Alīse Laua (dzimusi 1914. gada 2. februārī, mirusi 1994. gada 29. aprīlī)[1] bija latviešu letoniste, fonētiķe, leksikoloģe, frazeoloģe un pedagoģe. Latvijas Universitātes Goda doktore (1994). Tiek uzskatīta par vienu no vispazīstamākajām latviešu valodniecēm.[2]

Alīse Laua
Personīgā informācija
Dzimusi 1914. gada 2. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Mirusi 1994. gada 29. aprīlī (80 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne filoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte

1934. gadā Laua pabeidza Rīgas Skolotāju institūtu, pēc tam līdz 1946. gadam strādājusi dažādās Latvijas skolās par skolotāju.[1] 1951. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.[1] 1954. gadā Laua aizstāvēja disertācijas darbu "Mūsdienu latviešu literārās valodas fonētiski fonoloģiskā sistēma".[1]

1954. gadā sāka pasniegt dažādus kursus Latvijas Universitātē.[1] Laikā no 1964. līdz 1976. gadam Laua vadījusi Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedru.[1] Bijusi "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" redakcijas kolēģijas locekle, kā arī izdevniecības "Avots" Vārdnīcu redakcijas padomes locekle.[1] Pēc aiziešanas pensijā 1982. gadā turpinājusi darbu Latviešu frazeoloģijas vārdnīcas un grāmatas "Latviešu valodas frazeoloģija".[1]

Laua ir pirmā Jāņa Endzelīna prēmijas laureāte (1970), balva tika piešķirta par zinātniskajiem pētījumiem fonētikā un leksikā.[1]

Bibliogrāfija

labot šo sadaļu
  • Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.
  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 173. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  2. «Valodas leksiskā sistēma – teorija un prakse». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 25. aprīlī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu