Dienvidrietumāzija
Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins, ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.
Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie pareizrakstības principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, izlabojot pareizrakstības kļūdas. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Vēsture
labot šo sadaļuPasaules senākās civilizācijas ir attīstījušās tieši Dienvidrietumāzijā. Kādreiz šajā reģionā pastāvējušas lielas un spēcīgas valstis — Izraēlas un Jūdas valstis, Asīriešu impērija, Babiloniešu impērija, Ahemenīdu impērija, Seleikīdu impērija, Sasanīdu impērija, Bizantijas impērija, Sefevīdu impērija, Osmaņu impērija un citas.
Dienvidrietumāzija ir dzimtene islāmam, jūdaismam un citām monoteiskām reliģijām.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuDienvidrietumāzija atrodas uz dienvidiem no Austrumeiropas. Reģionu ieskauj 7 lielas jūras: Egejas jūra, Melnā jūra, Kaspijas jūra, Persijas līcis, Arābijas jūra, Sarkanā jūra un Vidusjūra. No ziemeļu puses reģions ir norobežots no Eiropas ar Kaukāza kalniem, no dienvidrietumiem tas ir norobežots no Āfrikas ar Suecas zemes šaurumu, bet austrumos reģions robežojas ar Centrālāziju un Dienvidāziju. Daštekavirs un Daštelūts Irānas austrumos norobežo reģionu no pārējās Āzijas.
Klimats
labot šo sadaļuDienvidrietumāzija atrodas sausajā un pussausajā tuksneša zonā, kas bieži cieš no sausuma, bet satur arī plašus mežus un auglīgas ielejas. Daudzviet šajā reģionā pastāv ūdens trūkums, te aizvien vairāk pieaug pieprasījums pēc tīra ūdens.
Demogrāfija
labot šo sadaļuReģiona iedzīvotāju skaits pārsniedz 300 miljonus. Visvairāk apdzīvotās reģiona valstis ir Turcija un Irāna, katrā ap 75 miljoniem iedzīvotāju. Reģiona galvenā valoda ir arābu valoda, kas ir oficiālā valoda reģiona 14 valstīs. Galvenā ticība — islāms, pastāv arī ievērojamas kristiešu un ebreju kopienas. Lielākās etniskās grupas ir arābi, persieši, turki, kurdi un izraēlieši/ebreji.
Saimniecība
labot šo sadaļuDienvidrietumāzijas saimniecība ir daudzveidīga, reģionā novērojama saimnieciskā izaugsme. Šajā reģionā lielākā tautsaimniecība ir Turcija, tai seko Saūda Arābija un Irāna. Reģionālajā saimniecībā nozīmīga rūpnieciskā nozare ir naftas ieguve, jo šajā reģionā atrodas vairāk nekā puse no pasaules naftas rezervēm un aptuveni 40 procenti no pasaules dabas gāzes rezervēm.
Valstis
labot šo sadaļuŠajā reģionā atrodas 20 valstis vai to daļas.
Valsts | Platība(km²) | Iedz. sk. (2012) | Iedz.bl. (2012) (iedz.sk./km²) | Galvaspilsēta | IKP kopā (2011) (miljardi USD) | IKP uz 1 iedz.(2011) (USD) | Valūta | Valsts forma | Oficiālā valoda |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Apvienotie Arābu Emirāti | 82 880 | 8 264 070 | 100 | Abū Dabī | 258,825 | 48 158 | dirhems | Federāla konstitucionālā monarhija | arābu |
Armēnija | 29 800 | 3 260 600 | 112 | Erevāna | 9,39 | 3032 | drams | Prezidentāla republika | armēņu |
Azerbaidžāna | 86 600 | 9 165 000 | 105,8 | Baku | 93,055 | 10 201 | manats | Prezidentāla republika | Azerbaidžānu |
Bahreina | 665 | 1 214 705 | 1626,6 | Manāma | 31,101 | 27 556 | dinārs | Konstitucionālā monarhija | arābu |
Ēģipte | 61 000 | 83 517 652 | 76,3 | Kaira | 533,739 | 6594 | mārciņa | Prezidentāla republika | arābu |
Gruzija | 69 700 | 4 469 200 | 68,1 | Tbilisi | 24,541 | 5491 | lari | Pusprezidentāla republika | gruzīnu |
Irāna | 1 648 195 | 75 149 669 | 48 | Teherāna | 990,219 | 13 053 | riāls | Islāma republika | persiešu |
Irāka | 438 317 | 31 129 225 | 71 | Bagdāde | 143,676 | 4272 | dinārs | Parlamentāra republika | arābu,kurdu |
Izraēla | 20 770 | 7 968 300 | 359 | Jeruzaleme | 236,994 | 31 467 | šekelis | Parlamentāra republika | ivrits,arābu |
Jordānija | 92 300 | 6 508 271 | 68,4 | Ammāna | 29,233 | 4674 | dinārs | Konstitucionālā monarhija | arābu |
Jemena | 527 970 | 25 130 000 | 44,7 | Sana | 57,966 | 2306 | riāls | Prezidentāla republika | arābu |
Katara | 11 437 | 1 757 540 | 154 | Doha | 173,847 | 98 329 | riāls | Absolūta monarhija | arābu |
Kipra | 9 250 | 1 099 341 | 117 | Nikosija | 23,728 | 29 074 | eiro | Prezidentāla republika | turku, grieķu |
Kuveita | 17 820 | 2 818 042 | 200,2 | Kuveita | 185,5 | 65 826 | dinārs | Konstitucionālā monarhija | arābu |
Libāna | 10 452 | 4 125 247 | 373 | Beirūta | 39,039 | 9862 | mārciņa | Parlamentāra republika | arābu |
Omāna | 212 460 | 3 027 959 | 8,7 | Maskata | 71,888 | 23 315 | riāls | Absolūta monarhija | arābu |
Palestīna | 6220 | 4 260 636 | 667 | Jeruzaleme | 6,6 | 1600 | dinārs, šekelis | Parlamentāra republika | arābu |
Saūda Arābija | 1 960 582 | 28 376 355 | 13,2 | Rijāda | 976,223 | 35 974 | riāls | Absolūta monarhija | arābu |
Sīrija | 185 180 | 22 530 746 | 118,3 | Damaska | 59,957 | 2802 | Sīrijas mārciņa | Prezidentāla republika | arābu |
Turcija | 783 562 | 74 724 269 | 97 | Ankara | 774,336 | 10 362 | lira | Parlamentāra republika | turku |
Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |