Absolūtā monarhija
Monarhijas paveids, kad monarham ir neierobežota vara
(Pāradresēts no Absolūta monarhija)
Absolūtā monarhija ir monarhijas paveids, kad monarham (karalim, valdniekam, ķēniņam) ir neierobežota vara (politiskā, reliģiskā un saimnieciskā ziņā) un kad monarhs vienpersoniski gan valda, gan pieņem lēmumus. Valsts sasniedz visaugstāko centralizācijas pakāpi. No formāli juridiskā viedokļa raugoties, absolūtajā monarhijā valsts vadītājs (monarhs) koncentrē visu likumdošanas un izpildvaras varu savas rokās, patstāvīgi nosaka nodokļus un pārvalda valsts finanses.
Absolūtā monarhija Eiropā lielākoties bija no 16. līdz 18. gadsimtam. Šī valsts forma savu kulmināciju sasniedza Francijas karaļa Luija XIV laikā, kurš sistemātiski īstenoja savu slaveno kursu L'Etat c'est moi ("valsts esmu es").
Skatīt arī
labot šo sadaļu | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |