Atvērt galveno izvēlni

Kurdi

etniskā grupa Tuvajos Austrumos, indoirāņu tauta

Kurdi (kurdu: کورد, Kurd) ir irāņu tauta, kura galvenokārt apdzīvo kalnaino un vēsturisko Kurdistānu, kas atrodas vairākās valstīs (Turcijas dienvidaustrumos, Irānas ziemeļrietumos, Irākas ziemeļos un Sīrijas ziemeļaustrumos). Nozīmīgas kurdu diasporas dzīvo arī citās valstīs, piemēram, Vācijā. Tiek lēsts, ka kopējais kurdu skaits ir no 35 līdz 40 miljoniem. No 11,4 līdz 14 miljoniem kurdu dzīvo Turcijā. Irānā dzīvo no 6,5 līdz 7 miljoniem kurdu, bet Irākā — no 6 līdz 6,5 miljoniem. Ceturtā lielākā valsts pēc kurdu skaita ir Sīrija. Tur dzīvo aptuveni 2 miljoni. Kurdi ir viena no lielākajām tautām, kurai nav savas pašnoteikšanās un neatkarīgas valsts. Kurdi ir etniski radniecīgi persiešiem un puštuniem.

Kurdi
Kurdu sauleKurdu saule
Visi iedzīvotāji
no 30 līdz 45 miljoniem
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
  • Karogs: Turcija Turcija (no 14,3 līdz 20 miljoniem)
  • Karogs: Irāna Irāna (no 8,2 līdz 12 miljoniem)
  • Karogs: Irāka Irāka (no 5,6 līdz 8,5 miljoniem)
  • Karogs: Sīrija Sīrija (no 2,0 līdz 3,6 miljoniem)
  • Karogs: Vācija Vācija (no 1,2 līdz 1,5 miljoniem)
Valodas
kurdu valoda
Reliģijas
galvenokārt islāms
Radnieciskas etniskas grupas
persieši, puštuni

ĢeogrāfijaLabot

 
Kurdu apdzīvotās teritorijas Tuvajos Austrumos iekrāsotas oranžā krāsā

Kurdi vēsturiski un politiski ir viena no nozīmīgākajām tautām Tuvajos Austrumos. Tuvajos Austrumos pēc cilvēku skaita tā ir ceturtā lielākā etniskā grupa aiz arābiem, turkiem un persiešiem.

Cīņa par autonomijuLabot

Kurdu nacionālisms radās vairāku apstākļu un faktoru ietekmē, piemēram, Apvienotā Karaliste reģionā ieviesa privātīpašuma jēdzienu, Kurdistānas sadalīšana starp vairākām valstīm, Amerikas Savienoto Valstu un Padomju Savienības interešu ietekme Persijas līča reģionā. Šie un citi faktori veicināja nacionālisma kustības izveidi, it īpaši kurdu intelektuāļu vidū, kas dažādās pilsētās izveidoja kurdu klubus.

1897. gadā tika izdots pirmais kurdu laikraksts, kas ar pārtraukumiem tika izdots līdz 1902. gadam. Pēc Turcijas valsts apvērsuma 1908. gadā radās pirmās kurdu literārās un kultūras biedrības. 1908. gada rudenī tika izveidota pirmā kurdu kultūras biedrība “Kurdistānas atgūšana un attīstība” (Taali we Terakii Kurdistan).[1] 1912. gadā oficiāli tika apstiprināta pirmā kurdu politiskā apvienība “Kurdu cerība” (Kivija Kurd).[1] Pēc Pirmā pasaules kara, kad kurdi tika deportēti un slepkavoti, viņu politiskā aktivitāte apsīka. Pēc tam nāca jaunas politiskas organizācijas, it īpaši “Kurdistānas atgūšanas biedrība” (Kurdistan Taali Djemijeti), kas atsāka cīņu par neatkarību.[1] Tika uzsākta kurdu rakstības standartizēšana un valodas modernizācijas kampaņa.

1920. gada Sevras līgums paredzēja Kurdistānai piešķirt autonomiju, bet tas netika ratificēts; 1923. gada Lozannas līgumā, kas aizstāja Sevras līgumu, nebija minēta ne Kurdistāna, ne arī kurdi. Tiek uzskatīts, ka tādējādi tika zaudēta kurdiem iespēja izveidot savu valsti.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Entonijs D. Smits. Nacionālā identitāte. Rīga : AGB, 1997. ISBN 9984-9169-6-0.

Ārējās saitesLabot