Nikosija
Nikosija jeb Lefkosija (grieķu: Λευκωσία), arī Lefkoša (turku: Lefkoşa), ir Kipras galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas Kipras salas centrālajā daļā. Nikosija ir vienīgā valsts galvaspilsēta pasaulē, kas sadalīta divās daļās — dienvidu daļa ir Kipras Republikas kontrolē, savukārt ziemeļu daļa atrodas starptautiski neatzītās Ziemeļkipras Turku Republikas pārvaldē. Šīs daļas atdala ANO kontrolēta buferzona, pazīstama kā “zaļā līnija”.
| Nikosija | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| |||
 | |||
| |||
  Nikosija  Nikosija  Nikosija  Nikosija | |||
| Koordinātas: 35°10′N 33°22′E / 35.167°N 33.367°EKoordinātas: 35°10′N 33°22′E / 35.167°N 33.367°E | |||
| Valsts |
 Kipra | ||
| Eparhija | Nikosijas eparhija | ||
| Platība | |||
| • pilsēta | 51,06 km2 | ||
| Augstums | 220 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • pilsēta | 56 848 | ||
| • blīvums | 2 279,5/km² | ||
| • aglomerācija |
| ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 1010–1107 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Nikosija Vikikrātuvē | |||
2016. gadā pilsētas aglomerācijā dzīvoja aptuveni 330 000 cilvēku (ieskaitot abu daļu iedzīvotājus). Nikosija ir nozīmīgs finanšu un tirdzniecības centrs, kā arī simbols Kipras konfliktam un pastāvīgajiem centieniem rast miermīlīgu risinājumu. Nikosija apvieno vēsturisku mantojumu, mūsdienīgu infrastruktūru un daudzveidīgu kultūras dzīvi, padarot to par vienu no svarīgākajām Vidusjūras reģiona austrumu pilsētām. Pilsētā atrodas zinātnisko pētījumu centrs, 12 bibliotēkas, tautas mākslas muzejs un ikonu muzejs.
Vēsture
labot šo sadaļuNikosija, sākotnēji pazīstama kā Lēdra (sengrieķu: Λήδρα, Lḗdra), tika apdzīvota jau bronzas laikmetā. Tā bija viena no 12 senajām pilsētvalstīm, kas aptuveni 7. gadsimtā p.m.ē. izveidojās Kipras salā. Lēdra bija neliela un maznozīmīga apmetne, taču, laika gaitā attīstoties, tā kļuva par reģionālo centru. Agrīnajos viduslaikos pilsēta ieguva jaunu nozīmi, pateicoties tās stratēģiskajam novietojumam salas centrā, kas to pasargāja no piekrastes uzbrukumiem.
Austrumromas impērijas laikā pilsēta tika pārdēvēta par Lefkosiju un kļuva par bīskapijas centru. 10. gadsimtā Nikosija kļuva par Kipras galvaspilsētu, kad arābu uzbrukumu dēļ administrācija tika pārcelta no piekrastes uz salas centru. Austrumromas periodā pilsēta nostiprinājās kā reliģiskais un politiskais centrs ar vairākiem cietokšņiem un baznīcām.
1570. gadā Nikosiju iekaroja Osmaņu impērija pēc ilgstoša un asiņaina aplenkuma, kura laikā bojā gāja desmitiem tūkstošu pilsētas iedzīvotāju. Osmaņi pārveidoja pilsētas struktūru, ieskaitot baznīcu pārvēršanu mošejās, piemēram, Svētā Sofijas katedrāles pārveidi par Selimijas mošeju. Pilsētā tika ieviests jauns administratīvais un sociālais modelis, kas balstījās uz reliģisko kopienu sadalījumu (musulmaņi un grieķu pareizticīgie).
1878. gadā Kipru pārņēma Britu impērija, un Nikosija kļuva par britu kolonijas administratīvo centru. Šajā laikā pilsētā tika modernizēta infrastruktūra, uzbūvēti jauni ceļi, izglītības iestādes un citas sabiedriskās ēkas. Tomēr britu vara izraisīja arī pretreakciju – pieauga nacionālistiskais noskaņojums gan grieķu, gan turku kopienās, kas noveda pie arvien lielākas politiskās spriedzes.
1960. gadā Kipra ieguva neatkarību, un Nikosija kļuva par jaunās republikas galvaspilsētu. Tomēr etniskā spriedze starp grieķu un turku kopienām strauji saasinājās, izraisot vardarbīgus konfliktus. 1974. gadā Turcija veica militāru iejaukšanos, reaģējot uz Grieķijas atbalstītu apvērsumu, un okupēja salas ziemeļu daļu. Nikosija tika sadalīta divās daļās — dienvidu daļa nonāca Kipras Republikas kontrolē, bet ziemeļu daļa kļuva par Ziemeļkipras Turku Republikas faktisko galvaspilsētu.
Sadalošā zaļā līnija, ko uzrauga ANO miera uzturētāji, joprojām pastāv, simbolizējot neatrisināto Kipras konfliktu. Lai gan 2003. gadā tika atvērti pirmie robežšķērsošanas punkti un notiek centieni pilsētu apvienot, Nikosija joprojām ir sadalīta, atspoguļojot dziļas politiskās un etniskās pretrunas.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuNikosija atrodas Kipras salas centrālajā daļā, Mesaorijas līdzenuma rietumos, Pedieosas upes krastos. Tā ir vistālāk uz dienvidaustrumiem esošā kādas Eiropas Savienības dalībvalsts galvaspilsēta. 2016. gadā pilsētā dzīvoja 116 tūkstoši iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits bija ap 330 tūkstošiem. Kopš Kipras krīzes (1955–1964) Nikosija ir sadalīta divās daļās (tā ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kas pēc Berlīnes mūra krišanas ir tikusi sadalīta). Pilsētas dienvidu rajoni pieder Kiprai, bet ziemeļu rajoni Ziemeļkiprai. Pilsēta ir viena no vissenāk apdzīvotajām vietām pasaulē, tā bijusi nepārtraukti apdzīvota vairāk nekā 4500 gadus.
Klimats
labot šo sadaļuNikosijā ir Vidusjūras klimats. Gaisa vidējā temperatūra janvārī ir ap 10 °C, jūnijā 28 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir 360 mm. Zaļo apstādījumu dēļ pilsēta izskatās kā oāze stepju bezmežu platībās.
Saimniecība
labot šo sadaļuNikosija ir valsts politiskais, saimnieciskais, tirdzniecības un kultūras centrs. 2012. gadā Nikosija tika atzīta par piekto bagātāko pilsētu pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumiem.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?src=https://library.cystat.gov.cy/NEW/POP_CEN_21-PRE_RESULTS-URBRUR_COMP-EN-040823.xlsx&wdOrigin=BROWSELINK.
- ↑ «World's richest cities by purchasing power» (angļu). City Mayors. Skatīts: 2020. gada 5. septembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikosija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)