgas muiža (Wagenhof),
  • Tigas muiža (Tigwen) ar Abavas pusmuižu (Abaushof).

Privātās muižas

labot šo sadaļu
  • Virkas muiža (Firckshof),
  • Padures muiža (Paddern),
  • Lielīvandes muiža (Groß-Iwanden) ar Deksnes (Dexten) un Abavas (Abaushof) pusmuižām,
  • Mazīvandes (Klein-Iwanden) un Vēgu (Feegen) muižas,
  • Ķimāles muiža (Kimahlen),
  • Nabes muiža (Nabben),
  • Graudupes muiža (Grauduppen) ar Veco pusmuižu (Padeggen),
  • Laukmuiža (Feldhof),
  • Šarlotes muiža (Charlottenruhe),
  • Manazile (Mon Asyl).

Attēlu galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu