Sasanīdu impērija

valsts Rietumāzijā no 224. līdz 651. gadam

Sasanīdu impērija (persiešu: ساسانیان, Sâsâniân) bija otrā lielā persiešu impērija, kas no 3. līdz 7. gadsimtam pastāvēja mūsdienu Irānas, Irākas, Afganistānas un apkārtējo valstu teritorijās. Sasanīdu impērija vairāku gadsimtu garumā bija Romas impērijas un Bizantijas sāncense.

Sasanīdu impērija
ساسانیان‎, Sâsâniân

224651

Sasanīdu impērija tās ziedu laikos
Pārvaldes centrs Ktēsifona
Valodas viduspersiešu valoda
Reliģija zoroastrisms (valsts reliģija),
Austrumu baznīca,
jūdaisms,
maniheisms
Valdība absolūtā monarhija
- pirmais valdnieks Ardašīrs I (224—241)
- pēdējais valdnieks Jazdgerds III (632—651)
Iedzīvotāji 19 700 000 (ap 620. gadu)

224. gadā pirmais sasanīdu valdnieks Ardašīrs I sakāva Partas impēriju. 3.—4. gadsimtā sasanīdiem bija regulāri bruņoti konflikti ar Romas impēriju, bet 6. gadsimtā ar tās pēcteci Bizantiju. Sasanīdi iebruka arī Centrālāzijā.

637. gadā arābi izlaupīja impērijas galvaspilsētu Ktēsifonu.[1] Pilnībā Sasanīdu impērija beidza eksistēt 651. gadā, kad nomira tās pēdējais valdnieks Jazdgerds III un izveidojās arābu Rāšidunu kalifāts.

  1. Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts, 100. lpp.; Leons Taivans ISBN 978-9984-46-309-4.

Ārējās saites

labot šo sadaļu