Ivrits
semītu valoda, kurā galvenokārt runā Izraēlā
Ivrits[3] (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda. Ivrita senā forma senebreju valoda ir jūdaisma liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, sefardi to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni Izraēlas iedzīvotāju[4][5] un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.[1][2]
| Ivrits עִבְרִית 'Ivrit | ||
|---|---|---|
| Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta: | 
| |
| Izruna: | IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas), [ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu), [ʕivˈriθ] (mizrahi), [ˈivʀis] (aškenazi) | |
| Valodu lieto: | Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus | |
| Pratēju skaits: | 9 miljoni[1][2] izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta | |
| Valodu saime: | Afroaziātu Semītu Rietumsemītu Centrālās semītu Ziemeļrietumsemītu Kanaaniešu Ivrits | |
| Rakstība: | ebreju alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Izraēla
| |
| Regulators: | Ebreju valodas akadēmija (ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit) | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | he | |
| ISO 639-2: | heb | |
| ISO 639-3: | ikkurš: heb — Mūsdienu ivrits hbo — Senebreju valoda | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Statuss
labot šo sadaļu2018. gadā pieņemtais Pamatlikums "Izraēla — ebreju tautas valsts" noteica, ka ivrits ir vienīgā Izraēlas valsts valoda (arābu valoda zaudēja oficiālās valodas statusu, taču tai ir piešķirts īpašs statuss).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Zeev Klein. «A million and a half Israelis struggle with Hebrew». Israel Hayom, 2013. gada 18. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 Nachman Gur, Behadrey Haredim. «Kometz Aleph – Au• How many Hebrew speakers are there in the world?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
- ↑ Netiek saukta par ebreju valodu, lai atšķirtu no jidiša, ladino vai citām ebreju valodām
- ↑ «The differences between English and Hebrew». Frankfurt International School. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
- ↑ «Hebrew - UCL». University College London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Ivrita valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
- Ivrita kursi tiešsaistē
- Hebrew is Easy
- Ancient Hebrew Research Centeres
- Ivrita vārdnīcu kolekcija
- Senebreju un mūsdienu ebreju valodas vēsture
- Learn Hebrew
- Zuckermann, Ghil'ad, 2003. Language Contact and Lexical Enrichment in Israeli Hebrew. Palgrave Macmillan. (ISBN 9781403917232 / ISBN 9781403938695)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |