Labiāli velārs līdzskanis

Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Labiāli velāri līdzskaņi ir koartikulēti dubultās artikulācijas līdzskaņi. Tos izrunā pie mīkstajām aukslējām un lūpām. Dažkārt tos sauc par labiovelāriem līdzskaņiem, ar ko apzīmē labializētus berzeņus, kā piemēram [ʍ].[1]

Īsti dubultās artikulācijas labiāli velāri līdzskaņi izrunājami kā slēdzeņi un nazāli līdzskaņi lielākajā daļā rietumu un centrālās Āfrikas valodu un bieži sastopami arī Jaungvinejas austrumos.

IPA Apraksts Paraugs
Valoda Ortogrāfija IPA Tulkojums
nebalsīgs labiāli velārs eksplozīvs līdzskanis logba ò-kpàyɔ̀ [ò-kp͡àjɔ̀] Dievs
balsīgs labiāli velārs eksplozīvs līdzskanis eves Ewegbe [ɛβɛgb͡e] eves valoda
labiāli velārs nazāls līdzskanis vjetnamiešu cung [kuŋm͡] sektors
labiāli velārs ežektīvs līdzskanis
labiāli velārs implozīvs līdzskanis


Izruna labot šo sadaļu

Lai izrunātu šos labiāli velāros līdzskaņus, jāmēģina izrunāt [k, g, ŋ] ar lūpu stāvokli kā [p, b, m]. Lai arī 90% artikulācijas pārklājas, velārās skaņas izskaņa ir nedaudz pirms labiālas skaņas, kas arī ir par iemesli simbolu secībai IPA apzīmējumos k͡p, g͡b un ŋ͡m.

Citi attēlojumi labot šo sadaļu

Šo skaņu transkribēšanai dažkārt tiek lietotas ligatūras bez apvienojošā pusloka:

   
   

Kaut arī šādi simboli ir labi saprotami, tiem nav IPA apstiprinājuma un nav arī Unicode vērtību, bet tos iespējams pielietot ar OpenType funkcijām.

Ežektīvi un implozīvi labot šo sadaļu

Labiāli velārie līdzskaņi sastopami arī kā ežektīvi [k͡p’] un implozīvi [ɠɓ], kā arī velārs bilabiāls klikšķis.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)